7 ieguvumi no CO2 līmeņa samazināšanas tavās mājās

7 ieguvumi no CO2 līmeņa samazināšanas tavās mājās

25. Feb 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Paaugstināts CO2 jeb oglekļa dioksīda līmenis gaisā spēj negatīvi ietekmēt gan tavu, gan ģimenes locekļu pašsajūtu un sniegumu, kā arī izraisīt galvassāpes un pat palielināt elektrības rēķinus.

Raksts īsumā:

  • CO2 ir būtiskākā no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Tā rodas no dzīvo organismu izelpas, kā arī cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā.
  • Augsts CO2 līmenis var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās spēju zudumu, galvassāpes, kā arī “slimo ēku sindromu”.
  • Pētījumi liecina, ka, samazinot CO2 līmeni dzīvojamajās un darba telpās, uzlabojas kognitīvās spējas un miega kvalitāte, turklāt tā rezultātā ir iespējams ietaupīt izmaksas par elektroenerģiju.

Vai esi novērojusi koncentrēšanās problēmas, miegainību vai galvassāpes, ilgstoši atrodoties pasākumā, kur ir daudz cilvēku, vai arī braucot pārpildītā autobusā? Šādā veidā ķermenis mums ziņo, ka telpā ir pārāk daudz ogļskābās gāzes – organismam nepietiek skābekļa, lai tas normāli funkcionētu. CO2 ir galvenā no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kas rodas no dzīvo organismu izelpas, kā arī cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Bieži vien sanāksmju telpās, skolas klasēs un pat guļamistabās 10 – 15 minūšu laikā šīs gāzes daudzums var pārsniegt ieteicamo koncentrācijas līmeni. Lūk, vērtīgākie ieguvumi, ko sniedz CO2 līmeņa samazināšana un gaisa kvalitātes kontrole tavās mājās, automašīnā vai jebkurās citās iekštelpās!

1.  Uzlabota imūnsistēmas darbība

Bieži vien svaigu gaisu mēs uztveram kā pašsaprotamu parādību. Jāņem vērā, ka sasmacis iekštelpu gaiss mūsu organismam liek strādāt daudz smagāk, lai nodrošinātu šūnām nepieciešamo skābekļa daudzumu. Mūsu imūnsistēmai ir nepieciešams skābeklis, lai tā cīnītos ar baktērijām, vīrusiem un citiem patogēniem ap mums[11]. Tāpēc pat šķietami nelielas skābekļa līmeņa izmaiņas gaisā spēj būtiski uzlabot imūnsistēmu un palīdz mums cīnīties ar pavasara gripu!

2.   Mazāk galvassāpju un stresa

Svaigs gaiss un skābeklis, ko ikdienā elpojam, veicina serotonīna – vielas, kas atbildīga par laimes izjūtu un labsajūtu – izstrādi mūsu ķermenī. Savukārt paaugstināts CO2 līmenis spēj radīt gluži pretēju efektu — izraisīt galvassāpes, reiboņus un pat nelabu dūšu[4] [9] [10]. Iekštelpu ventilācijai būtu jānodrošina, lai CO2 līmenis telpā nepārsniedz 1000 ppm (parts per million jeb daļiņas no miljona), kas ir optimāla gaisa kvalitāte vairumam cilvēku. Ja novēro galvassāpes, piemēram, braucot automašīnā vai ilgāku laiku atrodoties slēgtā telpā, sāc ar to, ka atver logu kaut vai uz īsu brīdi. Svaigs gaiss spēj ne tikai mazināt galvassāpes, ko izraisa augsts CO2, bet arī padara mūs izturīgākas pret stresu, tādējādi uzlabojot vispārējo dzīves kvalitāti.

3.   Uzlabotas smadzeņu kognitīvās spējas

Ilgstoši uzturoties slikti ventilētās telpās, mūsu smadzenes drīz vien sāk izjust skābekļa trūkumu – mēs kļūstam miegainas, kūtras un zaudējam motivāciju darboties. Savukārt pat dažas dziļas ieelpas svaigā gaisā būtiski palielina kognitīvās spējas un darbu izpildījumu. Tas ir būtiski jebkurai no mums, un it sevišķi var ietekmēt mūsu sniegumu darbā, kā arī bērnu sekmes skolā. Kad smadzenes saņem pietiekami daudz skābekļa, tās spēj darboties daudz efektīvāk — paliek labāks garastāvoklis, kļūst vieglāk pieņemt lēmumus, prāts kļūst skaidrāks, kā arī uzlabojas spēja koncentrēties[4] [5]. Dienas laikā mēs ieelpojam aptuveni 11 tūkstošus litrus gaisa, tāpēc ir vērts veltīt nedaudz laika, lai parūpētos par gaisa kvalitāti dzīvojamajās telpās.

