Gatavojamies bērnudārza gaitām

Gatavojamies bērnudārza gaitām

26. Jul 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Gaidas un uztraukums - tiksim bērnudārzā, vai nē, ir garām. Telefona zvans no izglītības iestādes, kas vēsta, ka jūsu mazulim bērnu dārzā ir vietiņa, ir bijis. Atliek vien noformēt dokumentus un uzsākt bērnudārza gaitas! Pirmo prieku nereti pavada arī bailes un parādās vairāki jautājumi:" Kā es savu mazuli lai atstāju svešiem cilvēkiem? Vai bērns 2 gadu vecumā ir gatavs doties uz dārziņu?". Tiksim skaidrībā!

PIESAKIES LEKCIJAI ŠEIT->>>

Bērnudārzs - neatņemama bērna dzīves sastāvdaļa, jo tieši tur viņš iepazīstas ar sabiedrību, iemācās lasīt un rakstīt, veidot savstarpējās attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Tieši tur dzimst pirmās atmiņas par bērnību. 

Protams, mammas un tēti uztraucas, jo bērna gatavība bērnudārza gaitām ir ļoti svarīga normālai adaptācijai. Kā lai zina, ka nu ir īstais laiks un bērns ir gatavs, kā sagatavoties bērnudārza gaitām?

Bez šaubām 2-3 gadus veci bērni atšķiras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc gatavības biedroties ar citiem un svarīgākais ir  - MĀMIŅAS gatavība palaist bērniņu dārziņā. Te svarīgu lomu ieņem mammas un bērna savstarpējās attiecības kopš dzimšanas: ja dabīgā vēlme būt kopā ar māmiņu tiek apmierināta un nav nekādas pārspīlētas tieksmes būt tikai ar mammu, viss kārtībā, zaļā gaisma - tātad - dārziņam sakām JĀ!

Satrauktas, stresainas māmiņas projecēs savas bailes, šaubas uz bērnu un gūs tikai apstiprinājumu tam, ka bērns nav gatavs. Bieži vien māmiņas slēpjas aiz sava bērna - psiholoģiski un viņām laist bērnu uz dārziņu ir bail, jo tiklīdz viņām būs "brīvas rokas" būs jāsāk risināt savas sasāpējušās problēmas, citus, ar bērnu audzināšanu nesaistītus jautājumus. Protams, viss ir individuāli, bet sākumā atbildiet pati sev uz šo jautājumu godīgi: VAI JŪS ESAT GATAVA LAIST BĒRNU UZ DĀRZIŅU?

Bērniem ap 2 gadu vecumu ir ļoti labi attīstīta aktivitāte, ziņkārība, un, ja mamma ir labi, pozitīvi noskaņota attiecībā uz bērnudārza jautājumu, droši mazo var sākt laist dārziņā. 

Bērnu pozitīvi ietekmēs tas, ka viņa atktivitāte un ziņkārība tiks attīstīta veiksmīgi. Dārziņā ir gan fiziskās nodarbības, gan bērni līmē, gan zīmē, gan rotaļājas, draudzējas. 

Mīnuss ir tas, ka mamma, piemēram, nav gatava, bet ir spiesta bērnu sākt laist dārziņā dažādu apstākļu dēļ. Tādā gadījumā cietīs abi un bērna adaptācija dārziņā būs krietni grūtāka. 

Vēl ap divu gadu vecumu bērni nerunā tik labi, un, ja dārziņā būs kādas problēmas, bērns nepratīs, diemžēl, par tām māmiņai izstāstīt. Tāpēc vērojam savu bērnu un uzturam labas attiecības ar audzinātājām!

Labi, ja no 2 -3 gadu vecuma ir iespēja apmeklēt bērnudārzu uz nepilnu dienu vai nepilnu nedēļu, ļaujot bērnam pierast pakāpeniski.  Tas apmierinās arī bērna dabiskās vajadzības pēc māmiņas klātbūtnes.

Bērniem ap 3 gadu vecumu jau ir labi attīstīta runa un kopumā viņi ir diezgan nobrieduši. Dabīgās vajadzības pēc māmiņas klātbūtnes, kopumā sāk samazināties. Bet galvenais joprojām ir  - MAMMAS psiholoģiskā gatavība bērnu laist dārziņā. 

