KONKURSS: Laimē DiamondClean 9000 elektrisko zobu suku!

Līga Danča Pētersone 11. Aug 2021, 11:15

Mans stāsts par zīdīšanu nav veiksmīgs un nevaru padalīties ar skaistu pieredzi. Diemžēl, kad piedzima meitiņa, mans organisms kaut kāda iemesla dēļ bija izdomājis,ka pienu izstrādāt nevajag. Iespējams, dēļ stimulēšanas un samērā smagajām dzemdībām... Meitiņu ļoti gaidījām, biju izlasījusi visu iespējamo literatūru un izdomājusi rožainu scenāriju cik skaisti un kā no grāmatas viss notiks. Bet notika nepavisam ne tā- piena nebija, mazulīte kritās svarā un bija jābaro no pudelītes. Siguldas vecmātes cīnījās un atbalstīja mani,lai tomēr izdodas barot ar krūti, bet 4 dienas pūliņu bija veltīgi. Paldies viņām par pacietību un iejūtīgo attieksmi! Murgs sekoja pēc tam,kad atbraucām mājās- jūtos kā gada nemāte, kaut kur biju izlasījusi, ka ar mākslīgo maisījumu barotiem bērniem ir augstāks risks pēkšņās nāves sindromam un vainoju sevi pie visām nelaimēm. Lēnām slīgu depresijā. Pat saucām zīdīšanas konsultanti, sēdēju un mēģināju atslaukt pienu,bet nekas nesanāca..... atkal asaras un sevis vainošana. Diemžēl bieži saskāros arī ar nosodījumu no mediķiem, citām barojošām mammām,ka par maz cenšos....Paldies ģimenes dakterei,kura mani atbalstīja un uzmundrināja nevis nosodīja. Tieši tas man beigās palīdzēja pieņemt esošo situāciju. Un mans bērniņš ir vesels un dzīvespriecīgs.
Tagad gaidu otro, bet vairs neko neiztēlojos. Vienkārši gaidu tikšanos ar bērniņu un tad jau manīs kāda būs zīdīšanas pieredze šoreiz. Ja izdosies zīdīt ar krūti, priecāšos, ja nē,tad pieņemšu to kā faktu un sevi nevainošu.
Mana atziņa- svarīgi, lai blakus ir cilvēki,kas atbalsta. Un jārūpējas par savu labsajūtu, jo mierīgām mammām ir mierīgi bērni.

2_bernu_mamma 11. Aug 2021, 10:48

Ar pirmo mazuli grūtniecības laikā nedaudz gatavojos zīdīšanai: paklausījos, palasīju info.. Bet pēc grūtākām dzemdībām nekā cerēts sākumā neveidojās tik labs kontakts ar mazo, biju pārgurusi un nesaprašanā... Dzemdību Namā mazais praktiski tikai gulēja un ar mokām modinājām uz zīšanu. Tur nepiebaroju, bet mājās pēc 3 dienām sāku piebarot, jo daudz raudāja un bija nemierīgs. Pašai šķita, ka piens nav, un to man centās iestāstīt arī vīramāte, jo netecēja ar straumēm. Maz gulēju, satraucos, mēģināju atslaukt (veicināt), bet nesanāca. Bērns ēda 95% maisījumu. Biju laimīga, ka tās "mokas" ar zīdīšanas mēģināšanu beidzas 3 mēnešos.
Ar otro, pirmkārt gatavojos uz grūtākām dzemdībām un kopā būšanas sākumu. ļoti daudz lasīju un klausījos ar zīdīšanu. Centos sevi noskaņot, ka varēšu, ka nevajag klausīties citos, lūgšu konsultanta palīdzību. Piens pa pilei parādījās jau grūtniecības beigās - tas deva ticību sev! Dzemdības bija vieglas, mazais zīda nepārtraukti visas dienas slimnīcā. Tāpēc ieteica piebarot, bet neļāvu. mazliet sāpēja krūtsgali, bet smēre palīdzēja. Piens nelija aumaļām, bet bija. Mājās pēc katras zīšanas atslaucu, lai vairotos, tas bija nogurdinoši, bet darīju. Sazinājos ar zīdīšanas konsultantu par bērna svaru, zīdīšanas biežumu, pozām. Svēru autiņus. Sirdsmieram mājās bija maisījums. Kādu vakaru, ka atkal šķita, ka pieniņš nepietiek, iedevu maisījumu. Mazais izvēma. Biju pat priecīga, jo cerēju, ka tas nozīmē, ka viņš grib tikai mammu. Sāku atslaukto krāt vienai papildus vakara ēdienreizei pirms miega. Sanāca. Pat palika, ko sasaldēt. sev teicu: "būs labi, ja nobarošu mēnesi, tad 3 mēnešus, tad 4, 5..." Pēc mēneša jau kāds litrs bija sasaldēts, kas atkal deva cerību, ka pavilksim ilgāk 😀 Centos daudz gulēt un dzert visādas tējas. Sapratu, ka pienu vairo miers, miegs, trekns ēdiens un mīlestība. Ticība sev un neklausīšanās apkārtējos!!! Pēc 3 mēnešiem jau ar atslaukšanu tā nenodarbojos, jo domāju, ka pietiks, bet vienmēr turēju vakara porciju, ko beigās tāpat nācās sasaldēt. Pēc pusgada atslaucu vairs tikai naktī, jo mazais tik daudz neēda, bet krūtis spieda. Arī ceļā, ja vajadzēja. Atslaucot burciņa bija pilna dažās minūtēs. Vīrs par to mani slavēja un piens tikai vairojās. Vasara bija karsta, ēdām ārā pastaigājoties ar vecāko, ēdām pilsētā, ceļa..tik lieliski - nekādu pudeļu, nekādu maisījumu. Bija grūti uzsākt piebarot ar ķirbi vai ko citu, jo vajadzēja tikai mammu.. Derēja tikai putras ar daudz daudz mammas pienu. Esmu lepna, patīk, ka uzslavē par to, ka tik ilgi zīdu mazo. Darīšu to vismaz rītos - vakaros līdz 1,5 vai 2 gadiem, ja mazas gribēs.
Zīdīt nozīmē ticēt sev un ļoti pacensties pirmās 3 nedēļas.

