Klaudija Hēla: Bērnam vajag uzticēties

Mūsdienās viss norit milzīgā temā un dažkārt mēs par daudz sagaidām arī no saviem bērniem. Ja citi bērni jau sēž, mēs gribam, lai arī mūsu bērns to jau prastu. “Tā rezultātā parādās tendence, ka mums jārunā nevis par bērniem, kuri attīstās par lēnu, bet gan par bērniem, kuri attīstās par ātru,” uzsver Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Klaudija Hēla.

Tāpēc fizioterapeite atgādina, ka vecākiem vajadzētu uzticēties savam bērnam: “E. Piklere ir teikusi, ka bērnam, kurš aug veselā ģimenē, neatkarīgi no tā, vai bērns ir vesels, vai arī ar attīstības traucējiem, ir jāuzticas un jāļaujas.” Tas nozīmē, ka vecākiem ir jāvēro savs bērns, jāskatās, ko viņš var piedāvāt, tāpat arī bērna attīstību ietekmē viņa raksturs. K. Hēla: “Ja bērnu visu laiku kritizējam, ka tā nav labi, mēs nesekmējam viņam labu pašsajūtu. Tāpat arī tad, ja pārmetam, kāpēc bērns kaut ko nedara, viņš pats ļoti ātri nonāks pie secinājuma, ka bez vecāku palīdzības jau pats neko nevar.”

E. Pikleres metode nosaka, ka bērns pats spēj būt aktīvs un radošs savās kustībās un rotaļās. “Mēs labprāt gribētu no bērniem redzēt to, ka viņi spēj darīt lietas daudzveidīgi. Bērni veic daudzveidīgu darbu kustoties,” saka fizioterapeite, kura skaidro, ka bērns, tiklīdz atver acis, sāk uzreiz kustēties un vērot apkārtni. Bērni šajā ziņā ir daudz gudrāki nekā mēs, pieaugušie.

Klaudijas Hēlas nodarbības Māmiņu Kluba Vecāku skolā

Svarīgākais jautājums – kā bērns jūtas?

Vecāki nereti cenšas panākt, lai bērns pēc iespējas ātrāk apgūtu prasmi sēdēt, rāpot, celties, staigāt, aizmirstot uzdot pašu svarīgāko jautājumu – kā bērnam klājas, kā viņš jūtas? Klaudija Hēla teica, ka tad, ja bērns savās kustībās un rotaļās jūtas brīvi, vecākiem nav pamata uztraukumam, un būtu vienkārši jāpriecājas līdzi savam bērnam.

Bērnam jau no dzimšanas ir skaidra programma un viņš zina, ka ar laiku ir jārāpo, jāceļas, jāstaigā, tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnam atbilstošu telpu, kurā viņš varētu sevi trenēt, brīvi kustēties. 

Fizioterapeite atgādina, ka vienmēr ir bērni, kuri kaut ko iemācās ātrāk, bet kādi šo pašu prasmi apgūst vēlāk. Piemēram, apzināti sākt velties uz sāniem vieni bērni var jau 3 mēnešos, bet citi – 7 mēnešu vecumā. 

Pirmajos mēnešos bērns nekustās ļoti apzināti- kustības ir haotiskākas, taču pamazām bērns sāk fiksēt skatu un kustināt arī galvu, un ieraudzīt savas plaukstiņas, kas ir ļoti svarīgi, lai vēlāk iemācītos turēt rotaļlietu. Tāpēc Klaudija Hēla iesaka nevis ielikt mantas bērnam rokā, bet gan ļaut mazulim pašam atklāt savas plaukstiņas.

Vēl viens svarīgs aspekts ir plikas pēdiņas – tā mazais varēs kārtīgāk tās izkustināt.

Pirms iemācīties velties uz vēdera, svarīgi, lai mazais iepazītu arī sānu pozīcijas, kas ir būtisks attīstības posms, jo pretējā gadījumā bērns vēlāk nezinās, kā no vēdera pozīcijas pēcāk atgriezties atpakaļ uz muguras. Sānu pozīcija trenē līdzsvaru, koordināciju, roku un pēdu kustības.

Pēc tam, kad apgūta prasme apvelties uz vēdera, bērns kļūst aktīvāks, ceļas uz plaukstām, lai skatītos, kas notiek apkārt. “Taču nevajag bērnu liktu uz vēdera, jo viņš pats apgūst velšanos,” saka fizioterapeite. Bērniem, kuri regulāri tiek likti uz vēdera, biežāk tiek konstatēti tonusi, tāpēc speciāli bērnu trenēt šajā pozīcijā nevajadzētu.

Līdz līšanas pozīcijai bērns nonāk brīdī, kad viņu ieinteresējusi kāda rotaļlieta, kurai vēlas piekļūt, savukārt pēc tam seko kustības četrrāpus – iesākumā bērns četrrāpus šūpojas un pēc tam sāk rāpot. Šajā attīstības posmā vecākiem svarīgi atcerēties, ka nedrīkst bērnu speciāli mudināt vai vilināt rāpot, jo bērns rāpošanas pozu un arī prasmi apgūs pats.

Kad apgūta rāpošanas prasme, nākamais etaps mazuļa attīstībā ir stāvēšana un staigāšana ap mēbelēm. Kā teic fizioterapeite Klaudija Hēla, pazīme, kas liecina, ka bērns ir gatavs staigāšanai, ir prasme brīvā telpā pašam piecelties kājās.

Kas kavē un traucē bērna attīstībai?

• Virs gultas pakabināti karuselīši.
• Bieža bērna nēsāšana somās un neļaušana atrasties uz grīdas.
• Nevajadzīga fizioterapija. Kā skaidro Klaudija Hēla, ja bērns ir vesels, viņu speciāli nevajag vest uz fizioterapiju.
• Aktivitāšu centri, šūpošanās krēsliņi.
• Bērna vingrināšana, vilināšana, sēdināšana un staidzināšana.
• Staiguļi.

Šo palīgierīču vietā, kas bērnu tikai pārstimulē, labāk nodrošini bērnu ar viņa attīstībai piemērotu vidi, tajā izkārtojot grozus, koferus, matračus, lielus spilvenus, kastes. Šīs lietas būs palīgs bērnam jaunu kustību apgūšanā.