Vide sekmīgai bērnu muzikālajai attīstībai

Vide sekmīgai bērnu muzikālajai attīstībai

25. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jana Janišauska

Muzikoloģe, mūzikas psiholoģe

Muzikālās attīstības telpas “Skaņu aplis” vadītāja 

PIESAKIES MUZIKĀLĀM NODARBĪBĀM ŠEIT->>

Lasītāj, pirms turpini, uz īsu brīdi apstājies un pievērs uzmanību tam, kas skan telpā, kurā šobrīd atrodies… Tagad man vairs nav jāpierāda, ka vide, kurā dzīvojam, ir bagāta ar dažādiem skaņu avotiem. Gaisa vibrācijas, ko rada trokšņi, valoda un mūzika, sasniedz mūsu ausis un iedarbina sarežģītu cilvēka dzirdes sistēmas mehānismu, kas ar lielu precizitāti un ātrumu strādā, lai mēs spētu uztvert un apstrādāt skanošo informāciju. Apbrīnojama ir bērnu dzirdes sistēmas un galvas smadzeņu garozas spēja apstrādāt tādu komplicētu skaņu mikstūru kā mūzika! Šim tematam arī veltītas turpmākās rindkopas, lai varam atskatīties uz pirmsskolas bērnu spēju dzirdēt un saprast muzikālu informāciju un iesaistīties muzicēšanā. Līdzās tam vēlētos raisīt pārdomas par to, kā varam radīt vidi sekmīgai bērnu muzikālo prasmju attīstībai.

AGRĪNĀ MUZIKĀLĀ ATTĪSTĪBA

Meklējot iespējas bērnu agrīnai attīstībai, līdzās citām jomām noteikti raudzīsimies arī mūzikas virzienā. Muzikālās darbības veicina uztveres un atmiņas asumu. Šie kognitīvie procesi ir svarīgi valodas un matemātisko prasmju attīstībai kā arī citu uzdevumu risināšanai, kas caurauž cilvēka ikdienu.1 Par piemērotu laiku muzikālajai attīstībai tiek uzskatīti bērna dzīves pirmie 18 mēneši, kad visizteiktāk attīstās galvas smadzeņu spēja mācīties un veidot neironu savienojumu sinapses, kas vēlāk pārtop mūsu zināšanās. Tas ir laiks, kad bērns iegūst informāciju par apkārtējo pasauli nestrukturētā, neformālā veidā savu vecāku vadībā.2 Ņemot vērā, ka dzirde ir maņa, kas “mācās” visātrāk, ieguvēji no muzikālās attīstības būs arī tie, kas savu ceļu uzsāks nedaudz vēlāk un, iespējams, arī pieauguša cilvēka vecumā.  

Cilvēka acij paliek apslēpta smadzeņu spēja vienlaicīgi apstrādāt apkārtējā vidē esošo informāciju, tostarp mūziku. Mūzikas klausīšanās un muzicēšana aktivizē vairākus galvas smadzeņu laukus, iesaistot tos nepārtrauktā darbībā.3 Ar dažādām ierīcēm mērot smadzeņu aktivitāti, novērots, ka jau divu mēnešu vecumā smadzenes ir spējīgas atšķirt ritma struktūras. Līdzās tam jau agrīnā vecumā bērni ir spējīgi atšķirt mūzikas pamata parametrus, tostarp skaņu ilgumu, augstumu, skaļumu. 4 Tomēr smadzeņu spēja apstrādāt sarežģītākus muzikālos aspektus, kā harmonija vai skaņkārta, parādās tikai sešu gadu vecumā un turpina attīstīties līdz pat astoņpadsmit gadu vecumam.1 No šiem atklājumiem varam spriest, ka cilvēka dzirdes apstrādes spējas palielinās līdz ar vecumu, vislielāko izmaiņu aktivitāti uzrādot tieši pirmsskolas laikā. 

SEKMĪGA BĒRNU MUZIKĀLĀ ATTĪSTĪBA

Bērni pirmsskolas vecumā zināšanas iegūst neformālā veidā, atrodoties vidē, kurā nepastarpināti tiek uzkrāta informācija par savai kultūrai raksturīgo mūzikas valodu.5 Šāds process tiek dēvēts par kulturizācijas procesu. Tas nozīmē, ka dzirdes sistēmas attīstība norit, bērnam ik dienas dāvājot iespēju iesaistīties muzikālās aktivitātēs, tostarp arī klausīšanās.1Dziesmu dziedāšana, dejošana, muzikālo rotaļu izmantošana ir veids, kādā nodrošināt bērniem piemērotu muzikālo attīstību. Šādā veidā iegūtās muzikālās zināšanas sekmē bērna spēju uztvert mūzikas stipros laikus, ritmizēt un ritmiski dejot, kādā melodijā noteikt kļūdainās skaņas, atcerēties un atskaņot dziesmas, kā arī sajust un izteikt mūzikas emocijas.1 Neformālā muzikālā attīstība veido bērna muzikālo pieredzi, kas lieti noderēs arī turpmākajos muzikālajos ceļos. Turklāt šāda veida muzicēšana ietekmē arī bērna kognitīvo attīstību, tostarp, uzmanības noturību un dzirdes atšķiršanas spēju. Bērnu dzirdes apstrādes sistēma kļūst nobriedušāka.5