Ralfa_Mamma 04. Aug 2021, 20:22

Es gribēju dalīties ar jums manā pieredzē ar krūts ēdināšanu, ko piedzīvoju, esot Ralfa mammai. Kā atruna man jāsaka, ka tas ir balstīts tikai uz manu pieredzi. Ralfam pašreiz ir gandrīz gadiņš un barošana joprojām turpinu.
Daudziem krūts ēdināšanas sagādā sāpes krūtsgalos. Tas parasti mazinās apmēram pēc 4-6 nedēļām. Manuprāt, man palīdzēja tieši pārstāšana lietot krūts galu krēmu, ļaujot krūšu galiem kļūt stiprākiem. Tomēr, protams, tas nav vienādi visiem.
Dažreiz, īpaši barošanas pirmajos mēnešos, varat būt iekšēja negribēšana barot savu bērnu, un es ar to sastapos, radot neticamu vainas sajūtu. Bet no manas pieredzes un runājot ar citām māmiņām tādā pašā situācijā, tas man šķiet ir arī pilnīgi normāli. Vienkārši atcerieties, ka sāpes mazināsies pēc dažām nedēļām. Jums arī jāatceras, ka visas krūts ēdināšanas pieredzes ir ļoti atšķirīgas.
Kad barojat no vienas krūts, savukārt otrai plūst pieniņš, tas var būt īstais brīdis sākt veidot piena banku. Lielākajai daļai sieviešu ir viena krūtis, kas ražo vairāk piena. Tomēr ir svarīgi izmantot abas, pretējā gadījumā krūšu izskats pēc barošanas laika var iegūt graujošu izskatu.
Un vēl - kad krūtis kļūst pilnas, tas var būt sāpīgi. Tomēr pēc apmēram 6 nedēļām piena ražošana, šķiet, nedaudz vairāk noregulējas, un tāpēc jūsu krūtis bieži vien nav tik pilnas.
Dažiem cilvēkiem ir sāpīgi barot ar ļoti pilnu krūti, es savukārt atklāju pretējo.
Bērniņš sākotnēji ēd ļooooti bieži un DAUDZ, bet pēc tam barošana sāk samazināties un kļūst regulārāka. Ne visiem zīdaiņiem ir režīms, bet parasti tas notiek ik pēc 2-3 stundām pēc pirmajām 6 nedēļām.
Barošanas pirmajās dienās daži mazuļi, ieskaitot manējo, kakāja katru reizi, kad baroju. Tas var būt patiešām labs veids, kā palīdzēt mazulītim nokārtoties.
Sākumā mazuļi barošanas laikā var aizmigt. Acīmredzot tas ir normāli un es pati izbaudīju, lai nosnaustos, īpaši nakts barošanu laikā.
Google ir tavs draugs un ienaidnieks. Centieties neieslīgt māmiņu čatos, jo katra pieredze ir individuāla. Man ļoti palīdzēja konsultācija mājās ar dūlu, kur ir arī krūts ēdināšanas speciāliste. Tas palīdzēja saprast, kā tikt galā ar piena krīzēm un pilnajām krūtīm, kad nezināju, ko iesākt.
Barošanu varat izmantot kā laiku, lai paveiktu lietas. Es to bieži izmantoju, lai piezvanītu, nosūtītu īsziņas vai pat nosūtītu e -pastus, veiktu kādu darbu vai iepirktos tiešsaistē.
Atzīstos, ka pamosties naktī un barot ir grūti. Es izmantoju grāmatu vai tālruni un blāvu gaismu, lai paliktu nomodā. Lai gan ir svarīgi, bet ļoti grūti, neaizmigt, kamēr mazulītis atrodas pie krūts, darīju visu iespējamo, lai negulētu. Tas nav viegli, bet ar laiku noteikti kļūst daudz vieglāk
Vissvarīgākais, ko es ieteiktu, ir pārliecināties, ka saņemat padomu! Nebaidieties uzdot jautājumus, sarunāt tikšanos ar zīdīšanas konsultantu, vecmāti, ģimenes ārstu vai citu speciālistu par barošanu.
Viss atbalsts ļauj barot mazulīti maksimāli ilgi, nododot viņam labākās vielas veselībai!