Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vai jums ir bijušas tādas dienas, kad varētu bērnu mest pret sienu?
Nu, nevis tāpēc, ka viss būtu līdz brošai, bet gan tāpēc, ka buciņam radziņi ar katru dienu aug aizvien lielāki un spicāki?
Vienojāmies, ka šonedēļ dēls dzīvosies mājās, jo kad gan vēl viņam būs tāda iespēja paņemt brīvdienas, jo nākamgad noteikti jāatgriežas darbā, tāpēc arī nekādas dižās brīvdienas ārpus nedēļas nogalēm vai oficiālajām svētku dienām nesanāks. Ok, vienojāmies.
Un šodien no paša rīta sākās īsta elle. Acīmredzot, paguvis jau izbesīties no Ziemassvētkiem, kad visas dienas pavadījām mājās, jo vīrs saslimis, šodien ir sasniegta kulminācija. Pamodies jau pulkstens 6.00, trādi-rīdi varēja iet vaļā.
Sākot ar to, ka tiek pārbaudītas manas pacietības robežas, pilnīgi ignorējot jebkādus manus lūgumus un prasības, beidzot ar speciālu manis kaitināšanu un, es atvainojos, mutes palaišanu. Jā, kur gan ir palicis mans eņģelīgais zēns, kurš visu sirdis kausē ar savu žilbinošo smaidu un šķelmīgajām vaigu bedrītēm? Viņu laikam sev līdzi ir paņēmis Ziemassvētku vecītis, vietā atstājot velnēnu.
Šodiena mums mājās mijas caur smiekliem līdz asarām un kliegšanai, durvju ciršanai. Uh, ja tā ir jau piecu gadu vecumā, kas notiks tad, kad mans dēls sasniegs tīņa vecumu?
Paziņojis, ka nevēlas būt mans draugs, nekad man nedāvinās dāvanas un vispār, viņam viss riebjas, gribas ātrāk atpakaļ pie draugiem, beidzot saģērbāmies, lai izietu laukā. Mazā Fejiņa, skatoties uz savu brāli, kurš piecērt kāju un rūc kā vecs putekļusūcējs, dažbrīd pat sulīgi smējās. Laukā mans bērns pārvērtās, bet, acīmredzot, ne bez iemesla, jo devāmies līdz veikalam iepirkt produktus. Centies manu sirdi atkausēt ar saviem saldajiem vārdiem un smaidu, diemžēl tas neizdevās un prasītā sulas paciņa iepirkumu grozā tā arī nenonāca. Iznācis no veikala ar uzmestu lūpu un gandrīz asarām acīs, atgriežoties mājās saņēmu atvainošanos. Viņš vēloties man atvainoties par savu uzvedību.
Pozitīvi. Ceru, ka tie bija ne tikai tukši vārdi, bet gan tiešām izanalizēta sava uzvedība, saprotot sekas. Jā, es vairs neesmu tā supermīļā māmiņa, kura paklausa visiem lūgumiem, neskatoties uz uzvedību. Ja kaut ko vēlas, tas ir jānopelna. Arī bērnībā. Pretējā gadījumā mazais velnēns dejos uz manas galvas katru mīļu brīdi.
Ne tikai pieaugušie, bet arī bērni piekūst no svētku svinēšanas un cenšanās labi uzvesties. Bērns vēl svētku uzkurināts turpina aktivitātes. Ne jau speciāli kaitina tik cenšas tikt galā ar savām emocijām, kas sakrājušās slāņu slāņiem - gan no svētku koncerta bērnu dārzā, gan visām citām svinību aktivitātēm.
Tāpat bērniem nepieciešamas fiziskas aktivitātes un nodarbes, kurās izlādēt savas emocijas. Dzīvošanās pa māju mazus bērnus tikai uzvelk.
Pārlieku cukura daudzums dara savu darbu,mums arī meitiņa,kas ikdienā ir paraubērns,brīvdienās tādas lietas sadarīja,ka arī nolaidas rokas un šausmās domāju,ka spēšu kontrolēt visu kad viņa paaugsies.Bet vakarā pirms miega abas sirsnīgi izrunājamies,es pastastīju par sajūtām ko jūtu kad viņa tā uzvedas un viņa saprata,ka tā darīt nevajag.Bet saldumu un brīvdienu laiks drīz beigsies un ceru,ka adekvāti bērni atgriezīsies.