Osteopāta atzinums liek man justies priecīgai un lepnai

Ievadam gribētu paskaidrot, kas ir osteopātija - tā ir medicīnas nozare, kuras pamatā ir medicīnas zināšanas embrioloģijā, anatomijā, fizioloģijā un neiroloģijā. Osteopātija var būt kā pamata ārstēšanas metode vai arī papildināt tradicionālās ārstēšanas metodes.

Osteopāts ir speciālists, kuram ir visas iepriekš minētās zināšanas un kas sniedz konsultācijas, diagnosticē un ārstē dažādas kaites gan bērniem (arī jaundzimušajiem), gan pieaugušajiem.

Darbs notiek diagnosticējot ar rokām, maigi un nesāpīgi pieskaroties ķermenim ar rokām.

Ko diagnosticē un ārstē osteopāts? Attiecībā uz jaundzimušajiem: dzīšanas traucējumi, rīšanas traucējumi, vemšana, asimetriska poza, miega traucējumi, muskuļu hipertonuss, hipotonuss. Mazbērniem un bērniem: dzemdību traumu sekas (t.sk. BCT), uzmanības un aktivitātes traucējumi, hiperaktivitāte, logopēdiskas problēmas, redzes orgānu problēmas (šķielēšana, miopija), hroniskas LOR problēmas (sinusīti), stājas traucējumi, skolioze, elpošanas ceļu saslimšanas (t.sk. bronhiālā astma), sakodiena problēmas u.c.

Principā, varētu teikt, ka osteopāts ir plaša profila speciālists.

Bet šai blogā es gribētu pastāstīt par savu pieredzi ar šo speciālistu.

Pirms ½ gada mūsu pediatre ieteica profilakses pēc atrādīties osteopātam. Uzreiz jautāju – vai ir kādas indikācijas, taču viņa pasmaidīja un atbildēja, ka nav, bet tas ir brīnišķīgs veids kā novērtēt sava bērna fizisko un mentālo attīstību. Jo, neskatoties uz to, ka mēs kā vecāki redzam savu bērnu ikdienā , mēs tomēr nevaram saskatīt atsevišķas nianses, piemēram, vai bērnam veidojas pareiza stāja, vai taisna muguriņa u.c.

Tātad, mūsu pirmā vizīte bija dēliņa gada vecumā. Konsultācija noritēja ļoti mierīgā gaisotnē. Mazais tika izģērbts plikiņš un osteopāte viņu burtiski centimetru pa centimetram izskatīja, sākot no pēdām līdz pat matu galiņiem. Un viņas rezumē bija: „Mīļā māmiņa, man ar šo bērniņu nav ko darīt, viņam viss ir kārtībā!” Kāds man bija lepnums un prieks, ka mans dēliņš ne tikai fiziski, bet arī garīgi un emocionāli attīstās kā pēc plāna. Viņa vēl ieteica turpināt aizsāktās lietas – tupināt apmeklēt baseinu 1x nedēļā (kopš 10 mēnešu vecuma) un bēbīšu skolu 1x nedēļā. Galvenais uzsvars: lai bērns būtu nosvērts un harmonijā ar sevi gan fiziski, gan emocionāli.

Vakar bija otrā reize, kad bijām uz osteopāta konsultāciju, jo mazais ir sācis staigāt un skriet un svarīgi, lai bērna kājas, pēdas un mugura pareizi attīstītos, emocijas būtu harmoniskas. Procedūra bija tā pati: mazais tika izģērbts plikiņš un izskatīts centimetru pa centimetram. Un atkal viņas rezumē bija: „Mīļā māmiņa, man ar šo bērniņu nav ko darīt, viņam viss ir kārtībā!” Izrādās, ka osteopāte vēroja mūs jau kopš brīža, kad ienācām telpā, līdz ar to viņai jau ir priekšstats par darbībām.

Kāds ir mans rezumē: daudzi vecāki neved savus bērnus bez iemesla uz kaut kādām kontrolpārbaudēm (no saviem draugiem esmu vienīgā, kas to dara!). Daļēji, iespējams, ka tas ir naudas, daļēji – laika jautājums, citi vienkārši nesaskata tam jēgu. Taču mans uzskats ir – labāk esmu droša un pārliecināta par to, kas notiek ar manu bērnu ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā aspektā un šo pārliecību dod šādas vizītes, nekā vienu dienu atklāju kaut kādas nevēlamas izmaiņas. Protams, visi bērni uzaug, jā! Taču labāk ir „turēt roku uz pulsa”, nevis pēc tam cīnīties ar sekām. Līdz ar to vizīte pie osteopāta ir tāds pats rituāls kā vizīte pie pediatra (nepieciešamības gadījumā) un domāju, ka ar laiku šādu speciālistu loks tikai paplašināsies. Un pati lielākā atzinība ir tāda, kad osteopāts saka: „Pie manis katru dienu nāk ap desmit dažādiem cilvēkiem, t.sk., bērni. Un patiess prieks redzēt vismaz vienu veselu bērnu visas dienas garumā. Jūs esat laimīgi vecāki!”.

Visiem veselību vēlot, Gucci123