603 dienas ar Māmiņu klubu

2017. gada 6. janvārī publicēju savu pirmo blogu Māmiņu klubā. Šobrīd tam ir 15239 lasījumu, netrūkst arī atklātu un pārdomātu komentāru. Tieši ar šo rakstu sākās mans brīnišķīgais ceļojums kopā ar Māmiņu klubu, kura laikā jutos atbalstīta, sadzirdēta un novērtēta. Šai laikā esmu portālā ievietojusi 171 rakstu, no kuriem daļa ir bijusi ļoti veiksmīga, taču daļa arī tādu, kurus rakstīju mirkļa iespaidā un emociju sagūstīta – tos labprāt paņemtu atpakaļ. Šis ir mans pēdējais blogs, vismaz pagaidām. Mans 172. raksts. Un pēdējā diena no 603, kopš lepni saucu sevi par Māmiņu kluba blogeri.

Rakstīju visur – gultā zem segas, uz ielas, uz soliņa veikalā, autobusā (arī tagad ), darbā, ēdot, meitiņas miedziņa laikā, pat guļot vannā. Iedvesmas man netrūka nekad, un tā mani mēdz pārsteigt nesagatavotu. Arī tagad manī mājo vēl tik daudz ideju! Vēlējos rakstīt par to, kā tiekam galā ar “divgadnieku krīzes” radziņiem un nadziņiem, cik būtiski šai laikā ir ļaut bērnam izpausties, dāvāt mazajam pasaules pētniekam zināmu atbildības un patstāvības sajūtu, cik nepieciešams ir mazuli uzklausīt, un darīt to patiesi. Vēlējos runāt par to, cik ļoti nozīmīgs ir kopā pavadītais laiks, īpaši šai posmā. Un par to, ka tam jābūt kvalitatīvam, pat tad, ja tas kāda iemesla dēļ ir rets. Minētu arī to, ka aktivitātes svaigā gaisā, manuprāt, tādam ziķerim ir vajadzīgas katru dienu, un miegs – tas bieži ir vislabākais risinājums. Ja es rakstītu, tad noteikti stāstītu par to, cik bieži mums palīdz vienkārša bērniņa ielikšana gultā, sasegšana un klusa sarunāšanās. Tāpat mēs vērojam meitiņas nogurumu, lai piešķirtu papildus brīvdienas. Citreiz niķīgo rakari vienkārši vajag atstāt vienatnē – arī mums taču vajag mirkli miera. Un, lai gan tas viss liekas ļoti labi zināms, ir taču tik forši palasīt citu pieredzes, ļauties pārdomām un “startēt” ar jauniem spēkiem. Protams, raksta noslēgumā es piebilstu, ka katrs bērns un situācija ir individuāli.

Es būtu rakstījusi arī par to, cik ļoti mani uzlādē citu mammu sabiedrība. Mammas – tās ir manas baterijas! Jo tikai šādas sievietes spēs izprast manus rītus un vakarus, raizes un lielo, lielo mīlestību. Nu, to muļķīgo, kad asaras pa gaisu.

Mammas es atrodu visur, reiz māsa man jautāja:” Tev ir arī kāds draugs, kuram nav bērnu?”, es atbildēju:” Jā, tu!”. Jo, lai gan man netrūkst bezbērnu paziņu, kādā brīdī nākas atzīt, ka dzīvojam galīgi dažādās pasaulēs – lai gan ir arī daudz kopīgu nodarbju, man tās vienmēr būs pakārtotas bērnam un viņa vajadzībām.

Arī Māmiņu kluba mammas kļuvušas tuvas – Elionore, Vikrem mamma, lauvinja, mamma88 un citas, kuru komentārus pat nevajag lasīt, lai manu seju rotātu smaids. Prieks par šo mazo grupiņu, kas portālā izveidojies. Īpašs prieks bija aizvadītā gada augustā, kad Jūrmalā tika uzaicinātas visas blogeres vienkopus. Tur varējām iepazīties, sadraudzēties. Tā bija ļoti skaista diena, kuru neaizmirsīšu nekad – kaut vai dēļ mazā sižetiņa televīzijā, kur visas esam vienkopus.

Kā būs turpmāk? Es noteikti lasīšu citu mammu rakstus, komentēšu. Pārāk ilgi esmu bijusi daļiņa no Māmiņu kluba, lai tā vienkārši pazustu. Iespējams, ja atradīšu kādu brīvu brītiņu, uzrakstīšu par to, kā mums klājas.

Man priekšā ir jauns un sarežģīts posms, kurā nāksies apvienot darbu, bērnu, māju un studijas. Es zinu, ka viegli nebūs, bet godīgi atzīšu, ka patieso grūtības pakāpi vēl neesmu aptvērusi. Kaut kā liekas, ka iešu, braukšu, darīšu, un viss notiks. Iespējams, tā arī būs – kas to lai zina?

PALDIES Māmiņu klubam par to, ka devāt iespēju jaunai un apjukušai mammai atrast sevi, izpausties un sameklēt domubiedrus. Paldies, ka ļāvāt runāt vienkārši par savu ikdienu, situācijām, pārdomām un sajūtām, lai gan man nav nekādu zināšanu, arī pieredze ir gaužām niecīga. Visbiežāk runāju vienkārši no sirds par to, ko domāju un jutu. Paldies, ka dāvājāt iespēju laimēt neskaitāmas balvas, kuras mūsu mājās tika saņemtas ar lielu prieku. Tās VISAS ir bijušas noderīgas! Es vēl arvien neesmu uzrakstījusi atsauksmi par “Huggies” pamperiem, kurus kopumā saņēmu pārsteidzoši daudz, tad nu rakstu tagad un dažos vārdos – “Huggies” ir mūsu mīļākās autiņbiksītes!

Cerams, ka atkal varēsim soļot plecu pie pleca pēc dažiem gadiem, kad būsim gatavi jaunam ģimenes pieaugumam. Bet pagaidām – visu labu!

Ievas mamma