Paaugstināta CO2 koncentrācija telpās cilvēka produktivitāti samazina pat par 50 % [4].

4.   Uzlabota miega kvalitāte

Trešdaļu savas dzīves cilvēks pavada guļot, tāpēc labs miegs un atpūta ir priekšnosacījumi, lai dienas laikā mēs justos labi. CO2 līmenis dzīvojamajās telpās nakts laikā nereti paaugstinās, jo īpaši tad, ja guļamistabas durvis un logi ir aizvērti un telpā guļ vairāki cilvēki. Slikti vēdinātas guļamistabas traucē labam miegam – svaigs gaiss ir vienlīdz svarīgs gan esot nomodā, gan arī guļot[6] [7]. Zemāks oglekļa dioksīda līmenis var uzlabot miega kvalitāti, samazinot pamošanās reižu skaitu naktī. Tāpēc telpu izvēdināšana, kā arī logu un durvju atvēršana pirms došanās gulēt var palīdzēt labāk izgulēties.

5.   Samazināts piesārņojuma risks

Ja oglekļa dioksīdu no iekštelpām neizvada, gaiss var sasmakt, un līdz ar to tādas nelielas daļiņas kā putekļi, ķīmiskas vielas vai baktērijas sāk uzkrāties dzīvojamajā telpā. Arī CO2 var uzskatīt par gaisa piesārņotāju – ārkārtēji paaugstināts CO2 līmenis ir bīstams veselībai un var būt pat nāvējošs[8].

Piesārņojums, kas veidojas sasmakušā gaisā, ir īpaši bīstams skolās, birojos un citās ēkās, kur cilvēki bieži pavada daudz laika. Ilgstoša saskare ar dažādām gaisu piesārņojošām vielām var negatīvi ietekmēt ādu, elpceļus un nervu sistēmu. Tādēļ ir svarīgi pārliecināties, ka CO2 koncentrācija saglabājas zema, kā arī bieži vēdināt dzīvojamajās telpas.

6.   Mazāki elektrības rēķini

CO2 līmeņa kontrole un ventilācija, kas atbilst faktiskajām vajadzībām var ievērojami samazināt elektrības izmaksas tavās mājās, birojā vai skolā. Pētījumi rāda, ka uz CO2 balstīta automatizēta gaisa kvalitātes kontrole ļauj ietaupīt līdz pat 34 procentiem elektrības izmaksu salīdzinājumā ar nemainīgu ventilācijas režīmu[13] [14].

Atbilstoša iekštelpu ventilācija un svaiga gaisa aprite ilgtermiņā sniegs pozitīvus ieguvumus tev un taviem mīļajiem. Ņemot vērā, ka pilnas ventilācijas sistēmas uzstādīšana var būt dārga, vispirms ir vērts noskaidrot, kurās telpās gaisa kvalitāte ir jāuzlabo. Vienkāršākais un izdevīgākais risinājums ir pārnēsājams CO2 sensors, lai tu vienmēr būtu informēta par gaisa kvalitāti sev apkārt. Turklāt tas ļaus izvairīties no līdzekļu tērēšanas dārgam ventilācijas aprīkojumam katrā telpā.

7.   Mazāks “slimo ēku sindroma” risks

“Slimo ēku sindroms” jeb SĒS ir daudz un dažādu simptomu kopums, kas saistīts ar sliktu iekštelpu gaisa kvalitāti[1] [2]. Īpaši bieži tas novērojams cilvēkiem, kuri daudz laika pavada slēgtās telpās, kā piemēram, mājās vai ofisā. Lai arī nereti SĒS novērojams vecākās ēkās, pētījumi rāda, ka šo simptomu kopumu var konstatēt arī 30 procentos no jaunajām un renovētajām ēkām[3].

