Jā, jā, redzams, ka ar katru gaišo dienu vakara sarunas kļūst arvien klusākas un klusākas (par to šodien runājām arī ar Superbēbītes Kates māmiņu Alisi), tomēr neskatoties uz to,gribas visus aicināt nedaudz apstāties un ienākt papļāpāt- kaut uz mirklīti!
Vakars sagaidīts un varam sākt pļāpāšanu par šo un to, kas katram pašam uz sirds!
Mani iepriecina doma, ka rīt varēšu vārtīties pa gultu, cik vien vēlos, nedomājot par to, ka kaut kur ir jāskrien :)
Bet šovakar.. šovakar esmu apsolījusi, ka ar meitu dosimies zīmēt ar krītiņiem uz asfalta pie rotaļu laukuma!
Kristīne