Laimīga mazuļa dienasgrāmata: Tētis ir visa mana pasaule.

Man atelpa, bet Kārlim visa pasaule!
Vēl joprojām turpinās mūsu bezmiega naktis, kad bērns ceļas kājiņās, ir raudulīgs un pat mazliet kašķīgs. Dīdās, veļās, spārdās un mētājas ar rociņām pa labi un pa kreisi. Vairs nezinu vai pie vainas ir zobiņi. Vai varbūt iesnas? Vai arī bērns pārdzīvo pa dienu redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Ciemošanās pie mazā brālēniņa, iespējams, bērnam naktī vairs neļauj gulēt, jo gribās skriet, spēlēties un dzīvoties pa lauku tieši tā pat kā viņš.

Esmu no māmiņām kas galīgi nevar sūdzēties par nogurumu. Es paspēju gan pagatavot  vakariņas,  pievākt māju, palasīt grāmatu, pasēdēt sociālajos tīklos un sakopt arī sevi. Man ir labi daudz brīva laika, jo visu janvāra mēnesi man mājās ir mīļais vīrs. Esmu nenormāli pateicīga, ka vīram ir šāds darba grafiks, jeb sezona. Viņam darbs ir tieši tik pat ilgi kā grūtniecei gaidīt mazuli. Precīzi 9 mēneši. Pārējos viņš atpūšas, jeb velta laiku savai atpūtai, mazajam biznesam un ģimenei. Lai gan viņš ļoti vēlētos darīt daudzas citas lietas lai iekārtotu jauno mitekli un sakoptu apkārtni, viņš tomēr mēnesi ir veltījis laiku mums, lai pilnvērtīgi izbaudītu šo laiku kā ģimenei. 
Kad piedzima Kārlis mēs kopā bijām vien četras dienas, jo aprīlis ir karstais sezonas laiks, kad darbam jāveltī visa sava enerģija un laiks. Šis laika posms no februāra līdz pat novembrim ir īpaši saspringts un ieplānot ko īpašu ir gandrīz neiespējami. Un laiks ir tik cik tas ir. Līdz ar to, janvārī tiek ieplānota vienkārša nesteidzīga atpūta sev. 
Bet vai viņš atpūšas? Nē! Viņš to ļauj darīt man. Kopš mums ir izdevies ieviest dienas režīmu, Kārlītis ir pasācis celties jau pirms pulksten deviņiem no rīta. Ceļos augšā nevis es, bet mīļais vīrs. Praktiski katru rītu viņš ir tas, kas saģērbj, pabaro un dzīvojas ar Kārlīti līdz pirmajam miedziņam. Abi iet laukā pastaigāties un es netieku traucēta ne minūti. Es mierīgu sirdi varu atļauties nesteidzīgi piecelties, sakopties un paēst brokastis. Neviens mazs špicbuks mani neķer aiz kājas un nesauc spēlēties.  Arī dienas laikā es varu darīt lietiņas, kas man sagādā prieku. Un arī vannā Kārlis iet kopā ar tēti kur abi šļakstās uz nebēdu.  Vai nav lieliski? IR, un kā vēl!  Es ļoti, ļoti novērtēju to ko viņš manā labā dara. Viņš vārda tiešākajā nozīmē lutina mani, un es tam ļaujos. Es zinu, ka es izlaidīšos jo esmu pie tā pieradusi, bet kad tad ja ne tagad? Vai maz ir daudz tādi vīrieši kas dzīvojas ar bērniņu un audzina to no visas sirds nedomājot par sevi? Vai ir tādi vīrieši, kas paši vēlas pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar mazuli un palaist māmiņu atpūsties? 
Tādi ir maz un es no sirds lepojos, jo mans vīrs ir īsts brīnums un daļa no tiem vīriešiem kas lepojas, mīl un ciena savu sievieti. Kā arī sievietes dabu un mātes lomu ģimenē.

Būt par mammu ir sasodīti grūti! Dalies, stāsti un lepojies ar to kas Tev ir dots. Mīli savu otro pusīti un pierādi, ka viņš tev ir svarīgs. Neaizmirsti viņu samīļot un atgādināt ka nekas nav beidzies. Mīli, iedvesmo un esi blakus. Runājiet savā starpā un nesteidzīgi pavadiet laiku kopā. Noliec telefonu un uz laiku aizmirsti par mājas darbiem, apsēdies viņam blakus uz grīdas vai dīvānā. Esiet visi kopā, kā viena liela un skaista  ģimene. Izbaudiet šo laiku, bet neaizmirsti, ka visu uzgrūst vīram nedrīkst. Arī viņš ir noguris un arī viņam vajadzīgs laiks sev. Tas ir lielisks sākums jautri pavadītiem vakariem ģimenes lokā kur nekas cits vairs nav svarīgs. Jūs esat viens otram! 

Mans mīļais vīrs! 
Paldies, ka Tu man esi! Paldies, ka esi mans glābējs, mans acuraugs un draugs. Vienmēr esmu zinājusi, ka Tu būsi lielisks vīrs un tēvs.  Paldies par nesteidzīgiem rītiem, par sirsnīgām sarunām un šo laiku ko pavadām kopā. Tu liec manai sirdij sisties straujāk ar katru dienu arvien vairāk. Tu esi viss ko es vēlos. Un zinu, kopā mēs varam gāzt kalnus. MĪLU!!!

P.s.  Es stundām varētu sēdēt un vērot kā abi mani vīrieši sēž uz zemes un spēlējās. Kā Kārlis pļāpā, dejo un dzied kopā ar tēti. Un viņš ir patiesi laimīgs bērniņš, jo tētis ir viņa pasaulīte un viņa varonis.