Kam nepieciešami jauni bērnudārzi Latvijā

Kam nepieciešami jauni bērnudārzi Latvijā

22. Jan 15:57 ViKrEm mamma ViKrEm mamma

Pētot situāciju Latvijā un pēdējo četru gadu laikā statistiku, kur dzimstība mazinās, kļūst skumji, taču vakar šeit pat MK diskusijās FB par tēmu - dzimstība, komentāri bija dažādi. Citiem šķita, ka Latvijas apstākļos mazuli ir ļoti grūti uzturēt, citiem kā primārais nekuplināt ģimenes bija bērnudārza nepieejamība, citiem - pārāk smieklīgi mazie pabalsti. Daudzi uzdeva jautājumu - kā var būt samazinājusies dzimstība, bet rindu garums dārziņos tikai aug. Jā, valstis ir dažādas, katrai savi plusi, vai mīnusi. Protams, bērnus mēs laižam pasaulē sev, bet ne mazsvarīgi ir sekojošais:

1. Pabalsti ģimenei mazuli gaidot

2. Bērniņa piedzimšanas pabalsts

3. Bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un apmērs

4. Bērnudārza pieejamība

5. Emocionālais atbalsts

6. Medicīnas pakalpojumu pieejamība

7. Vecāku darbs un algas

8. Ikdienas plānošana - pulciņi, skolas utt.

9. Lielāka mājokļa iegāde

10. Papildus transportlīdzeklis, vai lielāks transportlīdzeklis

Jā, tas viss "sašķoba" izkdienu un tieši šie, vai arī vēl papildus punkti katram īpaši liek apsvērt un izvērtēt, vai esam gatavi vairāk kāvienam bērnam ģimenēm un, vai esam gatavi kļūt par daudzbērnu ģimeni.

Mēs, vecāki, esam tiešām ļoti dažādi - citas mammas vēlas atgriezties darbā pēc iespējas ātrāk, citas, savukārt baidās bērniņu atstāt citās rokas par 3-4gadu vecumā. Bet citām situācija spiež un nakas darbā būt uzreiz pēc bērniņa piedzimšanas, vai sagaidot bērna gada vecumu.

Papētīju iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām un iedzīvotāju skaitu pa reģioniem, pilsētām. Lūk, secinājumi, Rīga un Pierīga sastāda aptuveni 55-60% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. 5 -7% no visiem iedzīvotājiem sastāda bērni vecumā līdz 6 gadu vecumam. No šī varam izsecināt, piemēram, Rīgā un Pierīgā dzīvo 1100000 iedzīvotāju, no šiem 5-7% ir 50-70 tūkstoši bērnu bērnudārzos Pierīgā un Rīgā. It kā dzimstība samazinās, bet rindas bērnudārzos uz šī rēķina nemazinās. Kādēļ? Rindas mazpilsētās jau nav, zinu, ka mazpilsētās vest bērnu bērnudārzā var jau no gada vecuma, jo viņiem grupiņas nav pārpildītas, kā tas bija manā bērnībā, gandīz 40gadus atpakaļ. Ja kādreiz arī lauku reģioni bija blīvi apdzīvoti, tad mūsdienās šis blīvus ir līdz 70km rādiusā ap Rīgu. Un tas nekas neparasts, jo lielāka iespēja atrast labāk atalgotu darbu ir Rīgā, vai arī lielākajās pilsētās Latvijā. Lūk, neliels ieskats tajā, kas mani izbrīnīja, piemēram, Gulbenē ir trīs bērnudārzi, plus vēl tuvākajos pagastos pa vienam 5km attālumā no Gulbenes, kur iedzīvotāju skaits Gulbenē ir aptuveni 7tūkstuši, bet Salaspilī - 18tūkstoši, bet Salaspilī ir tikai 4 bērnudārzi. Varam skatīties arī visa novada griezumā, kur iekļauti tiek arī pagasti, bet atšķirībā Gulbene no Salaspils- Gulbenei bērnudārzi ir arī novados, piemēram, Lejasciems, Jaungulbene, Lizums, Litene, kur bērnu skaits ir visai minimāls un nākas domāt, kā šo rentabilitāti izmantot. Bet Salaspilij pagastos ir tikai 1 bērnudārzs, līdz ar to no lauku teritorijām uz bērnudārziem bērnus ved uz Salaspili, jo variantu nav, ir ar mieru vest un mērot attālumu, lai tikai vispār bērnudārzs būtu. Kā var būt situācija, kad pilsētās iedzīvotāju skaita starpība ir vairāk kā 2 reizes, bet bērnudārzu skaits atšķiras tikai par 1/4. Plusiņš, vai mīnusiņš kurā lauciņā? Vai Gulbenei būtu jālūdz samazināt, vai arī Salaspilij ar steigu palielilnāt? Kādēļ ir šāda situācija? Tādēļ, ka Domnieki ar joni būvē jaunas sporta halles, baseinus, sporta laukumus, kultūras namus, jo tie nākotnē nesīs peļņu un atpelnīsies, bet bērnudārzi domei ir tikai izdevumi - jāalgo darbinieki, telpām komunālie izdevumi jāsedz. Bet, piemēram, sporta hallē cilvēki maksā par baseina apmeklējumu, treniņiem, sporta spēlēm, gan bērni, gan pieaugušie. Mums jau vairākus gadus Salaspilī ir tikai vīzijas līmenī jauns bērnudārzs, kamēr projekts par vēl vienu kultūras namu tiek apstiprināts un būvdarbi uzsākti. Vai tādēļ, ka Ulbrokā top kultūras nams un arī Salaspilij vajag un tad mērīsies, kuram Pierīgā foršāks un lielāks, kamēr bērnudārzi ir deficīts gan Rīgā, gan Pierīgā? Jautāju domes priekšsēdētājam - Salaspils taču ir tik liels novads, vai ir bijusi doma uzbūvēt bērnudārzu lauku teritorijā? Jo tur bērniem būtu iespēja pastaigām pa mežu, varētu izbūvēt takas, iepazīt dabu un šādi kļūt unikāliem ar fantastisku bērnudārzu Pierīgā, milzīgu, kur spētu uzņemt vairāk kā 150bērnus? Kāda bija atbilde? Bērnudārzu plānojam, bet pašā centrā un gribētos sliedēm šajā pusē. Ne papildus jautājumi, vai ieklausīšanās ar ieteikumiem. Varētu taču uzbūvēt ēku lielāku, kur daļu ēkas iznomātu privātajam bērnudārzam, tiem, kuri mazuli vēlas ielikt bērnudārzā gada vecumā, vai arī, kamēr gaida šos 1.5- 2gadu sliekšņa sasniegšanu, jo grupas komplektē tikai uz septembrī, bet pus otrs gads bērnam mainās, piemēram, novembrī, vai martā, bet darbā jāatgriežas nekavējoties. Šo otro daļu ēkas varētu iekārtot papildus pulciņiem - sporta spēlēm, smilšu terapijai, logopēdijai, privātās stundas bērnu sagatavošanai skolai, dažām meistarklasēm, pat īstermiņa rotaļu grupiņu izveidei, kur mammas pat mazuli atstāj auklītei uz 2-3stundām, lai var pie ārsta, vai friziera aiziet utt. No tā arī nāktu liela daļa naudas atpakaļ. Bet pašvaldība domā par savām lietām - ne tam, lai nodrošinātu pieejamu bērnudārzu. 