Par SĒS liecina tādi simptomi kā nogurums, apgrūtināta elpošana, alerģija, izsitumi uz ādas un daudzi citi, ko novēro cilvēkiem, kas uzturas skartajās ēkās[1] [3]. Lai gan grūti nosaukt tikai vienu SĒS cēloni, iekštelpu gaisa kvalitāte ir būtisks faktors, ko nevajadzētu ignorēt. Par laimi, ir vairāki vienkārši risinājumi, ko vari darīt jau šodien, lai samazinātu CO2 koncentrāciju un līdz ar to arī SĒS rašanās iespēju savā mājoklī.

Logu atvēršana, atbilstošas ventilācijas sistēmas ierīkošana un istabas augu turēšana telpās ir dažas no pārmaiņām, kas palīdz mazināt slimo ēku sindromu. Lai uzzinātu, vai gaisa kvalitāte tavās mājās ir atbilstoša, var palīdzēt arī gaisa kvalitātes sensors, kas informēs, kurās istabās nepieciešams piedomāt par ventilāciju. Aranet 4 ir bezvadu un ērti lietojams iekštelpu gaisa kvalitātes sensors, kas laicīgi brīdina par veselībai nelabvēlīgiem apstākļiem. Ierīce mēra CO2 līmeni, mitrumu, atmosfēras spiedienu un temperatūru vietās, kur pavadāt lielāko daļu laika – mājās, skolā, darbā vai jebkur citur. Sensors rāda reāllaika datus un tam ir aplikācija, kas ļauj mainīt uzstādījumus, kā arī apskatīt pēdējo dienu mērījumu vēsturi. Ierīce pieejama divās versijās – privātai un biznesa lietošanai, kas ļauj vienotā tīklā saslēgt līdz pat 100 Aranet4 ierīcēm, kuru datus iespējams centralizēti monitorēt Aranet Cloud un SensorHUB tiešsaistes pakalpojumos.

Aranet4 – ņemiet līdzi, lai kur jūs dotos!

Uzziniet vairāk par Aranet4!

ATSAUCES

[1] Pasaules Veselības Organizācija. Slimo ēku sindroms (piekļūts 2019. gada novembrī).

[2] Iekštelpu vides departaments, Bērklija. Oglekļa dioksīda koncentrācija iekštelpās un “slimo ēku sindroma” simptomi (2002. g.).

[3] ASV Vides aizsardzības aģentūra. Iekštelpu vides fakti, 4. izd. (pārskatīts):Slimo ēku sindroms (piekļūts 2019. gada novembrī).

[4] Hārvarda Universitāte: Associations of Cognitive Function Scores with Carbon Dioxide, Ventilation, and Volatile Organic Compound Exposures in Office Workers (2016. g.).

[5] Coley, DA, Greeves, R, Saxby, BK. The effect of low ventilation rates on the cognitive function of a primary school class (2007. g.).

[6] Dānijas Tehniskā universitāte. The effects of bedroom air quality on sleep and next-day performance (2015. g.).

[7] Kalifornijas Universitāte Sandjego, Respiratory Physiology. Room oxygen enrichment improves sleep and subsequent day-time performance (1999. g.).

[8] Susan A. Rice, Ph.D., D.A.B.T.Susan A. Rice and Associates, Inc., Grass Valley, CA, ASV. Human Health Risk Assessment Of Co2 (2004. g.).

[9] PMC. Measuring serotonin synthesis: from conventional methods to PET tracers and their (pre)clinical implications (2010. g.).

[10] H. G. Ruhé, N. S. Mason & A H Schene. Molecular Psychiatry volume 12, 331.–359. lpp. (2007. g.).

[11] PMC. Hypercapnia Alters Expression of Immune Response, Nucleosome Assembly and Lipid Metabolism Genes in Differentiated Human Bronchial Epithelial Cells (2018. g.).

[12] Kanādas Nacionālais vides veselības sadarbības centrs. Oglekļa dioksīds iekštelpu gaisā (piekļūts 2019. gada novembrī).

[13] Žurnāls “Environmental Health Perspectives”. Is CO2 an Indoor Pollutant?Direct Effects of Low-to-Moderate CO2 Concentrations on Human Decision-Making Performance (2012. g.).

[14] Energy and Buildings, Vol 43, Iss.9, 2499.-2508. lpp. A novel and dynamic demand-controlled ventilation strategy for CO2 control and energy saving in buildings (2011. g.).