Lai labāk saprastu neformālās attīstības nozīmi mūzikas apguvē, vilkšu paralēles ar to, kā vecāki saviem bērniem māca valodu. Tas notiek nesteidzīgi, ļaujot bērniem vērot lūpu kustības un klausīties dažādās balss intonācijās. Vecāki pacietīgi vada bērnu valodas skaņu pasaules izzināšanā. Un drīz vien, sapratis valodas loģiku, tipiskākos vārdu savienojumus un to vēstījumu, pats indivīds līdzīgi sāk komunicēt ar citiem. Mūzika arī ir valoda, kurai raksturīgi savi ritma un skaņkārtu modeļi. Vēl jo vairāk mūzikas un sarunvalodas apstrāde galvas smadzeņu garozā pārklājas lielā mērā vienos un tajos pašos laukos. Vai mūzikas apmācībai nevajadzētu notikt līdzīgā veidā? Tas gan nozīmē, ka jau kopš dzimšanas bērnam būtu jādzird mūzika. Un gluži tāpat kā valodā vecāki, komunicējot ar bērnu, neaprobežojas ar pāris vārdiem vien, arī mūzikas valodā būtu jārada iespēja dzirdēt dažāda veida ritma modeļu un skaņkārtu skanējumu.2

 

PIRMAIS MŪZIKAS SKOLOTĀJS

No vecākiem savu bērnu muzikālajā izglītība tiek prasīts vien tas, lai viņi rada iespējas jau kopš dzimšanas dzirdēt mūziku. Jo daudzveidīgāka šī mūzika būs, jo bagātāka muzikālā pieredze bērnam veidosies. Vecāki ir sava bērna pirmie mūzikas skolotāji, kas kopā ar viņu dzied, ritmizē un līdz ar to rada izpratni par tās kultūras mūzikas valodu, kurā bērns aug un attīstās. Šī amata izpildīšanai vecākiem būtu nepieciešamas vien tādas prasmes kā spēja sajust mūzikas pulsāciju un spēja nodziedāt vienkāršu melodiju. Protams, par bērnu agrīno muzikālo attīstību gādā arī pasniedzēji, piedāvājot apmeklēt mūzikas nodarbības jau kopš zīdaiņa vecuma. Sekmīga bērnu muzikālā attīstība var noritēt gan vecāku, gan šo pasniedzēju vadībā. Viss ir atkarīgs no spējas piedāvāt bērnam tādu muzikālo materiālu, kas raisa plašāku muzikālo pieredzi, kā arī spēja motivēt bērnu iesaistīties arī vienkāršās muzikālās darbībās kā dziedāšana, ritmizēšana, dejošana un kustību rotaļas.  

Lai bērna agrīnā muzikālā attīstība varētu noritēt sekmīgi, ir nepieciešama patīkama, draudzīga vide, kurā kāre pēc jauniem sasniegumiem vēl nav ieguvusi virsroku. Tā ir vide, kas nesteidzīgi, bet pilnvērtīgi ļauj bērnam soli pa solim muzicēšanas gaitā iegūt zināšanas par kultūru, kurā viņš aug un attīstās. Līdzās tam muzicēšana atstās paliekošu ietekmi vispārējā kognitīvā attīstībā, pat tad, ja vēl neredzam to  atspoguļojamies bērna apzinātā darbībā.

Literatūra

1.     Trainor, L. J., Shahin, A., Roberts, L. E. (2003). Effects of Musical Training on the Auditory Cortex in Children. Annals of the New York Academy of Sciences, 999: 506–513.

2.     Gordon, E. E. (2013). Music learning theory for newborn and young children. Chicago: GIA Publications.

3.     Särkämö, T., Tervaniemi, M., Houtilainen, M. (2013). Music perception and cognition: development, neural basis, and rehabilitative use of music. Wiley interdisciplinary reviews. Cognitive science, 4(4): 1–11.

4.     Creel, S. C. (2015). Ups and Downs in Auditory Development: Preschooler`s Sensitivity to Pitch Contour and Timbre. Cognitive Science: 1–31.

5.     Putkinen, V., Saarikivi, K., Tervaniemi, M. (2013). Do informal musical activities shape auditory skill development in preschool-age children? Frontiers in Psychology, 4(572): 1–6.

PIESAKIES MUZIKĀLĀM NODARBĪBĀM ŠEIT->>