Sporta ārste: bērnus nedrīkst spiest sportot

Gatavojoties pirmajam Rimi maratonam bērniem, kurš jau šo sestdien, 18. maijā, no plkst. 11:00 līdz 15:00 notiks Esplanādē un iesildīs Nordea Rīgas maratonu, Sporta laboratorijas ārste Sandra Rozenštoka dalās padomos par piemērotu fiziskās slodzes sadalījumu bērniem.

Rimi maratonā bērniem, 18. maijā būs iespēja ne tikai noskriet īpaši veidotu 200 metrus garu maratona distanci, bet arī iemēģināt dažādas piepūšamās atrakcijas, kā arī mieloties ar Rimi veselīgas ēšanas kustības Aikāgaršo šefpavāra sarūpētiem kārumiem. Savukārt vecākiem pasākuma laikā būs iespēja bez maksas konsultēties pie Sporta laboratorijas ekspertiem, noskaidrot bērniem piemērotāko fiziskās slodzes sadalījumu un noteikt savas atvases sportiskās veselības stāvokli.

Pirms sportošanas – jāpārbauda veselība

Katrs bērns ir individualitāte, tāpēc viņu nedrīkst piespiest nodarboties ar sportu. Taču vecāku uzdevums ir motivēt savu atvasi būt fiziski aktīviem. Pirms uzsākt sportot, svarīgi, lai bērnam būtu laba veselība, atbilstoša fiziskā sagatavotība un vēlme skriet. Savukārt, lai vecāki varētu pārliecināties par bērna gatavību skrējienam un sportošanai, vēlams pārbaudīt veselību tieši slodzes laikā, veicot “Komplekso” slodzes testu. Tas palīdzēs izvēlēties pareizu skriešanas tempu, kā arī sabalansēt fizisko slodzi.

Bērns sportošanu uztver kā spēli

Bērni sportošanu vairāk asociē kā spēli, kas ļauj būt kopā ar draugiem, rada prieku un aizrautību. Tāpēc 6 līdz 12 gadu vecumā vajadzētu nodarboties ar sporta spēlēm, kurās skriešana ir neiztrūkstoša sastāvdaļa - piemēram, vieglatlētika, basketbols, florbols un citi. Šie sporta veidi palīdzēs nostiprināt sirdsdarbību, elpošanas sistēmu, ķermeņa skeletu un trenēt muskuļus. Tāpat pietiekami daudz laika jāpavada aktīvās rotaļās – skrienot, lecot, spēlējoties un reizē arī gatavojoties gaidāmajam skrējienam Nordea Rīgas maratonā.

Panākumu atslēga – piemērota fiziskā slodze

Gatavošanās maratonam un skrējienam noteikti jāsāk ar sava skriešanas tempa un pareiza elpošanas ritma “atrašanu”. Taču jāņem vērā, ka bērni, tāpat kā pieaugušie, nepareizi sabalansēta treniņa laikā, var gūt pārslodzi vai sporta traumas. Tāpēc būtiski, lai treniņu slodze pieaugtu pakāpeniski - piemēram, 10 km distanci bērns sasniegtu 3 - 4 gadu laikā pēc regulāru treniņu uzsākšanas, nevis pusgada vai pat mēneša laikā.

Skrējiena laikā seko līdzi bērna veselības stāvoklim

Bērns var piedalīties skrējienā, kamēr viņam tas patīk, sagādā prieku, vai nav acīmredzama veselības stāvokļa pasliktināšanās. Jebkuras sūdzības liecina, ka skriešanas temps ir jāsamazina vai jāpāriet soļos. Savukārt, kad pašsajūta uzlabojas, skrējienu var atsākt. Lai izvairītos no pārslodzes, bērnam pašam jāļauj brīvi izvēlēties savu skrējiena ātrumu, kā arī brīžus atpūtai.

Savukārt vecākiem jāņem vērā, ka liela daļa bērnu finiša līniju šķērso ar „pārslodzes” grimasi sejā. Taču nereti sejas izteiksme nav saistīta ar patieso stāvokli – bērni ļoti cenšas un koncentrējas skrējienam. Pēc skrējiena bērns jāvēro un ik pa brīdim jāpārjautā, kā viņš jūtas. Tāpat svarīgi ir padzerties – gan skrējiena laikā, gan pēc tā, lai atjaunotu organismā šķidruma līdzsvaru.

Ko vilkt mugurā skrējiena laikā?

Lai skrējiens radītu patīkamas emocijas, liela uzmanība jāpievērš tam, ko mazais vilks mugurā sportošanas laikā. Vēlams, lai apģērbs būtu viegls, ērts, gaišs un vairākās plānās kārtās, kas palīdzēs vieglāk pielāgoties mainīgai vides temperatūrai. Kājas noteikti jāvelk ērti, sportošanai piemēroti, apavi.