Fejiņa adaptējas dārziņa jaunajā grupā

Domājot par to, ka Fejiņai sācies jau otrais gads bērnudārzā, atliek vien nopūsties un pie sevis noteikt, ka tie bērni tiešām ļoti ātri aug.

Lai gan jaunais mācību gads sāksies vien nākamnedēļ, Fejiņai jau tas ir sācies, jo, pārcelta no bēbīšu grupas uz lielo grupu, viņa tagad izdzīvo adaptācijas periodu. Jāteic gan, ka vakar šī iemesla dēļ uz dārziņu vedu ar nelielām bažām, jo jaunas telpas, jauni bērni, jauna audzinātāja… Bet ko Fejiņa? Pat neatskatījusies uz mani iegāja grupā. Liela jau. Pašai savas darīšanas.

Par vienu gan man ir mierīga sirds – Fejiņa nav nekāda mazā, trauslā pērlīte, kurai, nedod dievs, kāds ne tā pieskarsies, kāds ne tā paskatīsies vai ko ne tā pateiks, un uzreiz sāksies raudāšana. Viņa atrotīs piedurknes un izcīnīs savu taisnību. Acīmredzot, tas tāpēc, ka nav vienīgais bērns ģimenē un ir iemācījusies par sevi pastāvēt, neļaujot brālim kāpt sev uz galvas.

Viena veiksmīga diena dārziņā, arī šodiena tāda pati. Jācer vien, ka pēc pāris dienām neiestāsies kāds lūzuma punkts, kad viņa attapsies, ka nu gan vajag paraudāt, jo uz dārziņu tomēr negribās. Tā vismaz bija ar lielo brāli, kurš uz dārziņu aizgāja tik viegli, ka nespēju beigt priecāties, un tad pienāca mēnesis, kad katru dienu no vietas iešanu uz dārziņu pavadīja asaras. Ok, arī tagad, vaicājot Fejiņai, vai dārziņā bija forši, viņa atbildēja, ka nebija forši, bet tas gan drīzāk tāpēc, ka mamma te uzbāžas ar visādiem jautājumiem. Lai taču liekas mierā.

Starp citu, aug buciņš un aug arī radziņi, pamazām ieslēdzoties kāpēcīša periodam. Tiesa, vēl gan nav eksistenciāli jautājumi, kāpēc aug zāle un kāpēc saule ir silta, bet no sērijas – nu, kāpēc? Piemēram, ja saku, ka jādodas gulēt, seko smaga nopūta un perfekti nostādītā cālēna balstiņā noteikts “Nu, bet kāpēc?” Intonāciju, kādā tas pateikts, par nevar aprakstīt. Vien iedomājaties, kā parasti atbild cilvēks, kurš nav mierā ar to, ka viņam neļauj darīt to, ko kārojas un kurš grib, lai viņu liek mierā.

Atliek vien vērot mazo Fejiņu un priecāties, kā viņa aug un attīstās. Aizvien gudrāka, vārdu krājums jau ir tik plašs! Un visforšākais, ka teikumi pēc uzbūves kļūst aizvien sarežģītāki, loģiskāki un gudrāki. Gudra meitene mums aug, nav ko tur piebilst.