Pozitīvi ir tas, ka adaptācija kopumā šajā vecumā ir vieglāka, bet 3 gadu vecumā bērnu piemeklē krīze, ko vecāki nereti dzird kā "ES PATS". Un, ja sakrīt gan bērnudārza gaitu uzsākšana, gan krīzes iestāšanās, bērnam ir grūtāk. Bērns labi runā, var izstāstīt par savām grūtībām dārziņā vecākiem - tas ir labi. 

Ja jautājums ar māmiņas gatavību nav atrisināts, tad arī 3 gadus vecam bērniņam ar adaptāciju problēmas būs. 

Kopumā secinājumi ir tādi: Ja mamma ir gatava, tad viņa atradīs arī savā bērnā gatavības pazīmes. Ja tā tomēr nav, atradīs visas pazīmes bērnā, kas liecinātu par viņa NEgatavību bērnudārza gaitu uzsākšanai. 

Vislabāk uz visu dienu sākt laist dārziņā apmēram 3 gadu vecumā bērnu, bet no 2 gadiem var laist dārziņā droši bērnus, kas ir patstāvīgāki, aktīvi - ar nosacījumu, ka viņi tur atrodas nepilnu dienu, nepilnu nedēļu. 

Ja mamma ir gatava, tad vasaras laikā psiholoģiski un fiziski ir iespējams sagatavot arī bērnu pirmajam patstāvīgajam viņa dzīves posmam.

Pats labākais, ko mēs varam darīt savu bērnu labā,  - iemācīt viņiem iztikt bez mums. 

Daudzas māmiņas droši vien noskurinājās, lasot šo frāzi - kā tad tā, mans mazais mīļums un bez manis..

Tas ir ļoti svarīgs punkts, pietam - pirmais. Pēc dzimšanas bērniņš un mamma ir kā viens vesels, gandrīz pat fiziski, un tas ir ļoti nozīmīgi līdz pat 1,5-2 gadu vecumam. Kad mamma pēc raudāšanas intonācijas zina, ka bērns ir izsalcis, vai arī viņam jāmaina autiņbiksītes - jo īpaši svarīgi. 

Bet tas laiks nu ir pagājis, patlaban ir etaps, kurā mammai ir jānobriest, jādot iespēja saprāta robežās bērnam būt patstāvīgam, bērns ir jālaiž pasaulē. 

Protams, ir bailes, uztraukums, bet, ja mamma nenobriedīs, tad bērns tik un tā būs kaprīzs, protestēs, jo būs pārlieku saistīts ar māmiņu - kā piesiets ar diedziņu. Un būs brīži, kad bērns gribēs jūs pat atgrūst. Viņš vienkārši alkst patstāvības. 

Ko darām?

Paplašinām patstāvīgo spēļu loku - akcentu liekam uz - "tu pats/tu pati ļoti labi proti to izdarīt". Obligāti slavējam un vēlreiz slavējam, dodam izvēles iespēju - "gribi ēst banānu vai bumbieri?". Un galvenais - laižam vaļā SAVAS bailes. 

Mammas astīte

1,5 - 2 vecumā ir tas laiks, kad no vienas puses bērni ir patstāvīgi, bet no otras puses - bērni kā tādi mazi mērkaķīši - daudz ko kopē

Kopēšana un spēja sadarboties ir ļoti svarīga adaptācijai nepieciešama īpašība. No tā, cik ļoti šīs īpašības ir attīstītas, var spriest, cik ļoti bērns ir gatavs doties dārziņā. 

Ko darām?

Ļaujam bērnam slaucīt, laistīt puķes, iesaistām citās pieaugušo darīšanās. Piedāvājam kopā pazīmēt, salikt veļu veļas mašīnā utt. Protams, neko bīstamu gan nedrīkst, tas nu ir skaidrs. 

Ģimene!  

Ģimene - tā ir pirmā sociālā grupa, kurā bērns sāk savu dzīvi, tāpēc svarīgi ir šajā posmā bērnam dot iespēju sajust dažādas sajūtas, iziet cauri dažādām attiecībām ar ģimenes locekļiem. Te ir svarīgi, lai biedrošanās būtu kvalitīva, un, jo vairāk bērnam ģimenes locekļu, jo labāk. 

Ko darām?

Mācām bērnam iztikt bez māmiņas, paliekot kopā ar citiem pieaugušajiem. Tāpat mācām bērnam komunicēt, rotaļāties ar citiem, dažāda vecuma bērniem. Var sarīkot mājās teātra izrādīti, lasīt kopā pasakas, piedalīties sporta spēlēs pagalmā utt. 

Ievērojam režīmu

Režīms - tas ir fizioloģisks pamats normālai adaptācijai. 

