Masaliņas – mūsu pieredze

Kāpēc raksta sākumā uzliku smaidiņu, jo parasti vecāki nepriecājas par bērna slimošanu? Bet mūsu gadījumā varu likt smaidiņu aiz vārda „pieredze”, jo mūsu pieredze bija pozitīva.

Iesākumā par masaliņām - tā ir infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, kas „ceļo pa gaisu” kā gaisa pilienu infekcija. Tātad, potenciālais slimnieks vīrusus ieelpo. Masaliņu inkubācijas periods var ilgt: 11 - 18 dienas. Apmēram pusē gadījumu masaliņas norit bez tipiskiem simptomiem (izsitumiem). Bērniem var būt paaugstināta temperatūra, iekaisis kakls, konjunktivīts. Tipiski masaliņu simptomi ir izsitumi, kas parādās 2. – 4. dienā pēc saslimšanas: bāli sārti 2 –3 mm diametrā, nedaudz pacelti virs ādas un parasti vienas dienas laikā izplatās pa visu ķermeni (var arī neizplatīties). Izsitumi saglabājas 2 – 3 dienas, tad pakāpeniski izzūd, neatstājot nekādas ādas izmaiņas. Bērniem parasti nekāda īpaša ārstēšana nav nepieciešama – saudzējošs režīms, labi sagremojams, vitamīniem bagāts uzturs, pietiekams šķidruma daudzums.

Te tika aprakstīts masaliņu vieglākais gadījums, es nerunāju par situācijām, kad šī slimība atstāj kādas komplikācijas, jo arī tas ir iespējams.

Uzreiz teikšu atklāt – dēliņu esmu potējusi pret visām iespējamām slimībām, t.sk., arī pret masaliņām. Esmu arī maksājusi bargu naudu par rotavīrusa poti un encifalīta poti. Es esmu no tām mātēm, kas ir ar „visām četrām” PAR potēm un vakcināciju! Bet tas ir cits stāsts…šoreiz par masaliņām.

18.novembrī bērnam „uzleca” temperatūra: dienā 37,5, vakarā jau 38,5. Par laimi priekšā bija 3 brīvdienas (Valsts svētku sakarā), uzreiz sapratu, ka mērķis ir šājās dienās izķepuroties. Pirmajā dienā ieliku Paracetamola svecīti (uz nakti) uz devu daudz šķidruma dzert. Ap 02.00 naktī bērns pamodās ar drudzi, temperatūra bija tuvu 39,0. Ieliku vēl vienu Paracetamola svecīti un devu dzert ik pa ½ stundai, kad viņš modās, kā arī izģērbu bērnu plikiņu un noslaucīju ar istabas temperatūras ūdeni, lai atvēsinātu ķermeni. Atlikušo nakts daļu viņš gulēja pliks, tikai pamperī un zem plānas, plānas sedziņas.  

19.novembrī no rīta temperatūras nebija (pareizāk sakot, tā bija normas robežās: 36,6). Ap 11.00 temperatūra jau bija 38,0. Zvanīju mūsu pediatrei. Tā kā bērnam nebija neviena cita simptoma, kas liecinātu par kādu saslimšanu un viņš bija možs un pat priecīgs, pediatre ieteica tikai dot dzert – liepziedu tēju, ūdeni, krūti. Priekš sevis nolēmu, ka Paracetamolu vairs nedošu, jo tas tikai „nosit” temperatūru un bērnam tādi pārkritumi tikai var nākt par sliktu – karsts – auksts – karsts – auksts! Novilku pamperi, uzvilku parastās kokvilnas biksītes un krekliņu un kājās zeķītes un kurpītes, stilbiņi pliki. Kā pediatre paskaidroja – augstas temperatūras gadījumā bērnu labāk netvīstīt un nelikt gulēt, bet saģērbt plāni un ļaut spēlēties mierīgas spēles. Visas dienas garumā temperatūra nekritās, bet arī nepieauga. Dēliņš atteicās ēst jebko, izņemot krūti un pa reizei – cepumus vai maizītes gabaliņu. Ne ar ko viņu iekārdināt nespēju… Nācās pieņemt, ka tā ir un viss! Vakarā ar 38,00 temperatūru likāmies gulēt. Visa nakts pagāja atkal ik pa ½ stundai mostoties un dzerot – pārmaiņus šķidrumu, pārmaiņus – krūti. Temperatūra vairs necēlās un es varēju pret rīta pusi „uzelpot”, jo, šķiet, dēliņš bez zālēm pats tika ar visu galā – cīnītājs – malacis!

20.novembrī no rīta temperatūra jau bija normas robežās (36,6) un mazajam atgriezās apetīte. Nu jau tika nobaudīta putriņa. Taču parādījās kas cits – pāris stundas pēc pamošanās mazajam uz sejas parādījās sarkani pleķi! Atkal zvanīju mūsu pediatrei un viņa ieteica iedot Suprastīnu vai Tavegīlu (1/4 tabletes). To arī izdarīju. Pleķi nepārgāja, sāku nervozēt, vai bērnam nav uz kaut ko alerģija, jo izskats tiešām bija biedējošs. Bet novēroju, ka pleķi viņam itin nemaz netraucē, tikai tik daudz cik man nepatīk… Un tad mūsu pediatre mani apgaismoja, ka tās ir masaliņas un šādi pleķi ir normāla parādība, kas pāries 2 dienu laikā. Zāles vairs dēliņam nedevām un pleķi tiešām pēc 2 dienām pārgāja.

Mani secinājumi par masaliņām: esmu tikai priecīga, ka mēs sapotējām bērnu pret masaliņām, jo pēc vizītes pie pediatra secinājām, ka esam ļoti labi „izsprukuši cauri”. Proti, mums temperatūra un visas mocības ar neēšanām, čīkstēšanām un negulēšanām bija tikai 3 dienas. Ja nebūtu bērnu potējuši, masaliņas parasti ir 2 nedēļas – 14 dienas. Un jautājums – kāpēc pakļaut bērnu un sevi tādām mocībām, ja var to nedarīt? Neviena pote negarantē to, ka bērns neslimos, bet ļoti būtiski var samazināt un atvieglot slimošanas simptomus, un to skaidri pierādīja mūsu gadījums. Otrs secinājums – censties iztikt bez temperatūras „nosišanas” līdzekļiem, bet mēģināt to darīt ar dabiskiem līdzekļiem, piemēram, saģērbt plānāk bērnu, norīvēt ar istabas temperatūras ūdenī samērcētu dvieli, dot daudz dzert šķidrumu. Trešais secinājums – cik labi, ka vēl joprojām (dēliņam jau 1,6 gadiņi) baroju viņu ar krūti, jo tas mazajam deva papildus imunitāti slimošanas laikā un arī zināmā mērā – mierinājumu, ka mamma ir tepat, viss būs labi.

Gribēju visiem atgādināt, ka mūsu bērnu veselība ne vienmēr ir mūsu pašu un viņa rokās, jo mēs visi dzīvojam vidē, kura mūs ietekmē. Taču mēs būtiski varam atvieglot, samazināt vai palīdzēt slimības gadījumā mazajam cilvēciņam tikt tam pāri. Un galvenais – pašiem vecākiem turēties, pieņemt priekš sevis lēmumus, kas palīdzēs tikt tam cauri un izdarīt, protams, secinājumus:)

Visiem labu veselību vēlot, Gucci123