Rinoplastika- skulpturāla deguna korekcija

13. Nov 2015, 00:03

Vairākums cilvēku nav sajūsmā par savu degunu. Izšķirties par deguna formas izmaiņām ir daudz sarežģītāk, nekā par jebkuru citu operāciju, jo pārvērtība būs acīmredzama. Taču, ja vaibstu estētiskais disbalanss nomāc jūs un traucē dzīvot harmonijā ar sevi, tad kāpēc gan to nedarīt?

Par šo ļoti filigrāno operāciju- rinoplastiku jeb deguna plastiku stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas plastikas ķirurģe Laura Liepiņa.

Cik izplatīta ir rinoplastika salīdzinoši ar citām plastiskajām operācijām?

Deguna plastika tiek veikta samērā bieži. Tomēr lēmums tiek pieņemts daudz apdomīgāk un nopietnāk kā citu operāciju gadījumā, jo deguns atrodas sejas centrālā daļā un jebkuras tā vizuālās izmaiņas mainīs arī kopējos cilvēka sejas pantus. Šajā gadījumā jāsaprot, ka skaists deguns ir tāds, kas piestāv cilvēka sejai. Svarīgi atrast pareizu estētisku risinājumu konkrētajam pacientam un iemiesot to dzīvē viņa dzīvajos audos.

Kad visbiežāk šī operācija tiek veikta?

Visbiežāk lēmums par deguna plastiskās operācijas veikšanu tiek pieņemts iedzimtu defektu gadījumā, vēloties degunu vērst vizuāli pievilcīgāku un proporcionāli atbilstošāku. Ar operācijas palīdzību ir iespējams pilnībā vai daļēji mainīt tā formu, padarīt degunu garāku, īsāku, platāku, šaurāku, atbrīvoties no kūkuma, izmainīt nāšu vai degungala formu. Otrs biežākais plastikas ķirurga apmeklēšanas iemesls ir pēctraumatiska deguna deformācija, kā arī funkcionālie traucējumi – apgrūtināta elpošana caur degunu, kuru biežākais iemesls ir starpsienas nobīde.

Kad vislabāk veikt rinoplastiku, piemēram, iedzimtas deguna deformācijas gadījumā?

Deguna plastiku šādos gadījumos rekomendējam veikt ne ātrāk par 18 gadu vecumu, kad sejas kauli, tajā skaitā arī deguna kauls un tā struktūras ir pilnībā attīstījušās un to augšana apstājusies. Taču mēdz būt izņēmumi, ja tiek konstatētas smagas iedzimtas anomālijas, piemēram, aukslēju un deguna šķeltne. 18– 25 gadu vecums ir vislabvēlīgākais šādu operāciju veikšanai, vērtējot, gan no pacientu audu stāvokļa, gan arī no psiholoģiskās gatavības aspekta. Pēc 45–50 gadiem ir nepieciešama īpaša pieeja, jo sākas skrimšļaudu vecuma izraisītā saaugšana, pasliktinās ādas elastība, pazeminās ādas, skrimšļu un kaulu reģenerācijas spējas, tāpēc rehabilitācijas periods var būt ilgstošs.

Ja ir pēctraumatiska deformācija, kad vislabāk veikt šo operāciju?

Lai varētu precīzāk diagnosticēt un izvērtēt deformāciju, par operāciju pēc traumas nevajadzētu domāt ātrāk kā pēc mēneša. Šajā laikā parasti uzsūcas hematoma un mazinās tūska. Protams, ir gadījumi, kad deguna traumas rada ne tikai ārējas deformācijas, bet arī deguna elpošanas procesa traucējumus. Tad deguna kaulu – skrimšļu skeleta atjaunošanu vēlams veikt pirmajās 10 dienās pēc traumas. Vēlākajos posmos operācija var būt darbietilpīgāka. Dažreiz nepieciešamas arī atkārtotas operācijas.

Kā norit operācija?

Operācija notiek vispārējā anestēzijā un ilgst no 1, 5 līdz 3 stundām, atkarībā no operācijas apjoma.

Pielietojot „slēgto” tehniku, griezieni lokalizējas deguna iekšpusē. Ar šo tehniku iespējams koriģēt tikai nelielus deguna defektus – kuprīšus, kaulu deformācijas. Tas tāpēc, ka, izmantojot „slēgto” metodi, ķirurgam ir apgrūtināta vizualizācija, kas neļauj veikt smalku struktūru korekciju, precīzu šuvju, graftu fiksāciju. Šī metode nav piemērota sekundārām jeb atkārtotām rinoplastikām, izteiktām deformācijām.

Gadījumos, kad nepieciešama sarežģītāka degungala, kā arī starspienas korekcija, visbiežāk pielieto vaļējo rinoplastiku. Šajā gadījumā griezieni tiks veikti deguna kolumellas priekšpusē, kā arī abās deguna nāšu iekšpusēs. Ar šo metodi iespējama precīzāka un pārskatāmāka deguna deformācijas diagnostika, tālākā modelēšana un defektu novēršana.

Šīs metodes priekšrocības ir labāka deguna struktūru vizualizācija; precīzāka diagnostika un deformāciju korekcija; asiņošanas kontrole. Metodes trūkumi- ilgāks dzīšanas periods - pēcoperācijas tūska un notirpums.

Ar ko jārēķinās pēcoperāciju periodā?

Pēc operācijas 1 diennakti jāpavada stacionārā, saņemot antibakteriālo un pretsāpju terapiju. Īpašas neērtības pacientam var radīt nepieciešamība kādu laiku elpot caur muti. Deguna ejās tiek ievadīti tamponi, kas notur jauno deguna formu, tāpat tiek uzlikta ārējā ģipša longete, ko noņem pēc 7- 10 dienām. Hematomas uzsūcas apmēram 2 līdz 3 nedēļu laikā. Pēc veiktās operācijas efekts ir paliekošs- saglabājas visu mūžu. Rezultāts pilnībā ir izvērtējams apmēram 1 gadu pēc operācijas.