Vai bērns ir gatavs skolai?

Vai bērns ir gatavs skolai?

30. Jul 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Vēl pavisam nedaudz un jau atkal skanēs skolu zvani, kas aicinās skolēnus uzsākt skolas gaitas. Kādam šis pirmais septembris jau ir vairakkārt pieredzēts, tomēr kādam tas būs saviļņojumiem pildīts, jo tas būs viņa pirmais 1. septembris.

Individuāla psiholoģes Baibas Kalnciemas konsultācija pieaugušajiem un bērniem

Dažas nedēļas pirms skolas būtu labākais laiks pārbaudīt, vai bērnam ir visas nepieciešamās zināšanas, uzsākot mācības. Daudzas pamatzināšanas (lasīšana, skaitīšana...) noteikti jau tika iemācītas pirmsskolas iestādē, tomēr vecākiem būtu jāpārbauda arī loģika, zināšanas par apkārtējo pasauli.

Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas bērnu grūtību un resursu noteikšanai. Katrs bērns ir individualitāte, personība un ar šo metožu, testu palīdzību, var labāk saprast bērnus, izprast viņu grūtību iemeslus un cēloņus, kas savukārt var palīdzēt objektīvāk palūkoties uz situāciju. Svarīgi ir saprast, kas var uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Bērns pie psihologa uz psiholoģisko izpēti visbiežāk nonāk ar ģimenes ārsta, neirologa vai psihiatra nosūtījumu. Dažkārt pirmās bažas parādās bērna audzinātājai, jo, neraugoties uz visām pūlēm, neizdodas novērst mācību grūtības vai problēmas ar uzvedību. Krietni retāk vecāki pie speciālista atved bērnu pēc savas iniciatīvas.

Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka psiholoģiskā izpēte nav obligāta vai nepieciešama visiem bērniem, tomēr speciālista palīdzība būtu ieteicama, ja bērna intelektuālā attīstība ir būtiski aizkavējusies, neraugoties uz atbilstošu aprūpi.

Uzsākot skolas gaitas, bērns darbojas palielinātas fiziskās un emocionālās slodzes apstākļos, stresa apstākļos. Kaut arī pārmaiņas tiek uztvertas kā pozitīvas, tomēr tas ir stress un fizioloģiskās reakcijas ir tikpat spēcīgas kā negatīvu notikumu gadījumā.

 Nepietiekama gatavība skolai nozīmē, ka bērnam ir nepietiekams daudzums resursu, ar ko pārvarēt šo krīzi, paaugstināto slodzi.

Tādā gadījumā parādās dažādi traucējumi, ko dēvē par adaptācijas jeb piemērošanās traucējumiem.

Dažkārt bērns ir pārāk aktīvs un ir grūtības koncentrēt uzmanību, uzvedība var kļūt agresīva, izaicinoša, parādīties problēmas ar apkārtējiem cilvēkiem. Gadās, ka ir vērojamas uzvedības un domāšanas īpatnības un bērns var būt ļoti emocionāls, jūtīgs vai arī tieši pretēji depresīvs un trauksmains.

Tie būtu biežākie iemesli, kādēļ bērns nonāk uz psiholoģisko izpēti. Tomēr arī daudzus citus aspektus, piemēram, enurēze vai enkoprēze, grūtības sadzīvot ar kādu hronisku slimību utt., ir vērts pārrunāt un izpētīt, lai mēģinātu palīdzēt bērniem un viņu vecākiem uzlabot dzīves kvalitāti un pēc iespējas mazāk traumatiskāk sagatavoties jaunajai pieredzei – skolai.

“Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar apkārtējiem impulsiem mēs varam uzlabot vai sagraut, stimulējot savus bērnus. Ja stimulējam pārāk daudz, tad tas bērnu var novest līdz pārgurumam, depresijai, trauksmainībai, somatiskām raizēm, kas bieži izpaužas kā nepamatotas vēdera vai galvas sāpes. Vecākiem būtu svarīgi objektīvi novērtēt sava bērna spējas un nepieciešamības gadījumā vienmēr sniegt atbalstu un laiku pārrunām,” uzsver psiholoģe Baiba Kalnciema.

Profesionālās metodes palīdz noteikt bērna kognitīvo, intelektuālo spēju attīstības līmeni, atmiņas, domāšanas, uzmanības un uztveres īpatnības kā arī bērna emocionālo labsajūtu un personības īpatnības.

Izziņas intereses attīstība. Ļoti būtiski izvērtēt, vai bērnam ir parādījusies interese par apkārtējās pasaules norisēm. Nopietns pamats raizēm ir, ja bērnam iztrūcis “kāpēcīša” periods. Vecākiem vajadzētu pavērot un izvērtēt darbiņus, kas tiek uzdoti – vai pilda ar interesi, patstāvīgi, negaidot ārējos stimulus un to, kā viņš prot orientēties apkārtējā vidē.

Intelektuālā gatavība. Šim aspektam parasti gatavojot bērnu skolai, tiek pievērsta vislielākā uzmanība. Bērna nepietiekams intelektuālās gatavības līmenis ir viena no biežāk sastopamajām problēmām, ar ko nākas saskarties psihologa darbā. Šāda situācija veidojas tādēļ, ka bieži intelektuālā sagatavotība tiek izprasta nepareizi. Tā nav lasītprasme, skatīšana vai rakstīšanas iemaņas. Lai izvērtētu intelektuālo attīstības līmeni, jānosaka izziņas procesu attīstības līmenis – uztveres, uzmanības un domāšanas procesu attīstība.

