Skolēnu brīvlaikā pievēršam uzmanību bērnu drošībai.

Skolēnu brīvlaiks ir klāt! Esam modri, jo mazie - pasauli izzināt kārie bērni, vienmēr spēs atrast lietas, kas nav tiem paredzētas un  izklaides - par kurām mēs pat neiedomājamies. 

Kritieni

Kritieni ir šķietami neparedzami, tos bieži izraisa izlijis un nesaslaucīts šķidrums, nelieli, neievērojami, nevietā atstāti priekšmeti, piemēram, rotaļlietas, krēslu kājas, rokassomiņas, kurpes, vai nenostiprināti priekšmeti, paklāju malas. Tie var izraisīt aizķeršanos, paklupšanu vai paslīdēšanu. Aizķeroties aiz elektropreču vadiem, kuri atrodas uz grīdas, var izraisīt pašas ierīces, piemēram, monitora vai televizora, kritienu. Savukārt telpās ar flīžu segumu ir jāuzmanās no ūdens vai kāda cita šķidruma atrašanās uz grīdas. Mitras flīzes kļūst slidenas, tāpēc ļoti svarīgi ir nekavējoties saslaucīt izlijušo šķidrumu vai izbirušos priekšmetus un pārtikas produktus, piemēram, cukuru vai miltus. Ieteicams vannas istabā uz grīdas novietot paklājiņu, uz kā izkāpt ar mitrām kājām, un tās rūpīgi nosusināt.

Bērniem ir jāmāca saredzēt nedrošu situāciju un pašiem novērst iespējamās sekas. Rotaļlietas vai personīgās mantas pēc lietošanas ir jānoliek tām paredzētajā vietā nevis tāpēc, ka pieaugušie tā liek darīt, bet lai nodrošinātu sev un citiem drošu pārvietošanos.

Bērni bieži neparedz, cik bīstamas var būt dažādas aktivitātes uz paaugstinātām virsmām, piemēram, palodzēm, krēsliem vai trepēm. Bieži kritieni notiek, jo bērni pakāpjas uz nepiemērotiem palīglīdzekļiem. Piemēram, ja nepieciešams aizsniegt augstas vietas (paņemt vai nolikt mantas skapja augšējos plauktos), tiek novietoti vairāki krēsli viens virs otra vai kādi citi priekšmeti. Tā rīkoties ir bīstami. Ir bīstami pakāpties arī uz datorkrēsla vai citiem kustīgiem priekšmetiem, piemēram, kastes uz ritenīšiem, kas var aizripot, kāpējam zaudējot līdzsvaru.

Apdegumi un applaucēšanās

Gada aukstajā laikā bērni visbiežāk apdedzinās, pieskaroties karstām sildierīcēm, krāsns vai kamīna durvīm, tāpēc bērnam ir jāliedz piekļuve tām, piemēram, ar barjerām, nožogojumiem, lai bērns tās nevarētu atvērt un apdedzināties. Savukārt sveces, kas tiek atstātas bez uzraudzības, piemēram, adventes vainagā vai uz viesību galda, bieži rada ugunsgrēkus, kuru laikā bērni var gan apdedzināties, gan saindēties ar dūmiem. Ja degošas sveces ir atstātas uz galda, tad biežākais aizdegšanās cēlonis ir nejauši parauts galdauta stūris, kurš apgāž arī sveci. Visbiežāk tas notiek, ja bērni istabā skraida un spēlējas. Mājās, kurās ir mazi bērni, būtu jāaizmirst par galdautiem virtuvē un ēdamistabā, īpaši, ja uz galda tiek likti karsti trauki, jo mazais bērns pastiepjas, lai redzētu, kas notiek uz galda, pieturas pie galdauta un uzvelk to sev virsū kopā ar karsto zupas šķīvi.

Bērni ir zinātkāri, vēlas palīdzēt pieaugušajam un patstāvīgi veikt saimniecības darbus, tāpēc pieaugušajiem atbilstoši bērna vecumam ir jāmāca droši rīkoties gan ar svecēm, gan sērkociņiem, gan šķiltavām. Ja to nevēlaties, tad parūpējieties par to, lai šādas lietas bērnam nebūtu pieejamas. 

