Aina Poiša: Pamēģiniet kontrolēt savu prāta stāvokli no izteikti negatīvā uz pozitīvo

Aina Poiša: Pamēģiniet kontrolēt savu prāta stāvokli no izteikti negatīvā uz pozitīvo

04. May 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Šobrīd, pēc psihoterapeites Ainas Poišas teiktā, pastāv sociālo kontaktu bads, jo cilvēkiem, to skaitā arī viņai, ir svarīgi citus satikt klātienē, uzlādēties un iegūt enerģiju.

Kā atzīst psihoterapeite, esošās situācijas dēļ arī viņu, tāpat kā daudzus citus, pārņem skumjas. Tas saistīts ar zaudēto iepriekšējās dzīves ritmu. “Pārslēgšanās jau ir notikusi, jo esmu pieņēmusi situāciju. Pirmā nedēļa, protams, bija šoks kā jau visiem, kad esi apjucis,” saka Aina Poša, piebilstot, ka cenšas saglabāt optimismu, jo reāls optimisms šobrīd ir labākais risinājums.

Nedramatizēt situāciju

A. Poiša ir atklāta, stāstot par savām personīgajām bailēm, norādot, ka ir ļoti svarīgi, ka katrs varam drosmīgi analizēt dzīvi no personīgajām bailēm, kas ir ļoti intīms jautājums. Viņa domājusi arī par to, no kurienes viņā dzīvo bailes, tā atceroties epizodi no bērnības, kad pamodusies no diendusas brīdī, kad mamma bija uz mirkli izgājusi, taču mazajai Ainai tolaik iestājusies panikas sajūta, jo sajutusies kā pazaudējusi pasauli, jo tobrīd mammai viņai bijusi visa pasaule. “Ja dzīves gaitā iemācies bailes pieņemt, iemācies arī tās transformēt piesardzībā un nedramatizēt situāciju,” teic viņa, velkot paralēles ar pašreizējo situāciju un iesakot būt piesardzīgiem un neļaut dramatizēties iekšējām dziļajām bailēm, jo tas nepalīdzēs. 

Psihoterapeite uzsver, ka brīdī, kad esi ļoti nobijies, uz visām lietām spēj raudzīties tikai ļoti subjektīvi, kas ir dramatiski, jo esi aizņemts tikai ar savām iekšējām bailēm.

SKATĪTIES VISU INTERVIJU

Nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus

Laikā, kad esam ierobežoti savās ārējās darbībās, pašiem esot pasīvākiem, iekšēji kļūstam aktīvāki. Piemēram, kad fiziski ir iespēja doties pastaigās, apmeklēt sporta klubu, varam izlādēt iekšēji uzkrāto enerģiju, taču patlaban pavadām vairāk laika kopā, pie kā neesam pieraduši, kas var novest pie tā, ka ieraugām to, no kā līdz šim esam izvairījušies. “Piespiedu tuvībā, ja pāris ir aizrāvies ar cīņu par varu, ja ir atkarīgas attiecības vai arī laulībā jau kopš iepazīšanās brīža ir toksisks mošķītis, taču cilvēki līdz šim ticējuši, ka nebūs tik traki, tagad viss var saasināties,” norāda psihoterapeite Aina Poiša, sakot, ka pāriem var pietrūkt pacietības mierīgi apieties ar savām attiecībām. Tas var novest pie soļa, no kura iesaka izvairīties visi speciālisti, - pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas.

“Mums visiem ir grūti, visi uztveram notiekošo saasināti, tāpēc jāmēģina attālināt problēmas risinājumu ar kādu radikālu veidu, piemēram, rakstiet dienasgrāmatu. Pamēģiniet kontrolēt savu prāta stāvokli no izteikti negatīvā uz pozitīvo, jo brīdī, kad prāts sāk strādāt negatīvi, viņš vairs neredz pozitīvo,” mudina psihoterapeite, norādot, ka tagad ir īstais brīdis iemācīties vadīt savu domāšanu un emocijas. “Nesaindējiet to, kas tagad ir labilā stāvoklī, tieciet galā kā pieauguši cilvēki un nedariet pāri! Iemācieties labi pavadīt laiku kā to dara bērni, atlieciet smagumu uz kādu laiku!” teic psihoterapeite. Salīdzinājumos runājot viņa teic, ka tāpat kā automātiski mazgājam rokas, jāiemācās arī automātiski sevi savākt, lai noķertu emocijas, kuras ir gatavas nākt ārā. Aina Poiša atgādina, ka mums tikai šķiet, ka izteikts vārds aiziet vējā, jo patiesībā katru vārdu mūsu ķermenis piesūc sev klāt.

Kā sabiedrība varētu kļūst pozitīvāki

Cilvēks ir tāds radījums, kurš kaut ko novērtē vien tad, kad viņam tas ir atņemts. “Kad varēsim atkal satikties, būsim ļoti noilgojušies pēc tā, uz ko iepriekš skatījāmies ar mazāku vērtību,” saka viņa, uzsverot, ka bijām pavirši. A. Poiša prognozē: “Ilgas pēc cilvēciskiem kontaktiem būs piepildāmas un cilvēki savās sejās būs priecīgāki. Es uz to ļoti ceru, jo reizēm esam ļoti iekrituši savās rūpēs. Ja tagad mūsos ielītu prieks, ka varam to izbaudīt, mēs varētu kā sabiedrība kļūt pozitīvāki.”

Viņa cer, ka esošā situācija mudinās mūs atgriezties pie cilvēcības, lielākas pietātes pret dabu un atteikšanās no skrējiena pēc materiālām vērtībām noticot tam, ka mums vajag mazāk nekā līdz šim.

SKATĪTIES VISU INTERVIJU