Kā stimulēt bērna radošo domāšanu?

Kā stimulēt bērna radošo domāšanu?

21. Apr 00:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kā veicināt bērna radošumu un iztēli? Pietiek jau no mazotnes viņam nodrošināt tam atbilstošus apstākļus. Mēs piedāvājam dažus padomus, kā to sekmīgi paveikt. 

Radošā domāšana ir prasme, kas tāpat kā jebkura cita kompetence ir regulāri jāpielieto un jāattīsta. Diemžēl, ja bērns jau no bērnības regulāri nesaņem atbilstošus ārējos stimulus, vērtīgā prasme radoši domāt netiek attīstīta pietiekami. Tam nepieciešami atbilstoši stimuli.

Ikviens vecāks ikdienā var ļoti vienkāršā veidā atbalstīt savas meitas vai dēla radošo domāšanu un tās attīstību. Viss, kas tam nepieciešams, ir ieviest labo praksi, ko bērns varētu īstenot jau no agras bērnības. Pieaugušā vecumā bērns par to būs tikai pateicīgs.

Kas ir kreatīvā domāšana?

Radošā domāšana nozīmē, ka bērns kaut ko rada pats, nevis tikai atkārto citu piemēru. Tāpēc, ja vēlamies šo prasmi attīstīt mūsu mazulī, nepieciešams pēc iespējas mazāk laika pavadīt pie televizora, datora, planšetdatora vai tālruņa. Visas šīs ierīces ir jau gatavu attēlu avots, kas nevis stimulē bērna iztēli, bet to slāpē.

Jau no pašas mazotnes bērnam vajadzētu radīt maksimāli plašākas iespējas radoši domāt, patstāvīgi tikt galā ar dažādām ikdienas situācijām un risināt problēmas, piemēram, izmēģinot un mācoties no savām kļūdām, nevis tikai atdarinot pieaugušos un ievērojot striktus norādījumus. Spēlēšanās ir vienkāršākais un vienlaikus arī patīkamākais veids, kā stimulēt bērna radošo domāšanu. Rotaļājoties bērni attīsta savu radošumu – prasmi, kas ir ļoti liela vērība pieaugušā cilvēka dzīvē. Savukārt spēlēšanās ir viena no vissvarīgākajām vajadzībām bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem. Ir svarīgi atcerēties, ka tā nav tikai izklaide vai veids, kā gūt prieku, jo tā arī lieliski stimulē radošumu.

Kā stimulēt bērna radošo domāšanu? Ar rotaļāšanos!

Bērna radošo domāšanu var stimulēt, pirmkārt, pārliecinoties, ka viņš spēj mijiedarboties un rotaļāties, piemēram, saliekot puzles gabaliņus vai rotaļu konstruktoru klucīšus. Protams, to izmērs un grūtības līmenis jāpielāgo bērna vecumam. Pateicoties šādām rotaļām, mazuļi iemācīties kombinēt elementus, saskaņot tos un veidot dažādas konstrukcijas. Viņi radīs jaunas lietas, izmantojot paši savu pieeju un mēģinot caur kļūdu metodi, nevis tikai sekojot jau gatavam paraugam. 

Dažkārt ir jāļauj bērnam rotaļāties ar segu, spilveniem, kastēm vai bumbiņām, lai redzētu, kā viņš pielietos savu iztēli, lai pats no tā kaut ko izveidotu. Varbūt atceries savu bērnību, kad izmantoji dažādus sadzīves priekšmetus, lai izveidotu štābiņu vai telti. Šādi scenāriji lieliski palīdz stimulēt radošo domāšanu. Un kas ir ne mazāk svarīgi - ikdienas priekšmetu izmantošana šādos netradicionālos veidos ir ļoti vienkārša un lēta metode. Tā piemēram, mājas būvēšanā var izmantot krēslus, grāmatas var kalpot kā balsti utt. Viss atkarīgs no paša bērna iztēles.

Tāpat arī grāmatu lasīšana palīdzēs attīstīt bērna radošumu. Tas ir lielisks veids, kā stimulēt iztēli. Lasot norādi arī uz grāmatas ilustrācijām, jautājot bērnam, kas attēlos redzams, vai arī mudinot bērnu pašu piedāvāt idejas, kā stāsts varētu attīstīties tālāk.

Lielisks veids, kā veicināt bērnu radošo domāšanu, ir arī visa veida mākslinieciskās izpausmes, piemēram, zīmēšana, gleznošana, veidošana, līmēšana, dažādu rotājumu izgatavošana. Tas ļauj bērnam likt lietā iztēli un radošumu, īstenojot savas idejas un tūlītēji redzot sava darba rezultātu.

Bērna radošo domāšanu palīdzēs stimulēt arī šādas aktivitātes:

  • Teātra lugu iestudēšana, lomu spēles, rotaļāšanās veikalos, skolās, mājās u.tml.,
  • Mūzikas instrumentu spēle,
  • Dažādas asociāciju, vārdu spēles.

Dod bērnam brīvību un ļauj viņam garlaikoties

Ja vēlies, lai bērns attīstītu savu radošo domāšanu, ļauj viņam rīcības brīvību pašam pieņemt lēmumus. Pastāvīga kontrole ierobežo mazuli un neļauj viņam justies neatkarīgam, līdz ar to viņš vairs nevēlas izmēģināt jaunas lietas un atklāt apkārtējo pasauli.

Jāatceras, ka bērnam ir jābūt brīvam laikam, kurā attīstīt savu radošumu. Dienas grafiks, kas piepildīts ar ārpusskolas aktivitātēm, protams, nav slikti, taču tas var likt bērnam justies pārslogotam un nogurušam. Lai tavs dēls vai meita radoši attīstītos, viņam ir arī jāgarlaikojas. Jā, tieši tā! Garlaicība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā piespiest bērnu paļauties uz savu iztēli un radīt idejas, kā aizpildīt savu brīvo laiku.

Kādi faktori kavē bērna radošās domāšanas attīstību?

Ir jāatceras, ka pastāv dažādi īpaši apstākļi, kas kavē bērna radošo domāšanu un neļauj viņam izpausties kreatīvi. Vecāki šīs kļūdas bieži pieļauj neapzināti. Viena no šādām kļūdām ir uzdevumu veikšana bērnu vietā, kas bērnā attīsta bezpalīdzības sajūtu, kā arī rīcības brīvības un kontroles trūkumu pār savu dzīvi. Bērns, kura vietā pat vienkāršus uzdevumus veic vecāki, kādā brīdī pārstāj mēģināt meklēt risinājumus dažādās situācijās, tā vietā gaidot citu palīdzību. Tādējādi viņš zaudē vēlmi atklāt apkārtējo pasauli, sagaidot lietošanai jau gatavas instrukcijas, kā rīkoties tālāk.

Līdzīgi bērnus ietekmē arī pastāvīga vērtēšana un kritika. Ļaujiet saviem bērniem kļūdīties pašiem, jo tas ir ļoti svarīgi, lai turpinātu viņu izaugsmi. Mudiniet bērnu meklēt dažādus risinājumus un riskēt.

Stingri noteikumi, īpašas instrukcijas vai darbības modeļi, ko sagaidām no bērna, ir vēl viena izplatīta vecāku kļūda. Atturieties no bērna nepārtrauktas vērtēšanas, negaidiet, ka viņš pielāgosies citiem un viņu videi. Dodiet bērnam brīvību rīkoties un pašam pieņemt lēmumus. Māciet viņam nebaidīties no atšķirīgā un drosmīgi paust savu viedokli!