Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Pēc aizvadītajām brīvdienām, ko es pavadīju darbā, es gribu teikt tikai vienu:
„Mīliet, saudzējiet savus bērnus!!!!”
- Vai tiešām ir tik grūti novākt visus galdautus mājā, kur ir mazulis, kurš tikko sāk staigāt?
- Vai tiešām ir tik grūti pagriezt visus katlus, kastroļus, pannas ar rokturiem prom no telpas???
- Vai tiešām ir tik grūti nelikt zemē karstus katlus, ūdensspaiņus?
- Vai tiešām ir tik grūti apvienot savu klačošanās kāri, kafijas dzeršanu un bērna klēpī turēšanu tā, lai mazuli neaplietu ar kafiju, tēju, kakao??????
- Vai tiešām ir tik grūti pasekot, lai bērns neiet pie lieliem ķēdes suņiem ar cienastu rociņā?
- Vai tiešām ir tik grūti novietot grillu ar tā piederumiem , īpaši degšķidrumiem tā, lai mazais netiek klāt?
- Vai omēm, opjiem ir par grūtu novākt savas zāles tālāk no acīm, kad mājās viesojās mazbērni????
Un es vēl varētu rakstīt, vēl un vēl par šo tēmu.
Ne jau tā ir bērna mīlēšana, kad sagādājam visādus materiālos labumus. Vispirms ir jāmīl, jāsaudzē tas, kas mums ir –BĒRNS. Kas spēj izmērīt tās ciešanas, ko bērnam sagādā vecāku elementārs slinkums/stulbums/ nevērība?
Man sist gribās tās mātes, kuras saka - bet bērns taču PATS sev uzlēja/izdzēra/apēda... Ja tu nebūtu tik slinka un novāktu to tējas krūzi, tad bērns neaplietos, nedabūtu apdegumus un viņam nebūtu jācieš tās sāpes, ko ar savu slinkumu esi sagādājusi.
Mīlēsim bērnus neradot viņiem ciešanas.
Katru reizi pirms visādiem svētkiem mediķi brīdina, lūdz uzmanīt un pieskatīt bērnus. Vai tad kāds to dzird un ņem nopietni? Visi domā - es jau nu gan rūpējos par savu bērnu drošību, tas gan uz mani neattiecās, jo esmu ideālais vecāks.... Bet bērni turpina noplaucēties, aplieties ar karstiem taukiem, turpina apēst omju/opju tabletes un bērnus turpina košļāt suņi...
Ciemos uzmanos trīstik, it īpaši tieši kafijas un tējas dzeršanas laikā. Pieskatu un nekautrējoties pabīdu karstās krūzes uz galda vidu, palūdzu pārlikt citur. Visi savējie un saprot, pat ja paši uzreiz nav iedomājušies.
Un vispār arī izvērtēju, kur ciemoties ar mazo, jo nekāda jau liela prieka no ciemošanās nav, ja vislaik jāvaktē bērns mājās, kur bērnu pašiem nav, attiecīgi arī simt un viena iespēja bērnam kaut ko nogāzt.
http://www.la.lv/uzmanibu-magnetiskais-konstruktors/
Nu te ir par to bīstamību.
Ko Juus darat kad ar beernu aizejat ciemos un tur vis staav beernam pa rokai? Man vienreiz mazais uzleeja virsuu sev karstu kafiju, ko viena mamma nolika uz passas galda malas pie fakta, ka tur pilns bija 1-2 gadiigu beernu. Tas, ka mums maajaas vis ir dross un paardomaats, aizejot ciemos tur taa visa nav.
oij kā piekrītu...
Kad ir mazs bērns mājās, tad nu interjers ir jāpielāgo bērnam, nevis otrādāk. Tā nu tas ir un par visu pārējo arī piekrītu - ir jāskatās, jāseko, lai būtu pēc iespējas mazāk riska faktoru mazuļa dzīves telpā. Vecāki var ļoti daudz darīt sava bērna labā jau ar to vien, ja spēj sagādāt drošu vidi bērnam.
Tas ir labi, ka par to runājam, jūs pieminat lietas, ko es nepiesaucu, bet kuras ir ļoti bīstamas mazuļiem. Vēl iedomājos par tā magnētiskā konstruktora lodītēm.
Jā, ja mājās ir dažāda vecuma bērni, tad vecākiem acīm ir jābūt ne tikai pierē, bet arī pakausī.
Te var tikai piekrist: visas uzskaitītās lietas ir paredzamas un novēršamas, ja apzinās nopietnību.
Es vēl pievienotu savu vislielāko fobiju: neturēt nekur pieejamā vietā mazās apaļās baterijas. Jo, ja bērns tādu norīs, tad... viss ☹
Man viena radiniece arī brīnījās, ka bēbi lieku uz grīdas. Kā viņa neiedomājusies tā darīt. Jo cik reižu meitiņa neesot uzkritusi uz radiatoriem no lielās gultas, kamēr viņa tualetē un nav blakus. ☹
Arī fakts. Bet tāpat ir liela grupa "Tasuzmanineattiecās", kuri nelasa un neskatās tādus informatīvos materiālus.
Nu lūk, par to arī runa - ka bērni cieš no elementāri novēršamiem riska faktoriem.
Piekrītu Tev.
Tāpēc es pieminēju NEVĒRĪBU, kas ir vienkārši katastrofāla. Un vecākiem ir jāredz, ko dara bērns un ir jāpamana iespējamie riska faktori. Protams, omīte negrib noindēt savu mazbērnu ar klofelīnu, bet noindē, jo nebija ne laika, ne spēka, ne gribas zāles ielikt skapītī vai uz augstāka plaukta, toties ir laiks ar "štrausu' kapos pastāvēt.
Šeit minētie riska faktori ir vieni no biežāk sastopamajiem. To novēršana neprasa nekādus finansiāli - materiālus ieguldījumus, tikai dažas roku kustības. Tam ir jābūt kā ieradumam - rokturus un osas uz iekšu, vadus uz augšu, galdautus atvilknēs, līdz drošākiem laikiem .