Bērni vērtē: Bruņinieks, kuram sāpēja zobi

Mazā Lauma ir ļoti liela teātru cienītāja. Jau uzzinot, ka dosiemies uz leļļu teātri, katrs rīts iesākās ar jautājumu - vai šodien iesim uz izrādīti? Kā sauc izrādīti?

Beidzot tā diena pienāca un meitenes devās baudīt kultūru uz Leļļu teātri. Protams, pirms tam meitenēm jāsapucējas, jo teātra apmeklējums ir ļoti nozīmīgs pasākums. Vismaz mazajam cilvēkam, kurš šo dienu gaidīja mēnesi.

Vai arī jums ir savas tradīcijas reizēm, kad dodaties uz teātri? Mums ir! Obligāti pirms izrādes ir jāpamielojas ar kokteili un kādu smalkmaizīti, jo svētki taču! Tāpēc teātrī parasti ierodamies tā paagrāk, lai varam nesteidzīgi izbaudīt laiku. Vēl viena tradīcija ir iegādāties programmiņu. Teiksiet, ka tā ir tikai lieka naudas izšķērdēšana? Nē! Pirms izrādēm parasti ar bērniem izpētēm, par ko būs stāsts, pēc izrādes izpētām atkārtoti, un bieži vien programmiņa tiek nesta uz dārziņu, lai atrādītu saviem draugiem un audzinātājai, kur būts, kas redzēts. Programmiņas mums ir obligātais pasākums, jo pēc tam kalpo par piemiņu tam, kur būts un kas redzēts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tagad teātri izrāžu programmiņas veido gluži vai kā mazus mākslas darbiņus.

Mūsu šīs reizes Leļļu teātra apmeklējuma galamērķis bija izrāde "Bruņinieks, kuram sāpēja zobi". Savulaik to jau esam redzējuši kopā ar Robertu, kuram izrāde ļoti patika, bet nu pienākusi kārta Laumai.

Ja jūsu mājās ir problēmas ar zobiņu tīrīšanu, tad šī ir izrāde, kura obligāti jāredz. Domājams, pēc tam vairs nebūs nekādu niķīšu un pretošanās pirms zobu tīrīšanas, jo bērns būs redzējis, kā izgāja Bruņiniekam, kurš konfektes ēda kā maizi, bet par tādu zobiņu tīrīšanu vai zobārstu nebija pat dzirdējis.

Stāsts bērnus ievelk, viņi jūt līdzi, pārdzīvo un ar nepacietību seko līdzi turpinājumam. Lai gan mums mājās nav problēmu ar zobu tīrīšanu, Bruņinieka stāsts Laumu pārņēma savā varā un viņa vēl ilgi pēc tam stāstīja, kā tika iznīcinātas konfektes - kādas šausmas, ne?

"Bruņinieks, kuram sāpēja zobi" ir koša, dinamiska, aizraujoša izrāde, kuru mazie ķipari vēro mutēm vaļā. Tieši tik aizraujoši, ka laiks paskrien nemanot. Visu cieņu aktieriem, kuri bērnus spēj aizraut, visu cieņu izrādes veidotājiem, kuri to radījuši tik interesantu, jo te sava loma tikusi lejkannai, galda lampiņai un ģitāras grifam. Tieši kā reiz, lai bērnu fantāziju atraisītu vēl vairāk.

Mums jau padomā arī nākamā izrāde, kuru apmeklēt, bet jums?