Apdegumi bieži notiek mājās, piemēram, virtuvē. Ēdiens jāgatavo uz plīts tālākajiem riņķiem, rokturus pagriežot uz aizmuguri. Verdošu šķidrumu nedrīkst atstāt uz galda malas vai padot kādam, sniedzoties pāri citiem cilvēkiem. Parasti šādi cieš mazāki bērni, tomēr mēdz apdedzināties arī pusaudži un pieaugušie. Karstu ūdeni nedrīkst atstāt traukā uz grīdas, jo tajā var iekāpt, aiz trauka var paklupt un applaucēties. Apdegumus var izraisīt karsts gludeklis, ja tas tiek atstāts nevietā. Arī neieslēgtu gludekli nevajadzētu atstāt bērniem viegli sasniedzamā vietā, jo mazāki bērni, atdarinot vecākus un vēlēdamies palīdzēt, var ieslēgt gludekli un mēģināt gludināt. Arī pusaudžiem var pietrūkt gludināšanas prasmju, lai to darītu patstāvīgi, un bērni var apdedzināties.

Aizrīšanās un smakšana

Visbiežāk bērni aizrijas, ja viņi kaut ko ēd, košļā vai sūkā un vienlaicīgi iet, lēkā, skrien vai runā. Bieži tā notiek bērnu pasākumos vai svinībās. Aizrīšanos var izraisīt, piemēram, popkorns, konfektes, rieksti, sēklas, košļājamā gumija. Bērns var aizrīties arī ar kāposta kacenu, ābolu, vīnogu vai burkānu. Bērniem jāmāca neēst stāvot, kustoties vai guļus stāvoklī. Veselīga ēšana ir regulāra, nesteidzīga, lietojot pilnvērtīgu un sabalansētu pārtiku, to rūpīgi ēšanas laikā sakošļājot un dzerot šķidrumu, vislabāk nesaldinātu ūdeni.

Mazāki bērni (pārsvarā līdz viena gada vecumam) ir pakļauti nosmakšanas riskam, ja seja iekļūst kādās drēbēs, spilvenā vai plēves maisiņā. Tādēļ lielākiem bērniem ir jāmāca, ka jaunākiem brāļiem un māsām nedrīkst ļaut spēlēties ar tādām lietām kā spilveni, preču iepakojums vai iepirkuma maisiņi. Iepakojums nekavējoties ir jāizmet, bet maisiņi jānovieto vietā, kurai bērns nevar piekļūt.

Drošā un tam paredzētā vietā ir jāglabā baterijas, vienmēr rūpīgi ir jāizvērtē, cik drošas ir elektroniskās bērnu rotaļlietas, – norītas baterijas apdraud dzīvību. Baterijai nokļūstot organismā, piemēram, barības vadā, apmēram 10 minūšu laikā veidojas ķīmisks apdegums. Savukārt baterijas nokļūšana elpceļos var radīt nosmakšanas draudus.

Savainošanās ar asiem priekšmetiem

Bērnam jebkurš priekšmets var kļūt par rotaļlietu, piemēram, stikla bļoda var kļūt par lielisku astronauta aizsargcepuri vai dakša – par zobenu. Rotaļas laikā priekšmets var tikt sabojāts, tas var kļūt par traumas cēloni, piemēram, bērns var savainot rokas vai kājas ar stikla lauskām, priekšmetu asajām malām vai virsmām. Daudzas traumas saistītas ar maziem priekšmetiem – pogām, ritentiņiem, rotaļlietu acīm u.tml. – tās bērni var iebāzt ausīs, degunā vai norīt. Bērniem viegli sasniedzamās vietās nedrīkst atstāt sīkus, kā arī asus priekšmetus, ko iespējams norīt vai ar kuriem var sadurties, piemēram, skūšanās piederumus, matu sprādzes vai nagu šķērītes.

Bērniem ir jāzina, ka ar majā esošajiem darba rīkiem nav jārotaļājas. To pielietojumu vecāki bērniem var izskaidrot situācijās, kurās bērns var izmēģināt drošu šo priekšmetu pielietojumu tiem paredzētajā nolūkā un veidā.

