Iespējams, arī tavam bērnam ir bail no ārstiem. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu ģimenes ārsts, acu, ādas dakteris vai arī zobārsts, baltais halāts un apziņa, ka jāiet pie dakterīša, viņā ievieš paniku.
Liela daļa pieaugušo diez vai ārsta apmeklējumu ierindo pie savām mīļākajām aktivitātēm, kur nu vēl bērni. Viņi baidās no nezināmā, jaunajiem apstākļiem un sāpēm.
Lai turpmākie ārsta apmeklējumi bērnam būtu mazāk netīkami, svarīgi samazināt stresu un iemācīt bērnam, kā pārvarēt savas bailes.
Kā to izdarīt?
- Iegādājaties rotaļu ārsta komplektu. Ārstējiet mīkstās rotaļlietas, izskaidro bērnam katra instrumenta nozīmi un pielietojumu, parādot, ka sirsniņas klausīšanās nesāp, un arī brīdis, kad dakterītis pārbauda kaklu, nav nekas traks un sāpīgs.
- Ja jums rados ir ārsts, iespējams, pastāv iespēja, ka šis radinieks aprunājas ar bērnu, pastāstot par savu darbiņu (protams, bez šausmu stāstiem un iebiedējošām situācijām).
- Pievērsiet uzmanību savstarpējām sarunām starp pieaugušajiem ģimenē – nerunājiet par medicīnas pārbaudēm kā par kaut ko sāpīgu. Iespējams, dodoties pie zobārsta, ir iespēja vienlaikus pierakstīt ne tikai bērnu, bet arī tēti vai mammu, lai bērns redzētu, ka viņa vecāki no ārsta nebaidās un apmeklējums nav nekas traks.
- Lasiet kopīgi grāmatas par ārstiem un ārstēšanu. Piemēram, izdevniecības “Liels un mazs” izdotā grāmatiņa “Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti” lieliski palīdz bērniem veseļoties un nebaidīties no ārstiem.
- Dodaties pie ārsta nevis tikai tad, kad ir kādas veselības sūdzības, bet gan profilaktiski. Tad bērns nesaistīs ārstu tikai ar sāpēm. Tādējādi ārsta kabinets bērnam kļūs par pazīstamu vietu, no kuras nav jābaidās.
- Neaizliedz bērnam raudāt. Nereti brīžos, kad bērns, baidoties no ārsta, raud, vecāki lūdz raudāšanu pārtraukt, sakot, ka nekas traks jau nenotiks. Tā vietā pārrunā ar bērnu viņa emocijas, tās nenoliedzot. Centies bērna emocijas paskaidrot un izprast – Vai tu raudi, jo esi nobijies? Pastāsti, ka viņu saproti. Izskaidro, ko ārsts darīs.
- Nekādā gadījumā nemelo bērnam. Ja gaidāms izmeklējums, kas būs sāpīgs, nemelo bērnam, sakot, ka nemaz nesāpēs. Tāpat arī tad, ja paredzēta vakcīna, nestāsti, ka tas ir forši. Bērns ātri vien sapratīs, ka tā nav patiesība un turpmāk tas radīs tikai vēl lielāku stresu. Tā vietā esi godīgs.