02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ģimenē gaidāms nākamais mazulis? Uzzini, kā bērnam, kurš kļūs par vecāko bērnu ģimenē, paziņot to, ka viņam būs brālītis vai māsiņa!
Konsultē psiholoģe Diāna Zande.
„Par to, ka ģimenē būs vēl viens mazulis, vecākiem ļoti viegli ir stāstīt bērnam, kurš vēl nerunā: kurš nevar uzdot jautājumus, precizēt, pārprasīt un vecākos aktivizēt viņu pašu bažas un šaubas. Savukārt bērns, kuram jau ir pieci vai seši gadi, sev interesējošo var pajautāt ļoti tieši, bet pusaudzis – reaģējot ar savu uzvedību.
Dažkārt vecāki stāsta, ka mazam bērniņam to pateikt ir viegli un tas notiek dabiski. Tātad, lai pastāstītu par ģimenes pieaugumu divgadīgam bērniņam, vecākiem tam nav jāgatavojas.
Savukārt tad, kad bērnam jau ir trīs vai četri gadi – vecums, kad viņš jau spēj uzdot jautājumus, ļoti svarīgi, lai vecāki šo jaunumu viņam paziņo mierīgā atmosfērā, kad ir laiks par to aprunāties un arī atbildēt uz bērna jautājumiem.
Iespējams, dažiem vecākiem šķitīs vieglāk to pateikt brīdī, pirms viņi savu bērniņu atstāj bērnudārza grupiņā kopā ar audzinātājām un citiem bērniem, jo šādi viņš neko nevarēs pajautāt. Tomēr tas nav pareizi, jo bērnam ir jāļauj uzdot jautājumus un vecākiem uz tiem ir jāmēģina atbildēt!
Kā atbildēt uz bērna jautājumiem?
Princips, kā atbildēt uz jautājumiem, kurus par gaidāmo mazuli uzdod bērns, ir pavisam vienkāršs: kā jautā, tā atbildi!
Bieži vien, ja bērns vēlas uzzināt, kā mazulītis tika mammas vēderā, vecākiem ir sajūta, ka viņam jāstāsta par visām fizioloģiskajām, seksuālajām norisēm. Tomēr patiesībā bērns prasa, kā mazais tika māmiņas vēderā, pēc būtības! Tātad pēc būtības viņam var atbildēt, ka: „Mamma ar tēti viens otru ļoti cieši samīļoja un tad radās bērniņš.”
Protams, saņemot šādu skaidrojumu, mazais var pajautāt, „vai arī tad, ja es tevi ļoti cieši samīļošu, mums arī būs bērniņš?” Uz to, savukārt, viņam var atbildēt, ka tā notiek tikai pieaugušajiem, kuri ir precēti – bērniņi dzimst tikai mammām un tētiem! Šāda atbilde varētu apmierināt arī piecgadnieku.
Pats galvenais, kas jāatceras: bērnam ir jāsaprot princips, nevis fizioloģija.
Vecākiem nav jāzina viss!
Tad, ja vecāki uz kādu no sava pirmsskolnieka konkretizējošajiem jautājumiem nespēj atbildēt uzreiz, vecāki var teikt: „Es nezinu, kā, lai tev vislabāk atbildu, bet es apdomāšos, un to pastāstīšu vakarā”, bet tad jāatceras, ka tas obligāti ir jāizdara!
Arī mēs – pieaugušie nevaram zināt atbildes uz visiem jautājumiem. Tāpēc apsolot atbildēt vēlāk, mūsu bērns vienlaikus mācās to, ka mamma nezina visu, un arī viņš drīkstēs kaut ko nezināt.
Iesaisti sarunās arī partneri
Vēl, bērnam stāstot par brālīša vai māsiņas ienākšanu ģimenē, ļoti svarīgi par to runāt abiem vecākiem! Nav pareizi, ja ģimenē ar bērna audzināšanu nodarbojas tikai mamma, bet tētis rūpējas tikai par ģimenes finansiālo nodrošinājumu!
Tēvs, kas savai ģimenei tikai sagādā naudu, būtībā ir „bankomāts” un nekas vairāk, jo tieši piedalīšanās ikdienas sīkajās norisēs un kopā būšana ir tas, kas viņu padara par tēti,” tā Diāna Zande.