Cik ļoti ievērosiet mājās bērnu dārza režīmu, tik pat viegli viņam būs iekļauties šajā režīmē dārziņā. Fizioloģija ir nopietna lieta - pārspīlēt nedrīkst, viss jādara pakāpeniski, līdz pilnīgai režīma maiņai, kas sakrīt ar bērnu dārza režīmu. Tāda var ilgt apmēram 20 dienas. 

Ko darām?

Vērojam, atzīmējam, regulējam.

7.00-8.30 - mostamies

8.30-9.30 - brokastis

9.30-10.30 -rotaļas

10.40-11.40 - pastaiga

12.00-12.30 – pusdienas

12.40-14.40 – diendusa

15.00-15.20 – launags

15.30-17.00 - rotaļas mājās

17.00-18.30 – pastaiga

19.30-20.00 - vakariņas

20.00-20.30 - vakara rituāls (mierīgas rotaļas, vannošanās, vakara pasaka)

21.00 - naktsmiers

Pieradinām bērnu pie citiem. Kā?

Biežāk ņemam bērnu līdzi uz jaunām, svešām vietām: ciemos, uz veikalu, attīstošajām nodarbībām un visur, kur paši dodamies. Stāstām, kur braucam, kāpēc braucam utt. Galvenais - apspriest pēc tam redzēto!

Apstaigājam bērnu dārza teritoriju, parādām, kas tur ir. Biežāk tur iegriežoties, bērns pieradīs pie lielā bērnu skaita. 

Iepazīstamies ar sava bērna grupiņu, audzinātāju savlaicīgi. Pastāstām, cik interesanti ir dārziņā, cik jautri, cik daudz iespēju rotaļāties - gan ar jaunām rotaļlietām, gan ar citiem bērniem. 

Stress nemaz nav tik briesmīgs!

Kad dzirdam vārdu stress, mēs, pieaugušie, uzreiz galvā uzburam šausmīgas ainiņas. Patiesībā no fizioloģiskā viedokļa - stress ir psihes mehānisms, kas piederas pie adaptācijas jebkuros jaunos apstākļos. 

Ko darām?

Nekrītam ģībonī dzirdot šo vārdu. Tā ir dzīve un bērnam ir svarīgi iemācīties tikt galā pašam ar stresu. Tas, ka izvairīsieties vienmēr no stresa situācijām nenāks par labu bērna attīstībai. 

Mācām bērnam tikt galā, iedzīvoties jaunos apstākļos. Pakāpeniski palielinām jauno vietu, apstākļu skaitu. Vērojam sevi, to, kā paši tiekam galā ar stresu, izdarām secinājumus. Bērni reti klausa vecākus, bet vienmēr no vecākiem ņem piemēru. 

Svarīgi!

Iemācam bērnam svarīgākos drošības noteikumus, izskaidrojam tos - "karstu nedrīkst ņem, jo.." utt.

Svarīgi ir bērnam iemācīt izprast drošības noteikumus, un visvieglāk to izdarīt ar ģimenes atbalstu - tas nozīmē - noteikumi jāievēro visiem. 

Mācām bērnam patstāvību:

- mācām bērnam ēst pašam, dzert pašam

- atradinām no autiņbiksītēm vismaz pa dienu

- mācām noslaucīt mutīti pēc ēšanas

- mācām mazgāt rokas

Šie ir tādi kopējie noteikumi, kas bērnam palīdzēs būt vēl patstāvīgākam.

IR LAIKS!

Dažas nedēļas pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas dodamies ikdienas apgaitā, pastaigā - pa dārziņa teritoriju. Pirmajās dienās bērnu dārzā esiet kopā ar bērnu, tad atstājiet mazuli vienu; sākumā uz stundu, tad uz divām. Pakāpeniski. 

Bērnu vislabāk vest uz dārziņu tam, ar kuru no vecākiem bērnam ir vieglāk šķirties. Vairumā gadījumu tie ir tēti. 

Un galvenais ir jūsu, mīļās māmiņas, noskaņojums! To jūt arī mūsu bērni. Pacentieties neprojicēt savas bailes un negatīvās asociācijas uz saviem bērniem!

Visiem veiksmi!

Natālija Zacepina, psiholoģe

Pastāsti,kāda bija Tava bērna iejušanās bērnudārzā!

Eksperts

Natālija Zacepina

"Art-perspective" centra psiholoģe, art- terapeite
Natālija Zacepina Vecāku skolā