Lietas, ko jaunajiem vecākiem noteikti nevajag! FOTO+eksperta komentārs

Patiesībā tad, kad mēs gatavojamies kļūt par jaunajiem vecākiem vai mazulīti jau esam sagaidījuši, ar mums ir diezgan viegli manipulēt. Kļūstam jūtīgi un esam gatavi darīt visu, kas var uzlabot mūsu ikdienas mājas soli vai atvieglot ikdienu kopā ar mazulīti. Tāpēc Māmiņu klubs devās ekspedīcijā un  interneta dzīlēs un mēģināja atrast lietas, kuras NOTEIKTI NAV nepieciešamas jaunajiem vecākiem!

Interneta dzīlēs ir atrodami daudz un dažādi palīglīdzekļi, bet vai tos iegādājoties un lietojot mēs palīdzam vai tomēr kaitējam mazulīša attīstībai?  Mēs esam par cieņpilnu attieksmi, tāpēc vēlējāmies noskaidrot, ko par šādām palīgierīcēm domā Māmiņu kluba speciāliste, fizioterapeite Kristīne Asonova. 

Ražotāji norāda, ka šī būs iespēja uz mirkli iegūt laiku sev – izmazgāt matus vai pagatavot ēst. Ko par to domā fizioterapeite Kristīne Asonova?

Bērnu šādi karināt nedrīkst. Tas ir saistīts gan ar nepareizu slodzi uz muskulatūru, gan slodzi uz mugurkaulu.

Ja bērniņš jau stāv un staigā, bērniņš ticamākais bļaus un protestēs šādai rīcībai, tāpēc šādi mēģināt kaut uz mirkli bērniņu nolikt, lai tas būtu mierīgs, būtu diezgan nepareizs lēmums. Ir citi veidi kā bērniņu nodarbināt, ja mammai, ir piemēram jāizmazgā mati vai jāpagatavo ēst.

Atkarībā no vecuma varam iekārtot vidi, vairākus punktus, lai vietās, kad mammai ir kādi darbiņi veicami vannas istabā, tad iekārtojam tur bērniņam vietiņu, lai bērnam būtu interesanti, tāpat arī virtuvē vai citās vietās.

Ja vide ir bērnam pielāgota, tad nevajadzētu uztraukties, ka bērniņš var savainoties vai satraumēties, bet ja telpās ir dažādi paaugstinājumi, bīstamas lietas, bet ņemot šo vērā, varam šo vidi iekārtot droši!

Šādā gadījumā ir arī alternatīvs risinājums – izmantojam ķengursomu vai slingu,

• BET TIKAI TAD, ja bērniņš pats jau māk sēdēt.
• Otrkārt – jāņem vērā tas, ka tā būs papildu slodze arī mammai.
• Treškārt – bērniņš piedzimstot, labprāt gribētu attīstīties dabiski, labak uz grīdas, bet likšana slingā vai ķengursomā to liedz, tāpēc – jo mazāk, jo labāk!

Kombinezons ar tīrīšanas birstēm – mājas uzkopšana, kurā Tev palīdz mazulis? 

Pirmā lieta par ko jārunā šajā gadījumā ir bērna apģērbs

Kombinezons ir apģērba gabals, kuru izvēloties noteikti pievēršam uzmanību, lai tam būtu vaļējas pēdiņas.  Pirkstiņiem ir jābūt brīviem. Vienalga kādā izmērā Jūs pērkat kombinezonu, bērniņu ceļot vai liekot, viņam bieži saspiežas pirkstiņi un tas traucē apgūt nākamos soļus savā attīstībā.

• Bērniņu nedrīkst celt un turēt aiz rokam, kā tas redzams bildēs.
• Bērna apģērbam jābūt brīvam, lai tas neierobežo kustības.
• Mammu meitenēm – kleitiņas, svārciņi ikdienā bērniņam ir grūti – bērns nesaprot skaistumu, bērnam ir grūti, ja uzvilktie kuplie svārciņi uzvelkas līdz kaklam, piemēram rāpošanas laikā.

