Kad un kā sākt mācīt mazulim burtiņus? 1.daļa

Kā iemācīt bērnam pirmos burtus un likt pamatus lasītprasmei? Lasi Māmiņu Kluba un pirmsskolas pedagogu padomus.

Mazuļi ir tik zinātkāri! Viņi nemitīgi uzdod jautājumus par apkārtējo pasauli, tādēļ arī rakstīti un drukāti teksti agri vai vēlu piesaistīs viņu uzmanību, īpaši, ja vecāki vai vecākie brāļi un māsas ikdienā bieži lasa laikrakstus, avīzes vai grāmatas.

Arī pasaku stāstīšana, lasīšana priekšā un bilžu grāmatu skatīšanās veicina šo interesi. Tādejādi bērni saprot, ka burti un rakstītais teksts ir neatņemama pieaugušo dzīves sastāvdaļa, kas arī viņiem kaut kad var būt noderīga, kā arī sagādāt prieku. Interesi par lasītprasmi bērni sāk izrādīt paši no sevis, ja tā viņiem šķiet interesanta un tā vērta. Agrīna lasītprasmes apgūšana mazāk ir saistīta ar sistemātisku vecāku cenšanos bērnu „iemācīt” lasīt, vairāk ar spontānu interesi.

Ja ģimenē valda labvēlīga gaisotne un tiek veltīts pietiekoši daudz laika bērnam, kurā vecāki ar mazuli sarunājas, lasa priekšā, stāsta dažādus stāstus, tad šīs darbības bērns asociēs ar mīļotajiem cilvēkiem. Rakstu un burtus bērns tad uztvers kā iespēju nodibināt kontaktus. Tas pastiprinās bērna vēlmi iemācīties lasīt un arī vēlāk rakstīt.

Ģimenes galvenais uzdevums, veicinot bērnam interesi par burtiem, ņemt talkā ikdienas dzīvi.

Lasīšanas un rakstīšanas mācīšanās ir ilglaicīgs process!

Lasīšanas un rakstīšanas mācīšanās ir process, kas iesākās jau ļoti agri - ar bērna jautājumiem un darbībām, viņiem pašiem nemaz nenojaušot, ka sākusies ir lasīt prasmes apgūšana. Vecāki var bērnam aktivizēt un ielikt pamatus daudzām prasmēm un spējām, kas palīdz vēlāk viņam apgūt lasīt un rakstīt prasmi, tās ir, piemēram, bērna runas attīstība, bērna prasmes, kas izpaužas simboliskajās rotaļās, viņa fantāzija un izveicība gleznojot un zīmējot, kā arī spēja ieklausīties un ieskatīties, vērot lietas.

Runa un klausīšanās

Burtu apguvi noteikti sekmē vairāku faktoru kopums, kā, piemēram, dzirdētā izpratne, spēja izteikties, pieredze un vēlme jautāt. Bērna runas līmenis un vārdu krājums palīdz viņam vēlāk apgūt lasīšanu, jo tekstu ir daudz vieglāk atšķetināt, ja no pieredzes saturs ir pazīstams. Netieši arī vecāki var veicināt bērna lasītprasmi, daudz runājot ar mazuli, daudz viņam stāstot un skaidrojot, kā arī atlicinot laiku viņa jautājumiem un domām. Piemēram, lasot vai stāstot pasaku, vecāki kādā noteiktā brīdī var apstāties un kopīgi ar bērni pārspriest, kā notikumi varētu risināties tālāk. Tādejādi tiek attīstīta anticipācijas spēja - kādas domas attīstīšanai tālāk tiek izmantota paša bērna dalība, tādejādi pamodinot fantāziju.

Lai attīstītu runas prasmes, nepieciešams apgūt pareizu artikulāciju – pareizu un skaidru izrunu. Ja ģimenē tiek runāts dialektā, tad svarīgi, lai bērns paralēli apgūtu arī pareizu izrunu, piemēram, lasot priekšā bērnu grāmatiņas. Vēl viena iespēja ir bērniem mācīt pirkstu rotaļas, skaitāmpantus, mēles mežģus vai dzejolīšus.