Pieļauju, ka šādi nav tikai Pierīgā - Salaspilī. Rindas ir visur, bet kādēļ skatīties uz "visur", ja var šo jautājumu pagriezt citādāk - pie mums būs vislabāk, lai citi domā citādāk - mums būs lielisks bērnudārzs, ar to būsim citādāki un rādīsim savu attieksmi pret novada iedzīvotājiem, ģimenēm. Piemēram, Ādaži varēja taču nebūvēt tik milzīgu sākumskolu un mocīties arī nākotnē tālāk, vai ne? Bet viņi uzbūvēja labāko sākumskolu Baltijā. Ādažu novadā un ne centrā ir arī bērnudārzs ar takām, atsevišķu baseinu. Redziet, ka var. Un būtu lieliska sajūta un apziņa, ka par mums un mūsu bērnu nākotni domā, ka esam kā vērtība, nevis aizmirsti, atrunājoties ar līdzfinansējumu, kur vecākiem tāpat ir jāpiemaksā no 150-300eiro. Pie mazajām Latvijas algām tas ir "pavelkams", vai ne? Jau nav jau variantu. 

Kā ir Jūsu novadā, padalieties pieredzē, kuros novados un pilsētās ir rindas, bet, kuros bērnus uzņem pat bez registrēšanas rindā?

 

 

 

lauvinja lauvinja 23. Jan 08:50

Te viss mazliet putrā 😀
Bērnu dārzu skaits pats par sevi nav rādītājs, svarīgi cik ir to kopējā ietilpība, var būt septiņi mazi bērnudārziņi vai viens megaliels un katram variantam ir savi plusi un mīnusi.

Sporta būves un baseinus bliež šādu iemeslu dēļ - tiem ir iespējams piesaistīt ES finansējumu, kas nozīmē izklekerēt lielu naudu būvniecībā, iespējams novirzīt "saviem" būvniekiem finansējumu, smuki izskatās vēlētāju acīs. Ar rentabilitāti daudzos gadījumos tam nav nekāda sakara. Pagulgē, lielākā daļa šādu sporta būvju strādā ar lieliem zaudējumiem, un tie tiek piefinansēti un ne mazā mērā, no pašvaldību budžetiem. Toties tos var izmantot salīdzinoši liela daļa esošo un potenciālo vēlētāju - tas ar skatu uz nākotnes atkārtotu ievēlēšanu.

Mazu bērnu vecāki ir neicīga vēlētāju daļa un bērni ātri izaug. Par bērnu dārza atrašanās vietu, intuitīvi es teiktu, ka lielākā daļa izvēlētos mazpilsētas centru, jo nogādāt kaut kur nez kur rada papildus loģistikas problēmas.