Par grīdas tīrīšanu – bērnam tas nav paredzēts. Lai grīdas tīrīšana paliek mammas ziņā. Ir mammas, kurām šķiet, ka dažādi polsterējumi pasargās ceļu vai elkoņu locītavas no liekas pārslodzes, bet te atkal vecāki pieļauj kļūdu, salīdzinot viņu sajūtas ar savām – bērniem, kad tie rāpo – ir noteikti punkti, kurus stimulējot, bērns trenē dziļo muskulatūru un slodze bērnam sadalās pavisam savādāk. Ir starpība – mazais zīdainis lien vai rāpo vai to dara pieaugušais! Pieaugušajam noteikti sāpēs un nebūs patīkami, tomēr, bērns nejūt diskomfortu rāpojot.

Tāpat arī – aizsargi, uzšuves, polsterējumi – visu ko bērniņš dara – viņš pareizi stimulē noteiktus punktus un stimulē muskulatūru, dabīgā veidā. Bērniņš būs spēcīgāks. Bieži vien pat ir tulznas uz lielajiem pirkstiem, kad mazuļi sāk rāpot, bet tas ir labi, jo palīdz aktivizēt pareizos muskuļus. Bērniņam šādā veidā veidojas labāka stāja, labāka gaita.

Podiņapmācība izmantojot tam speciāli radītu podiņplanšeti?

Šī ir mūsdienu bērnu problēma, lai gan patiesība būtu, ja teiktu, ka tā ir mūsdienu vecāku problēma! Tad, kad bērns nezina, kas ir planšete, kā viņš var zināt, ka tāda viņam ir nepieciešama! Planšete noteikti nav vajadzīga pie podiņa. Šeit tā ir viena ierīce, kurā podiņš ir kopā ar ierīci, bet ļoti bieži vecāki arī noliek podiņu istabas vidū un iedod rokās telefonu vai planšeti. Godīgi sakot – nekas labs no tā nav. Bērns neiedziļinās procesā, kas ar viņu notiek un tas drīzāk izjauc to dabīgo sistēmu kā vajadzētu pareizi mācīties iet uz podiņa.

Vairāk uzmanības vajadzētu pievērst pareiziem podiņapmācības principiem.

• Podiņam ir jāstāv tur, kur viņam ir paredzēta vieta,
• Ar podiņu mēs nespēlējamies
• Uz podiņa mēs ejam tad, kad patiešām ir reflekss vai vēlme, nevis tad, kad mamma izdomā, ka vajag
• Ļoti maigi un saudzīgi integrējam bērnu podiņam – tā nav spēle vai rotaļa

Podiņapmācība ir saistīta ar urināciju un defikāciju (kakāšanu) un lai nebūtu aizcietējumu un citu problēmu, kas var izveidoties nepareizas podiņapmācības rezultātā, ir ārkārtīgi svarīgi – pareizi ievirzīt un apmācīt. Podiņapmācība nedrīkst būt saistīta ar neko citu – planšetēm, rotaļlietām u.tml.

Nākotnē tas ir saistīts ar seksuālo dzīvi. Nepareiza apmācība vai pāragra stimulēšana var ietekmēt arī to!

 Lai autiņbiksīšu nomaiņa būtu ātra un ērta! Jautājums, tikai KAM? 

Ja kādreiz vecākiem ienāk prātā ideja, ikdienas aprūpē izmantot ko šādu, padomājiet – kā Jūs justos, ja kāds turētu Jūsu rokas un mēģinātu kaut ko darīt ar Jūsu ķermeņa apakšdaļu vai mēģinātu Jūs saģērbt, pusi Jūsu ķermeņa paslēpjot aiz kāda aizslietņa.

Pieaugušajiem, tas ticamākais būtu milzīgs diskomforts. Bērns jūtas tieši tāpat. Fotogrāfijā redzams, ka mazulis smaida un ir priecīgs, tomēr tas ir maldīgi, jo bērni Jums uzticas. Tāpēc vecākiem šķiet, ka šādas lietas – tas ir pareizi.

