SuperBēbis 2020: Spēlēties patstāvīgi vai kopā?

Rotaļāšanās ir bērna veids kā izzināt pasauli, mācīties lietu kārtību un izpaust sevi. Mūsdienās bērna rotaļāšanās notiek arī digitālajā vidē, kas gan ir liels izaicinājums mūsdienu vecākiem. Arī mūsdienu steidzīgais dzīvesveids liek iespringt - kā gan visu paspēt un vēl pievērst gana lielu uzmanību bērnam? Nereti arī manī ienāk šaubas, ka neveltu gana daudz laika bērniem.

Esmu sapratusi, ka ir bērni, kuri daudz spēlējas patstāvīgi un ir bērni, kuriem ļoti patīk vecāku sabiedrība. Man ir divejāda pieredze. Vecākais dēls ļoti pieprasīja nedalītu uzmanību un tas, man kā jaunajai mammai, bija izaicinājums, jo vēlējos paspēt visu - gan sakopt māju, gan pastrādāt, gan kvalitatīvi piedalīties rotaļās. Ap diviem gadiem Gustavs sāka vairāk un vairāk spēlēties patstāvīgi un varēja novērot daudz un dažādas izpausmes un to veidus. Tagad Gustavam ir pieci ar pusi gadi un viņa rotaļu veidi daudz ko pasaka par viņa garastāvokli, ietekmi no bērnu dārza, iedvesmu no grāmatām/filmām. Joprojām ir palikusi nemitīgā vēlme komunicēt un paralēli savai darbošanai, runāt un stāstīt notiekošo. 

Odetas patreizējā pieeja rotaļām ir diezgan pretēja. Viņa var izrakņāt grāmatu plauktu un katru grāmatu izšķirstīt pa lappusei. Viņa pati atrod sev nodarbes un mana iesaiste ir diezgan maza. Jā, mēs mēdzam kopā likt torņus vai "gatavot ēst", bet viņas rotaļāšanās veids ir ļoti savrups. Galvenais nosacījums, lai es paliktu telpā un viņa jebkurā laikā var vērsties pie manis pēc atbalsta. 

Odetai ļoti patīk rāpties uz dažādām visrmām, tādēļ uzmanība tiek veltīta drošākam mājas izkārtojumam. Gustavam nebija šādas vēlmes, tādēļ man atkal jauna pieredze. 

Odetai arī vairāk interesē lomu spēles, viņa imitē redzētās darbības uz rotaļu figūriņām, mīl izraut visas mitrās salvetes un iet uzkopt grīdu. Dažkārt salvetes liek pie mutes un saka "pē,pē". Kā arī cenšas lācim uzvilkt autiņbiksītes. Rotaļāšanās veidi ir tik daudz undažādi, ka ikdiena paliek ļoti ātri. Novēroju vai ir vajadzīga mana asistešana, bet ja tā nav vajadzīga, tad neiejaucos viņas spēlēs. 

Vairāk tieku iesaistīta dēla spēlēs, jo viņam ir aktuāla līmēšana, ciparu rēķināšana (jā, tā viņam ir kā izklaide) un zīmēšana. Tad ir daudz kas jāizrunā un jāparāda. 

Pie Bambo tika arī lācis

Atklāti varu uzrakstīt, ka ar pirmo bērnu galīgi nepratu spēlēties un vienmēr domāju, ka es to daru par maz. Ka citas mammas pavada pusi dienas spēlējoties ar bērnu, bet es - svilpaste, skraidu apkārt pa māju un nepievēršu uzmanību bērnam. Tagad saprotu, ka bērni ir dažādi un jāiemācās saprast sava bērna vajadzību pēc uzmanības. Nemēģināt iesaistīt bērnu sevis izdomātajās aktivitātēs, bet sekot bērnam un ļaut viņam iesaistīt tevi savās rotaļās. 

Un vēl - nepārmest sev, ka neizdodas ierādīt aktivitātes. Ja Gustavam nebija pilnīgi nekāda interese bāzt ausu bakstāmos kastē, tad Odetai tas ļoti patīk. Savukārt, Gustavam ļoti patika mest figūras caurumos, bet Odetai tas ļoti nepatīk. Viņi paši izvēlas ar ko spēlēties, es varu tikai novērot un izdarīt secinājumus. 

Lai jauka nedēļa! :)