Atopiskais dermatīts bērnam: pazīmes un ārstēšana

Atopiskais dermatīts ir niezoša hroniska vai hroniski recidivējoša alerģiska ādas slimība, kuru ietekmē gan ģenētiskie, gan imunoloģiskie un apkārtējās vides faktori. Lielāks risks saslimt ar šo slimību ir bērniem, kuru vecākiem jau ir alerģijas vai atopijas izpausmes.

Veselības centra apvienības veselības centra “Aura” ārste dermatoveneroloģe Ilze Jākobsone skaidro, ka lielai daļai bērnu slimība sākas līdz viena gada vecumam, vidēji 3-6 mēnešu vecumā. “Pie atopiskā dermatīta var slēpties arī dažādas alerģijas, tostarp var būt pārtikas alerģijas. Tas nozīmē, ka pirmajā brīdī ne vienmēr var noteikt, vai tā ir tikai pārtikas nepanesība,” skaidro ārste.

Atopiskā dermatīta pazīmes

Raksturīga atopiskā dermatīta iezīme ir sausa, sārta, niezoša āda, bet smagākos gadījumos var veidoties arī pūslīši un krevelītes, un nieze var traucēt nakts miegu.

Daktere Ilze Jākobsone norāda, ka slimība dažādā vecumā rodas atšķirīgās vietās: “Zīdaiņiem atopija sastopama uz sejas, ķermeņa un bieži arī uz ekstremitāšu saloču virsmām, bet vecākiem bērniem ir skarta ne tikai seja, bet galvenokārt arī atlieču virsmas.” Jānorāda, ka katram bērnam slimība par izpausties individuāli dažādās virsmās. 

Atopiskā dermatīta ārstēšana

Veselības centra “Aura” ārste dermatoveneroloģe Ilze Jākobsone, runājot ar atopiskā dermatīta ārstēšanu, stāsta, ka viegla atopiska dermatīta gadījumos būtiska ir pareiza ēdināšana un ādas kopšana, bet smagākos gadījumos – arī medikamentu lietošana, kuru mērķis ir samazināt ādas niezi un iekaisumu, uzlabot ādas mitruma saturu un novērst infekcijas pievienošanos. I. Jākabsone: “Jāizvairās no ādas kairinājuma, jāvanno siltā ūdenī, jāapgriež nadziņi, jāvelk mīkstas drēbītes ar minimālām vīlēm.”

Vienlaikus ārste uzsver, ka bērnu vecuma atopiskais dermatīts prasa lielu pacietību un izpratni par slimības norisi no slimojošā bērna vecākiem.