• Bērnam ir jāsadarbojas – jābūt iesaistītam, jāsaprot, kas notiek
• Bērns piedaloties procesā iemācās prasmes, kas vēlāk noderēs, kad gribēsiet, lai viņš pats apģērbjas, pats noģērbjas un māk parūpēties par sevi, nevis gaida, kad to izdarīs kāds cits viņa vietā
• Bērns nav pasīva lelle un bērns nav invalīds. Viņš pats var ļoti daudz izdarīt.
• Tad, kad bērniņš līdzdarbojas – tā ir 100% uzticēšanās – starp vecākiem un bērnu. Tā ir cieņpilna aprūpe.
• Bērniņš lielākā vecumā protestēs, ja kāds mēģinās viņu apģērbt vai pārģērbt, jo viņš nesapratīs, kāpēc tas vispāŗ ir vajadzīgs.
• Kvalitatīvas aprūpes laikā attīstās pašmotivācija un pašpietiekamība. Viņš zinās, ka pats var novilkt bikses
• Bērnam ir svarīgi bāzt rokas mutē. Arī tādā veidā viņš izzina dažādus procesus. Neviens bērns nav tāds, kurš speciāli meklēs iespēju dzīvoties ar pilnām autiņbiksītēm vai speciāli ik dienas bāzt rokas autiņbiksītēs, bet saprast to, ka autiņbiksītes ir smagas, kad tajās ir pačurāts un to, ka kakas mēdz būt dažādās krāsās, būs tikai normāls izziņas process.
• Emocionāli liels stress, ja aprūpes laikā mēģinām noslēpt bērnu no procesa, ko veicam ar viņiem.
• Ja mazulītis aprūpes laikā iebāž rokas autiņbiksītēs
• Sterila vide – bērniem rodas dažādas infekcijas, bērna imunitātei ir jāpierod pie apkārtējās vides, kas, protams, nenozīmē ļaut viņam ēst to, kas ir autiņbiksītēs
• Labāk būs, ja pēc aprūpes Jūs kopā ar mazo, dosieties pie izlietnes vai ar mitrajām salvetēm, šīs rociņas atkal notīrīsiet. Bērnā veidojas izpratne par lietu kārtību, ko viņš iegūst tikai tad, ja tiek iesaistīts.
• Sadarbība, sadarbība un vēlreiz – sadarbība!

Lai mazulis krītot nesasit galvu, iegādāsimies mīlīgu galvas sargu? Vai tiešām mums to vajag? 

Nepareiza aprūpe un vide – bērns var krist atmuguriski un kamēr viņš mācās un nostabilizē savu muskulatūru, tā notiek. Bet kāpēc tā notiek? Jo bieži vecāki neizprot bērnam piemērotas vides iekārtošanas nozīmību.

Šī ierīce nepasargās bērnu no kritieniem un ierīces mīlīgais izskats, lai cik jauks tas būtu, ir pilnīgi bezjēdzīgs. Bērns to pat neredz! Lai izvairītos no iespējas, ka bērniņš sasit galvu, iemācāmies to pareizi aprūpēt!

• Neceļam aiz padusēm
• Aprūpe notiek caur velšanu - kādai būtu jābūt cieņpilnai mazuļa aprūpei - skaties Huggies rubrikas "Mazulis Tavās rokās" videoieteikumos, kopā ar fizioterapeitēm Klaudiju Hēlu un Kristīnu Asonovu
• Aktivizējam līdzsvara reakcijas un sānu pozīcijas – mantiņas mazulītim liekam nevis priekšā, bet sānos -lai bērns spēlējoties mācās rotācijas veidus. Tādā veidā mēs mazinām kritiena riskus. Bērns iemācās nekrist, jo māk noturēt līdzsvaru.
• Grīdas segumam nav nozīmes. Nav obligāti nepieciešams paklājs.
• Visgrūtāk adaptēties ir bērniņiem, kuri visu laiku guļ mīkstās gultās, uz dīvāna, polsterētiem paklājiņiem vai matračiem.

Varbūt arī Jūs esat saskārušās ar lietām, kas Jūsuprāt NAV absolūti noderīgas bērnu audzināšanā? Padalieties komentāru sadaļā!