Kad būtu pareizais laiks mazuli radināt pie gulēšanas savā istabā? Devāmies pie Māmiņu Kluba ekspertes Diānas Zandes, lai to noskaidrotu.

Kā stāsta psiholoģe Diāna Zande, pats galvenais ir emocionālā gatavība un bērna uzticēšanās vecākiem. Kā tā veidojas? Viena lieta ir tad, ja bērns ir piedzimis vesels, nav bijušas problēmas ar grūtniecību. Savukārt, ja grūtniecība ir bijusi problemātiska un iepriekš bijusi kāda ne pārāk laba pieredze, tad saikne starp māmiņu un bērniņu būs cita.

Tieši tāpēc nav noteikts vecums, kad mazulim obligāti vajadzētu gulēt savā istabā. Katrs bērns ir absolūti individuāls, tomēr tajā pašā laikā mazulim nav jāsāk gulēt uzreiz pēc dzimšanas, jo bērnam ir svarīga māmiņas klātbūtne, šādi izveidojot saikni un stiprinot piesaisti.

Bērnam nav jāguļ mammas gultā, bet viņam pirmajos mēnešos ir jājūt mammas elpa. Uzraugot mazuli ar monitoru blakus istabā, mamma redz: „Mazulis ir mierīgs un guļ, tātad viss ir kārtībā.” Tomēr emocionālā ziņā tas nav pareizi, jo mazulim līdzās ir tikai tehnika. Tuvība ir tas, kas bērniņu attīsta un tāda tuvība starp mazulīti un mammu, kāda ir pirmajos mēnešos, vairs nebūs nekad, tāpēc tā būtu jāizbauda pilnībā.

Psiholoģe min piemēru, kurā aicina iejusties māmiņas, kuras pirmajās nedēļas mazulīti gulda atsevišķā istabā: „Iedomājies, ka Tu pamostos tumsā, pavisam svešā vidē, kur nekad neesi bijusi, neviens nav klāt. Apkārt skan dažādas skaņas un ir nedrošība.” Mazais zīdainītis jūtas līdzīgi savā svešajā istabā. Bērns pamazām tiek atradināts no māmiņas un 3 mēnešos ir tikai normāli gulēt ar māmiņu vienā istabā.

Pieradināšana pie savas istabas

Ja vecāku rocība atļauj, tad bērnistabu var iekārtot jau pirmajos mēnešos, tomēr izmantošana tai būs nedaudz cita, kā tas būs tad, kad mazulis paaugsies. Piemēram, kad bērns guļ pusdienlaiku, viņu ienes savā istabā un viņš tur nosnaužas (te būs ērti mazie pārnēsājamie groziņi vai gultiņas uz riteņiem). Jo vairāk mamma ar bērnu ir kopā pirmajos mēnešos, jo patstāvīgāks būs bērniņš vēlāk.

Ja bērniņš ir mierīgs, ja viņš labi guļ, ir līdzsvarots, tad ir vieglāk mazuli sākt guldīt savā istabā, jo nakts miegs būs mierīgāks kā bērniņam, tā mammai. Aptuvenais vecums, kad mazuļi noguļ visu nakti, ir ap 1 gada vecumu, kad arī var būt pirmie mēģinājumi radināt mazuli pie savas istabas. Un arī tas, vai izdosies vai nē, ir atkarīgs no individuāliem kritērijiem, piemēram, vai mazulis ēd māmiņas pienu, vai viņam ir stabils režīms, vai māmiņa un arī mazulis ir mierīgs.

Protams, ir bērni, kuri 2 gadu vecumā vēl nevēlies atstāt māmiņas un tēta istabu, jo būs nepieciešams tikai ar acs kaktiņu nakts laikā pārliecināties, vai mamma ir līdzās, un viņš varēs gulēt tālāk.

Ieteikums: mazuļa pieradināšanai pie savas istabas nevajadzētu saistīties ar kādu citu problemātisku periodu, piemēram, jaunākā brālīša/ māsiņas ienākšana ģimenē, pēdējo zobiņu šķilšanās.

Psiholoģe Diāna Zande uzsver: „Te nederēs citu mammu pieredze, jo katras māmiņas bērns ir individuāls un jāskatās katras ģimenes situācija atsevišķi.”

Mammām būtu jāieklausās savās izjūtās, sperot šo nozīmīgo soli uz bērniņa patstāvību: Vai es esmu gatava ļaut mazulim būt patstāvīgākam? Kāpēc es neesmu gatava palaist savu bērnu emocionāli? Vai mazulis spēj nogulēt visu nakti mierīgi? Cik daudz laika mēs ikdienā pavadām kopā? Atbildot uz šiem jautājumiem, māmiņa sapratīs, vai šis ir vai nav īstais laiks mazulim sākt gulēt savā istabā.

Bērna atradināšana un pieradināšana