02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
B hepatīts ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē. To izraisa vīruss, kas bojā aknas. Vīruss, kuru sauc par B hepatīta vīrusu (HBV), var izraisīt hronisku infekciju, aknu cirozi, aknu vēzi, aknu mazspēju un nāvi.
Visvairāk cilvēku visā pasaulē ar vīrushepatītu slimo tieši rudenī un ziemā.
Kam pastāv risks saslimt?
Ar B hepatītu var saslimt ikviens cilvēks - neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas. Pēdējo gadu laikā un ir parādījusies tendence vīrushepatītu saslimšanu skaitam strauji pieaugt.
Ja jums ir bijis kādas citas izcelsmes hepatīts, Jūs joprojām varat saslimt ar B hepatītu.
Kā izplatās B hepatīts?
Ar B hepatītu var inficēties, tieši kontaktējot ar inficēta cilvēka asinīm vai organisma šķidrumiem, piemēram:
• tuvos sadzīves kontaktos ar HBV nēsātāju ģimenē, mācību iestādē, internātā, kopmītnēs, u.c.
• kopīgi lietojot adatas un šļirces intravenozo narkotiku ievadīšanai, - kopīgi lietojot asus priekšmetus (žiletes u.t.l.),
• dzimumkontakta laikā, ja partneris ir vīrusa nēsātājs,
• dažādu ar asinīm saistītu manipulāciju laikā (tetovēšana, ausu caurduršana vai nesterilu instrumentu lietošana, u.c.),
• dzemdību laikā auglim virzoties pa dzemdību ceļiem vai grūtniecības laikā, ja traumēta placentārā barjera.
B hepatīta simptomi un slimības gaita
Vīruskhepatīts sākas ar paaugstinātu temperatūru, ēstgribas trūkumu, gripai līdzīgām parādībām vai sāpēm locītavām. Āda kļūst dzeltena, urīns- tumšs, bet izkārnījumi- pelnu pelēki. Tomēr slimība mēdz noritēt arī bezsimptomu formā, kad cilvēks nezina, ka ir inficējies ar hepatītu un saslimšanu var noteikt vien ar analīžu palīdzību.
Visbiežāk slimošanas periods ilgst 2 līdz 4 nedēļas, kas beidzas ar izveseļošanos. Parasti ārstēšanai tiek nozīmēts slimnīca, ievērojot stingru gultas režīmu, atbilstošu diētu, ierobežotu tauku daudzumu.
Inkubācijas periods
No inficēšanās brīža līdz pirmajām slimības pazīmēm var paiet no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem.
Kāpēc vakcinēties?
B hepatīta vakcīna (HBV) aizsargā jūsu bērnu pret hepatīta B vīrusu, kas var izraisīt aknu bojājumus un pat nāvi. Vakcīna pret B hepatītu tika izgudrota 1982. gadā un nu ir kļuvusi par neatņemamu vakcinācijas kalendāra daļu.
Arī Latvijā vakcinācija ir devusi iespēju samazināt inficēto bērnu (no 0 līdz 6 gadiem) saslimšanas gadījumu skaitu. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, ja 1992. gadā saslimušo skaits bija 8 bērni, tad pagājušajā gadā nebija neviena saslimušā. Tiesa, šie dati variē gadu gaitā. Vislielākā saslimšana bija 1999.gadā, kad ar B hepatītu saslima 15 bērni.
Kopš 1997.gada uzsākta arī jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu, samazinot iespējamību saslimt ar šo vīrusu.
Ieteicamais vakcinācijas plāns
B hepatīta vakcīna aizsargā bērnu pret šo slimību. Visiem jaundzimušajiem pirmo sešu mēnešu laikā ievadāmas trīs vakcīnas devas (1. deva - 12 st. laikā pēc dzimšanas, 2.deva – 1 mēneša vecumā un 3.deva – 6 mēnešu vecumā).
Kādus bērnus nevajadzētu vakcinēt pret B hepatītu?
Bērnus, kuriem ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija uz iepriekšējo B hepatīta vakcīnas devu, nevajadzētu vakcinēt atkārtoti. Nevajadzētu vakcinēt arī tad, ja Tavs mazulis mazs būdams nav saņēmis šo vakcīnu un Tu zini, ka mazulim ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija pret maizes raugu, jo B hepatīta vakcīna ir izgatavota no šī paša veida raugiem.
Izmantoti www.sva.gov.lv materiāli