Atmiņas attīstības līmenis. Bērniem šajā vecumā atmiņa pamazām kļūst tīša, apzināti regulējama, spējot atcerēties ne tikai mehāniski, bet arī vadoties pēc likumsakarībām. Pirmsskolas vecumā ir labi attīstīta netīšā atmiņa – atceras košo, emocionālo, to, kas izceļas uz apkārtējā fona.

Gribas attīstības līmenis. Attīstās spēja ilgstošu laiku pildīt ne pārāk patīkamu uzdevumu. Svarīgs aspekts ir spēja novest ieplānoto līdz galam, nenovirzīties no mērķa, nepārtraukt darbību, sastopoties ar grūtībām. To apliecina arī māka ievērot noteikumus. Ja bērns nav pamazām radināts kontrolēt un vadīt savus impulsus, pakļauties prasībām, tad uzsākot skolas gaitas, to apgūt būs grūti.

Psiho-fizioloģisko funkciju attīstība.  Dzirdes un runas attīstības līmenis ir ļoti būtiskas skolā, jo lielā mērā runas attīstība ir saistīta ar domāšanas attīstību (mēs domājam vārdos). Savukārt roku smalkās kustības un koordināciju attīstība ir būtisks priekšnosacījums bērna rakstītprasmes attīstīšanai. Būtiski kā bērns tur rokās zīmuli, kā darbojas ar šķērēm, adatu, lineālu? Visbeidzot telpiskās orientācijas un ķermeņa veiklības attīstība ir saistīta ar koordinācijas sistēmu acs-roka. Tas nozīmē kādas ir iemaņas saskaņot to, ko es redzu, ko es daru. Tā kā skolā ir būtiski spēt uztvert no attāluma, tad var trennēt nozīmēt priekšmetus vai to izvietojumu no attāluma.

Motivācijas attīstības līmenis. Motivācija ir bērna iekšējais pamatojums. Parasti tiek novēroti ārējie motīvi, kad bērns rīkojas, pakļaujoties pieaugušā prasībām (nav sava pamatojuma). Rotaļu motīvi – skola ir kā jauna rotaļa, bet var rasties grūtības, saskaroties ar rutīnu mācību darbā. Mācību darbības motīvi – bērnam ir izziņas intereses, vajadzība būt intelektuāli aktīvam, apgūt jaunas prasmes, iemaņas un zināšanas.

Emocionālā gatavība skolai. Skolas gaitas uzsākot ideālajā variantā bērnam būtu jājūtas droši, jāspēj uzticēties citiem, jābūt pietiekami patstāvīgam un spējīgam uzņemties iniciatīvu.

Lai psiholoģiskā izpēte būtu iespējami veiksmīgāka, ir ļoti svarīgs labs kontakts ar bērnu un viņa vecākiem, kā arī motivācija un vēlme runāt un meklēt grūtību risinājumus. Ir gan arī citi faktori, kas var būtiski ietekmēt izpētes gaitu, piemēram, bērna veselības stāvoklis un noskaņojums – vai bērns ir izgulējies, paēdis, atpūties, mierīgs, nav pārāk uzbudināts, steidzoties uz izpēti. Lai saņemtu objektīvākus rezultātus, vēlams iespējami mazināt šos ietekmējošos faktorus un paskaidrot bērnam, kāds mērķis ir šīm tikšanās reizēm.

Psiholoģiskā izpēte parasti notiek viens pret vienu – psihologs un bērns. Šai laikā tiek nodibināts kontakts, izveidota uzticama, droša vide, tiek daudz runāts un tiek piedāvāti dažādi bērnu vecumam piemēroti un pielāgoti uzdevumi.

Saruna ar vecākiem parasti notiek pirms izpētes – tajā pašā dienā vai iepriekš norunātā atsevišķā konsultācijā. Sarunā ar vecākiem svarīgi ir noskaidrot izpētes mērķi, saprast kad, kur un cik ilgi bērnam ir grūtības, kā arī mēģināt atrast bērnu resursus – kas ir tas, par ko vecāki var paslavēt savu bērnu. Izpētes ilgums ir atkarīgs gan no izpētes mērķa, gan no bērna emocionālā stāvokļa un spējas noturēt uzmanību. Dažreiz pietiek ar 2-3 konsultācijām, bet citkārt ir nepieciešamas vairākas.

Izpētes laikā vienmēr tiek izmantotas metodes, lai aplūkotu situāciju no vairākām pusēm. Testu izmantošana un rezultātu interpretācija prasa īpašas zināšanas un pieredzi. Katra atzinuma rakstīšana aizņem 6-8 stundas, kas ir nepieciešamas, lai apkopotu visu saņemto informāciju, izanalizētu un strukturētu. Tādēļ sagatavotu atzinumu un rekomendācijas var saņemt tikai apmēram pēc nedēļas.

Lai pieteiktos konsultācijai pie psihologa var zvanīt 29150469

foto: pexels.com

Individuāla psiholoģes Baibas Kalnciemas konsultācija pieaugušajiem un bērniem