Vecāku kontrole virtuālajā vidē

Mūsdienās sociālajos tīklos, ziņu portālos un interešu grupās vecāki bieži vien savstarpēji diskutē, ka tehnoloģiju lietošana, it īpaši bērniem, ir jāierobežo, jākontrolē vai pat jāpārtrauc, jo tā slikti ietekmējot bērnu attīstību.

Tomēr vērojot vecākus un klausoties viņu teiktajā, dažkārt saskatāmas pretrunas, piemēram, vecāki brokasto ar telefonu rokās, bet tajā pašā laikā liedz bērniem skatīties iemīļoto video stāstu sēriju “Tutas lietas” vai arī otrs piemērs – ģimenes pastaigas laikā, vecāki sarunājas pa digitālajā viedierīcēm, bet nevelta laiku apkārtējās vides izpētei un bērniem, kuri ir līdzās. Piemērus ir iespējams saskatīt ik uz soļa.                                                                                                        

Mēs – biedrība Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācija vēlamies uzsākt izglītojoši informatīvu rakstu sēriju par dažādām ar digitālo ierīču lietošanu saistītām tēmām. Šo tikšanos iesāksim ar stāstu par sevi, lai radītu lielāku priekšstatu par biedrības mērķiem, kuri ir saistīti ar sabiedrības izglītošanu par tādiem jautājumiem, kā piemēram, kiberkultūra, personības identitāte, kibersports, virtuālo procesu vadīšana un tēlu psiholoģija, kibersabiedrības veidošanās un citām tēmām.  

Pirmkārt, domājam, ka jūs prātojat, kas ir jēdziens “Kiberpsiholoģija”? Lai mums būtu veiksmīgāka komunikācija, mēs izskaidrosim šo jēdzienu. Kiberpsiholoģijas pamatā ir ideja, ka kibertelpa (virtuālā vide) ir psiholoģiska telpa, kurā ir iespēja projicēt sevi individuāli vai sabiedrībā, kā arī attiecināt sevi kā daļu no grupas. Turklāt cilvēki šo procesu uztver kā savas psihes paplašinājumu, neraugoties uz to, kādā vecumposmā lietotājs lieto digitālās ierīces. Runājot vienkāršāk, kibervidē tiek demonstrētas gan esošās, gan vēlamās, un pat slēptās emociju izpausmes, tieksmes un vajadzības. Izklausās sarežģīti? Nebūt ne! Ar virtuālo vidi jeb citiem vārdiem sakot – kibertelpu ir saistīts teju ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lielākoties cilvēki dzirdot vārdu kibertelpa, prātā nāk pirmās asociācijas – kaut kur tālumā esoši cilvēki, profesionāļi ar specifiskām zināšanām vai slēgta cilvēku grupa, kura komunicē tikai viens ar otru un reālā fiziskā vidē komunikācija ar cilvēkiem ir sveša. Šie visi iepriekšminētie piemēri vien atspoguļo to, cik dziļas ir mūsu zināšanas par kiberpsiholoģiju kā starpdisciplināru jomu.   Pašlaik mēs uzrunājam sabiedrību ar Facebook palīdzību caur platformu KiberPrāts un biedrības mājas lapu www.kiberprats.lv.

Atklāti runājot, kiberpasaulē ir iespēja attīstīties, paplašināt savas eksistences robežas, redzeslauku un apzinātības līmeni ikvienā vecumā. Pēdējā gada laikā mēs dzirdam, ka vecāki apspriež idejas, kā kontrolēt bērnu “dzīvošanu” kibertelpā un “atraut” no digitālajām ierīcēm. Mēs aicinām jūs uzdot jautājumus sev: Kāpēc ir nepieciešams kontrolēt tehnoloģiju lietošanu? Kā izpaudīsies mana kontrole? Kādi būs manas kontroles ieguvumi bērnam un man?                                       

Kamēr jūs vēl neesat sākuši diskusiju vai monologu par šo tēmu, vēlamies aicināt jūs iedziļināties tēmā – ko priekš manis nozīmē kontrole? Kontroli ir iespējams īstenot divos veidos: pret cilvēku un pret procesu jeb darbību.                 

Ģimenes kontekstā par autoritātēm tiek uzskatīti vecāki, bet kā zināms, sabiedrībā pastāv dažādu tipu ģimenes un to modeļi, t.sk., bērncentrēta ģimene. Vai tas nozīmē, ka man kā vecākam ir 100% tiesības kontrolēt ik vienu mana bērna soli, mijiedarbību ar apkārtējo vidi un pasaules izziņas procesus? Labs jautājums!           

Novērojām, ka veselīga kontrole nav vardarbīga, tā neuzspiež savas domas un uzskatus, tā ievēro otra cilvēka tiesības un vajadzības. Kā ir manā ģimenē?       

Mēs mudinām jūs izbrīvēt laiku sarunai ar savu bērnu, lai noskaidrotu:

·      Kāpēc mans bērns vēlas uzturēties virtuālajā vidē?

·      Kādas vajadzības bērns apmierina virtuālajā vidē?

·      Kā bērns raksturo mijiedarbību ar citiem cilvēkiem virtuālajā vidē?

·      Kādas problēmsituācijas ir bijušajas virtuālajā vidē?

·      Ko bērns ir iemācījies virtuālajā vidē un vēlētos iemācīt jums kā vecākam?

Digitālās ierīces ir ienākušas mūsu dzīvē uz palikšanu, tas ir fakts. Tādēļ mēs iesakām jums sarunāties ar bērniem, lai veselīgā veidā novērotu un nepieciešamības gadījumā ar kontroles mehānismiem pasargātu bērnu no nelabvēlīgas pieredzes virtuālajā vidē.

Mēs saprotam, ka vēlaties pasargāt savus bērnus un tomēr, ja mēs vēlamies funkcionēt nākotnes sabiedrībā, tad arī mums, neskatoties uz paaudžu, pieredzes un vērtību sistēmas atšķirībām ir vēlams sarunāties un rast kopīgu risinājumu, lai palīdzētu bērniem apgūt dažādas dzīvesprasmes gan reālajā virtuālajā vidē, gan reālajā fiziskajā vidē.

Kāda ir jūsu pieredze?