Kuram no vecākiem gan negribētos, lai viņa bērns būtu ātrākais, gudrākais, attapīgākais un veiklākais. Te nu gluži nevilšus, lai to panāktu, vecāki liek lietā savas motivēšanas prasmes. Dažkārt tās ir tieši vietā un veicina bērna attīstību, bet ir reizes, kad tiek izmantotas motivēšanas metodes, kas noteikti nav vērtējamas pozitīvi.
Vecāki visbiežāk pieļauj šādas kļūdas:
- koncentrējas uz dažādiem materiāliem stimuliem. Piemēram, ja dabūsi 10 vai arī olimpiādē tiksi pie 1.vietas, nopirkšu tev kāroto mantu;
- koncentrējas uz vajadzību vienmēr būt labākajam. Piemēram, sakot bērnam, ka viņam jābūt vislabākajam rezultātam kontroldarbā, vai arī uzsverot, ka galvenais ir izcīnīt medaļu.
- iebiedē ar sodu. Piemēram, ja pārnesīsi mājās zemāku atzīmi par 8, dabūsi mājas arestu.
Šeit vietā atcerēties, ka vecāku izvēlētais motivēšanas veids bērnībā ļoti spilgti iezīmēsies visā bērna turpmākajā dzīvē, tostarp, arī virzoties pa karjeras kāpnēm. Tāpēc, kādas motivēšanas metodes nestrādā?
Nedrīkst motivēt ar naudu vai dāvanām
Psihologi ir pierādījuši, ka šāda motivācija strādā īslaicīgi un ar katru nākamo reizi būs vajadzība pēc lielākas motivācijas. T.i., par labu atzīmi vajadzēs ne vairs 1 eiro, bet gan 10, un rotaļu mašīnas vietā jau drīz vajadzēs veselu trasi. Lai arī cik skarbi tas neskanētu, šāda veida motivācijas izvēle nereti liecina par vecāku autoritātes trūkumu un to, ka vecāki ir jau tik bezpalīdzīgi, ka nespēj rast citu veidu, kā bērnu motivēt.
Piedevām, ja bērns jau no mazotnes tiks pieradināts it visu vērtēt naudas izteiksmē, arī nākotnē no katra darba viņš meklēs tikai materiālu ieguvumu. Šeit gan derēs maza atkāpe - šādi atalgot bērnu var tad, ja viņš palīdz darbos, kas ir ārpus viņa pienākumiem. Piemēram, ja bērns ir izrādījis vēlmi palīdzēt vecākiem, piemēram, tirgošanai salasīt ogas.
Nedrīkst motivēt tikai ar panākumiem un apbalvojumiem
Ik dienas sociālajos tīklos redzam, kā kolēģi, radi un draugi dalās ar savu bērnu sasniegumiem - sportā iegūtajiem kausiem, medaļām olimpiādēs un tituliem dažādos konkursos. Loģiski, ka tas dažkārt var iedzīt kompleksos un likt domāt, vai gan mans bērns ir mazāk spējīgs?
Salīdzināšana ar citiem bērniem, viņu nopelnītajām godalgām nav labākais veids, kā motivēt savu bērnu. Tādējadi bērnam tiek uzlikta paaugstināta slodze un nākotnē tas var nest vien morālu nogurumu un zemu pašnovērtējumu.
Katram bērnam ir savs attīstības temps, savi talanti, tāpēc salīdzināšana nav labs motivācijas veids.
Nedrīkst iebiedēt un šantažēt
Bailes no soda rada refleksus, kas atstās negatīvas sekas bērna visā turpmākajā mūžā. Piedevām, padomā, cik gan veiksmīgs var būt cilvēks, kurš baidās no saviem tuvākajiem cilvēkiem?
Iebiedējot bērnu, ka tad, ja viņš negūs panākumus, saņems sodu, emocionālā tuvība ģimenē tiks pazaudēta uz visiem laikiem, tāpēc nekādā gadījumā šo metodi neizmanto kā veidu, lai motivētu savu bērnu. Patiesībā, šo pat nevar nodēvēt par motivāciju.