Bērni labprāt iesaistās mājas darbos. Tāpēc, līdzīgi kā ar medikamentiem un ķīmiskām vielām un maisījumiem, darba rīki jāglabā bērnam nesasniedzamā vietā un jānodrošina, lai bērns viens pats nevarētu izmantot tos vai iedarbināt elektroiekārtas. Nekad nedrīkst atstāt darbarīkus un ierīces bez uzraudzības pat uz īsu brīdi. Spēlējoties parkos, piedaloties talkās un citur, iespējams atrast, piemēram, izlietotas šļirces, adatas, stikla lauskas, naglas. Tāpēc bērniem ir jāzina, ka šādus priekšmetus aiztikt nedrīkst; šļirces un adatas var būt inficētas, bet naglas – sarūsējušas.

Negadījumi aktīvās atpūtas laikā

Aktīvi atpūšoties vai sportojot, piemēram, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām, lēkājot uz batuta vai šūpojoties, iespējami dažādi negadījumi. Turklāt var ciest gan bērni, kas tajā brīdī aktīvi darbojas, gan citi, kas atrodas tuvumā. Tas nozīmē, ka nedrīkst rotaļāties kustīgu priekšmetu, piemēram, šūpoļu, tuvumā vai uz ceļa. Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi. Taču nereti bērni gūst arī dažādus lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus. Lai izvairītos no sastiepumiem un muskuļu savainošanas, pirms uzsākt aktīvu atpūtu (piemēram, pirms uzkāpšanas uz batuta) nepieciešams kārtīgi iesildīties un izstaipīties.

Braucot ar velosipēdu - Braucot ar velosipēdu, vienmēr jālieto ķivere un citi aizsargi, neatkarīgi no tā, cik tālu no mājas ir jābrauc. Bērni velotraumas bieži iegūst tieši savas mājas pagalmā. Diemžēl Latvijā vēl arvien lietot ķiveri, braucot ar velosipēdu, nav īpaši populāri. Bērni un jaunieši nelieto aizsargķiveres, jo pieaugušie to nedara, bet bērni paši par šādu nepieciešamību nav aizdomājušies; parasti lielākiem bērniem ir kauns vai arī bailes no citu vienaudžu izsmiekla vai viņi ignorē iespējamos riskus. Ja bērnam tiek pirkts velosipēds, noteikti jāpērk arī ķivere! Vislabāk, lai bērns pats izvēlas tādu ķiveri, ko viņš gribētu valkāt (piemēram, izvēlēties krāsu, zīmējumus uz tās).

Rotaļājoties 

Slīdkalniņu, piekaramo šūpoļu, riņķu, trapeču, virvju un citu pie sijām vai balstiem piestiprināmo rotaļlietu drošība sākas, jau tās pareizi samontējot. Tāpēc ir svarīgi izlasīt informāciju, kas norādīta instrukcijā (tajā īpaša uzmanība jāpievērš sastāvdaļām, kas var būt bīstamas, ja netiek pareizi samontētas). Minētos rotaļlietu veidus nepieciešams periodiski pārbaudīt un tehniski apkopt, piemēram, piekares, stiprinājumus, balstus, lai tie neizraisītu kritienu vai neapgāztos.

Svarīgi bērniem iemācīt drošas šūpošanās pamatprincipus:

• ja šūpolēs kāds jau šūpojas, ir jāatrodas pietiekamā attālumā no tām, lai negūtu traumas;
• nedrīkst lēkt ārā no šūpolēm to kustības laikā;
• nedrīkst šūpot tukšas šūpoles vai priekšmetus tajās (tie krītot var kādu savainot);
• nedrīkst ķert vai apturēt citus bērnus kustībā;
• jāsēž šūpoļu centrā ar visu svaru uz sēdekļa;
• nedrīkst šūpoties, stāvot kājās (ja vien šūpoles nav īpaši šādam mērķim paredzētas);
• vienā sēdeklī drīkst sēdēt tikai viens bērns.