Mācām uzņemties atbildību gatavojot JAUNĀ GADA MĒRĶU LAPAS bērniem

Vecā gada pēdējās dienas un Jauna gada sākums parasti ikvienā ģimenē ir pārdomu laiks, par to, kas bijis un to, ko sagaidām. Tāpēc, lielu popularitāti ir ieguvušas dažāda veida vēlmju lapu un vēstuļu veidošanas, lielākoties ar to veidošanu parasti aizraujas mammas, jo tas ir viens no veidiem kā palīdzēt sakārtot savas nākotnes prioritātes un mērķus.

Kāpēc gan apņemšanās neizveidot kopā ar bērniem? Lai viņi paši izdomā kas ir tas, ko viņi vēlas darīt labāk un savādāk. Proti, kāpēc gan neiemācīt bērnam iemācīties pildīt solījumu, ja viņš to ir apsolījis pats sev?

Šādā veidā, mēs varam palīdzēt bērniem, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par savu rīcību.

Jūsu, vecāku uzdevums: Palīdzēt saprast bērniem, kā šādas mērķu lapas gatavot un kas ir tiek mērķi vai rīcība, kas tajās iekļaujama.

Galvenais nosacījums: Mērķiem ir jābūt pozitīvi orientētiem, liekot uzsvaru uz pozitīvo rīcību, ne negatīvo lietu izskaušanu.

Ieteikumi bērnu mērķu un apņemšanās kartes izveidošanai

• Nevis: “Es jaunā gadā mēģināšu ēst veselīgāk”
• Bet: “Es katru dienu izdzeršu divas glāzes ūdens vai piena, sulas un limonādes vietā. Tāpat, es katru dienu ēdīšu dārzeņus un augļus, ko mamma būs pagatavojusi, jo zinu, ka tad es būšu vesels un mazāk slimošu”

Šis ir tikai viens no piemēriem, kā, attiecība uz veselīgiem uztura pamatprincipiem veidot mērķus. Šādus solījumus varam izveidot arī attiecinot uz apēsto saldumu daudzumu vai našķēšanos starp ēdienreizēm vai ātro uzkodu ēšanu. 

• Nevis: “ Es būšu aktīvāks un vairāk nodarbošos ar sportu”
• Bet: “Divas reizes nedēļā es kopā ar tēti iešu ārā skriet vai kopā ar mammu vingrošu”

Tāpat ar vecākiem var vienoties un vecāki var ieteikt kādu ārpus skolas sporta nodarbību vai pulciņu uz kuru vecāki ir gatavi bērnu vadāt, konkrētos laikos un regulāri. Jāatceras, ka šajā gadījumā, svarīgi, lai arī vecāki bērnu atbalstītu.

• Nevis: “Es mazāk skatīšos televizoru, multfilmas vai video viedtālrunī”
• Bet: “Katru dienu pirms gulēt iešanas es 30 minūtes lasīšu grāmatu, nevis skatīšos TV”

Svarīgi, veidojot šo mērķi, tā izpildi attiecināt uz pieaugušajiem, jo bērnam nebūs izprotams un pieņemams, ja viņam jaunie noteikumi vai apņemšanās būs jāievēro, bet vecāki to neievēros. Ja to pārkāpsiet bērnam redzot, nedomājiet, ka viņi ilgtermiņā saglabās interesi par šo mērķi. Un frāze: ”Tu esi bērns, bet mēs pieaugušie” kritiku neiztur.

• Nevis: “Es vairāk palīdzēšu mammai un tētim kārtojot māju”
• Bet: “Es katru svētdienas rītu pēc brokastīm aiznesīšu traukus uz virtuvi vai novākšu galdu”, vai “Es mammas salocītās drēbes pēc mazgāšanas pats aiznesīšu un ielikšu savā skapī” vai “Es savā istabā pēc spēlēšanās nolikšu rotaļlietas tam paredzētajā vietā”

Apņemšanās, kas saistītas ar bērnu lietām un mājas darbiem vienmēr būs gudra un pareiza izvēle, jo tādējādi būs divi būtiski ieguvumi. Pirmais – Bērns jutīsies noderīgs un vajadzīgs, Otrais – Jūs nedaudz atvieglosiet savu mājas soli.

• Nevis: “Es kļūšu kārtīgs un nepiemēslošu apkārtējo vidi”
• Bet: “Es tīrot zobus aizvēršu ūdens krānu un lieki netecināšu ūdeni” vai “Es dodoties pastaigā ar suni, ņemšu līdzi speciālos maisiņus un aiz sava suņa savākšu”, vai “Es pastaigas laikā vai rotaļlaukumā, zemē nomestu papīru, pudeli, atkritumu iemetīšu tuvākajā atkritumu tvertnē, nevis pasperšu ar kāju tālāk ”

Vides jautājumiem ir jābūt svarīgiem visā ģimenē un te būtu svarīgi tos  attiecināt uz visiem ģimenes locekļiem. Jūs nevarat prasīt no bērniem rīcību, kas nav nozīmīga Jums pašiem. Šāda vides jautājumu iekļaušana būs svarīga bērnam, kuram gribat parādīt, ka arī viņi ir nozīmīgi uz pasaules fona un, ka viņu rīcība ir svarīga un nozīmīga un viņi ir daļa no tas vides, kurā tie paši atrodas.

• Nevis: “Es centīšos labāk mācīties”
• Bet: “Katru dienu pēc skolas es izpildīšu mājas darbus.”

Šo apņemšanos, ne vienmēr būs viegli izpildīt, ņemot vērā, ka bērniem ir daudz un dažādas intereses, kuras tie grib realizēt arī ārpus skolas, tomēr, tas nenozīmē, ka uz to nevajadzētu tiekties. Bērnam šis mērķis, lai kalpo kā atgādinājums, ka viņš taču to ir apņēmies. Un vecāku uzdevums ir nevis nosodīt pie neizdošanās, pārmetot, ka redzi, Tu taču solīji, bet tagad nepildi, bet gan mēģināt palīdzēt bērnam pārvarēt negribēšanu, piedāvājot palīdzību un atbalstu. Bērnam ir jājūt, ka visu laiku esat kopā ar viņu un, ka arī Jums ir svarīgs process, nevis tikai rezultāts.

• Nevis: “Es mēģināšu būt aktīvāks, centīšos uzzināt ko jaunu, biežāk tikšos ar vecmāmiņu"
• Bet: “Katru sestdienu, vai 1 reizi mēnesī, vai svētdienās vienu stundu kopā ar vecākiem spēlēšu galda spēles,  došos ekskursijā, apmeklēšu muzeju, apciemošu omīti u. tml.”

Šeit arī visbūtiskākais ir vecāku atbalsts, lai kopīgās aktivitātes un to izpildes laiki tiktu ievēroti. Vecāki nedrīkst teikt, ka ekskursija vai galda spēles ir jāatceļ, jo šobrīd nav laika, jo tas arī bērnam dos iespēju, kāda darba izpildīšanu vienkārši atcelt, jo tas nav svarīgi, ka bijām vienojušies. Ja nu sanāk tā, ka tiešām ir nepieciešamība noteiktos plānus mainīt, tad tikai apspriežoties ar bērnu, varat šos noteikumus mainīt vai pārcelt, piedāvājot kādu alternatīvu.

Māmiņu klubs, 2017