Pārvēršot skaitīšanu līdzi skaitāmpantiem par rotaļu, bērns gluži dabiskā ceļā apgūst pareizu, skaidru izrunu un tas pievērš mazuļa uzmanību valodai.

Skaitāmpantus var ne tikai skaitīt un atkārtot līdzi, bet arī pavadīt ar dziedāšanu un plaukšķināšanu, sist līdzi ritmu ar dažādiem ritma instrumentiem, un attēlot ar kustībām.

Spēles

Spēlējoties bērnu fantāzijā lietas pārvēršas pašas no sevis: kurpju kaste kļūst par auto, leļļu gultu vai māju, galds kļūst par alu vai telti, akmens par zelta gabalu, kura dēļ izceļas niknas cīņas un tā tālāk. Lomu spēlēs bērni pieņem citu identitāti: „Tu tagad būsi tētis, es  - mamma, bet tā būs mūsu māja”.  Šādi spēlējoties bērni norāda, ka ir spējīgi izprast lietu tiešo un pārnesto nozīmi, to, ka ar simbolu un žestu palīdzību tiek radīta personīgā pasaule, kas pēc nepieciešamības var atkal mainīties. Pedagoģiskajā literatūrā šāda rīcība tiek apzīmēta kā simbolu sapratne, un tiek uztverta kā pamatprasme vēlākai lasīt un rakstīt mācībai.

Šādā veidā bērni mācās, ka lietas var būt personu aizstājēji, simboli: ka laikraksts vai cepure var būt tēta simbols, smaržas vai šallīte – mammas, tātad – priekšmeti var izteikt kādu vai kaut ko. Šī atziņa vēlāk tiek pārnesta uz žestu pielietojumu, līdz aizvien vairāk bērns sāk saprast abstraktu simbolu pielietojumu, kā A – Aptieka, bet P – stāvlaukums. Lai saprastu rakstīto valodu, bērnam ir jāizprot, ka grafiskās zīmes, proti, burti, arī ir simbols – runātajām skaņām.

Švīkāšana un gleznošana

Mācīšanās rakstīt aizsākās jau tad, kad bērns iemācās švīkāt. Jaunākie attīstības psiholoģijas pētījumi ir atklājuši, ka veidā kā bērni apgūst rakstību, ir noteiktas likumsakarības. Savas attīstības laikā bērni glezno un švīkā dažādu iemeslu pēc. Var gadīties, ka bērni atdarina pieaugušos vai vecākos brāļus un māsas, var būt, ka bērns ar savu zīmju palīdzību grib apzīmogot savu īpašumu. Kļūstot lielāks mazulis ar savu „rakstību” vēlēsies nodot kādu ziņojumu. Šādas uzskricelētas ziņas var katru dienu nozīmēt kaut ko citu, tomēr signalizē vienu un to pašu – bērns ir izpratis, ka ar rakstīto var kaut ko pavēstīt citiem. Augot un attīstoties vēstījuma saturs un forma kļūs aizvien saskanīgāki. Palēnām bērns mācās ietvert savos zīmējumos burtus, līdz viņš mācēs jau attēlot savu vārdu, kā arī sāks kopēt citus burtus. Iesākumā bērni orientējas pēc visa vārda, ko viņi „lasot” un dzirdot atpazīst un cenšas uzrakstīt.

Šādi pirmie rakstīšanas mēģinājumi un gleznošana palīdz trenēt bērnam sīko motoriku, attīstīt pirkstu muskulatūru un mazulis aizvien labāk apgūst spēju radīt atbilstošas zīmes. Kā rakstāmrīki izmantojami vaska krītiņi un mīksti, resni zīmuļi. Vecākiem jāseko līdzi, lai bērna rociņa zīmējot nav saspringusi, ja tas tā notiek, vecākiem jāierosina bērniem paspēlēt kādas pirkstiņspēles, lai rociņa atbrīvotos!

- Burtu rotaļas kā spēlējoties viegli iemācīt mazajam burtus un lasītprasmi!

- Interaktīva metode

- DVD pievienoti izgriežami burti

PĒRC ŠEIT!