Vai pēršana ir audzināšanas metode?

Vai pēršana ir audzināšanas metode?

26. Apr 2018, 10:26 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Tu tūlīt dabūsi pērienu! To savā bērnībā, iespējams esam dzirdējuši bieži un ir vecāki, kuriem arī šobrīd šķiet, ka fizisks sods ir tāds, kurš ir nepieciešams. Tāpat ir ģimenes, kuras apgalvo, ka pērt un sodīt nedrīkst. Padomos par bērnu audzināšanu dalās Kristīne Veckrāce – ģimenes psihoterapeits. 

Pūpolsvētdienā  mēs viens otru simboliski noperam ar pūpolu zariem, lai visu gadu būtu veselīgi. Šo rituālu dažādās Latvijas vietās dēvē  dažādi – par pūpološanu, kulšanu, virbošanu, arī ērbošanu. Taču Pūpolsvētdiena noteikti ir tā reize, kad izsvērt vai pēriens ir piemērots bērnu sodīšanas veids.

Vai pēršana ir tas pats, kas sodīt un vai vajag bērnu sodīt?

Psihoterapeite Kristīne uzskata, ka labāk lietot vārdu audzināt nekā sodīt, jo ar šo vārdu mēs saprotam kādas konkrētas darbības- nopēršanu vai ielikšanu kaktā, bet tās savukārt neiekļaujas bērnu audzināšanā. Šajā gadījumā labāk izvēlēties audzināšanu un disciplinēšanu.

Bērns mēdz būt niķīgs un nepaklausīgs, tāpēc ir svarīgi piemērot kādus audzināšanas paņēmienus. Tomēr nevajadzētu ar mierīgu sirdi noskatīties kā bērns pārkāpj vecāku noteiktos likumus, piemēram, gulētiešanu 21:00. Ko bērns dara? Viņš cērt durvis, bļauj un citos veidos parāda, ka viņš ir neapmierināts ar vecāku iebildumiem.

Mums ir ļoti grūti pārvarēt savas emocijas brīdī, kad bērns mūs neklausa vai ir pastrādājis lielas blēņas, tomēr ir jāiemācās kontrolēt sevi vai vismaz izkliegt dusmas tā, lai bērns to nemana. 

Visi, kuri ir vecāki, zina, ka ir grūti izvairīties no tā, ka kādā brīdī tiek pateikts kāds skarbāks vārds vai mēs dusmīgāk paskatāmies, līdz ar to nav iespējams izaudzināt bērnu bez kāda skarbāka vārda, bet būtu labi, ja mēs vairāk censtos saprast bērnu, kāpēc viņš tā ir rīkojies, jo vairāk mēs bērnu sapratīsim, ka sods nav nepieciešams.

Kurš ģimenē ir autoritāte?

Vecāki neapšaubāmi ir autoritātes un viņiem ir jāparāda bērnam, kas ir jādara, kas nav jādara. Turklāt, bērni arī audzina vecākus, parādot – šis ir jau par skarbu, tā pret mani labāk neizturies, bet ja bērns ir bijis nepaklausīgs un sods ir izdomāts, bet vai vienmēr ir jāpaskaidro kāpēc tieši šāds sods un par ko?

Paskaidrojums neapšaubāmi ir vajadzīgs, jo tas izdara uzreiz vairākas lietas – paskaidrojot esam mierīgāki, mēs paši varbūt nomierināmies, paskaidrojam sev, kas notiek, kā arī bērns gūst izpratni.

Bērnam ir jāsaprot cēloņu un seku sakarības un vecāki var to viņam iemācīt un parādīt, ko tas nozīmē, ja es izdaru vienu lietu, kas tai seko. Bez paskaidrojuma to ir grūtāk saprast. Tomēr vecāki bērnam var atļaut tās lietas, ar kurām viņi paši ir mierā, pat, ja tas varētu kaut nedaudz bērnam kaitēt, tā teikt- lai iemācās un atceras.

Vai pēršana ir audzināšanas metode?

Psihoterapeite Kristīne to uzskata par audzināšanas metodi, bet viņai tas nav īsti pieņemami, jo pēršanai ir ļoti daudz negatīvu seku, kuras uzreiz nevar pamanīt.

Pirmajā brīdī, kad bērnu noper, viņš it kā ir savaldījies, neturpina pārkāpt noteikumus.

Jā, sods bērnu sāpina fiziski, bet tas nepaliek nepamanīts arī emocionālajā līmenī. Bērns var sākt izjust bailes no vecākiem, viņš tos respektēs tikai caur iebiedēšanu un diez vai tas ir tas ko mēs gribam. 

Bērns situācijas pārdzīvo daudz sāpīgāk nekā mēs, pieaugušie. Tāpēc arī pērienus viņš vēl ilgi var atcerēties un pārdomāt, var noslēgties sevī un kļūt agresīvs, dusmīgs. Iespējams, ikdienā mājās mēs to neredzam, bet bērns var sākt agresīvi uzvesties bērnudārzā, jo kaut kur viņam savas dusmas un emocijas ir jāizlādē. Iespējams kāda dunka tiek arī vecākiem.

Labākā audzināšanas metode tomēr ir un paliek runāšana, pacietība un bērnam zināma lietu kārtība! 

Ir kāds veids kā var mēgināt mainīt krīzes situāciju! Ja bērns ir niķīgs vai nepiekrīt iešanai gulēt, vai iespītējas veikalā, piedāvājiet alternatīvas. Novērsiet uzmanību no esošās krīzes situācijas! 

Mēs esam par laimīgiem vecākiem, katrā dzīves mirklī, tapēc, lai Jūs varētu nodoties emocionālai audzināšanai, mēs parūpēsimies par praktisko pusi, padarot aprūpes procesu par vienkāršu un saprotamu abām pusēm! 

20180426103101-53053.jpg

Lai pietiek pacietības! 

Māmiņu Klubs, 2018

Elionore Elionore 26. Apr 2018, 15:18 Ilvija82

Es arī neesmu nekad pērta/sista/citādi fiziski ietekmēta.. Neatceros arī, ka vecāki jelkad būtu klieguši uz bērniem. Kaut ko būs darījuši pareizi jau sākumā 😀

Ilvija82 Ilvija82 26. Apr 2018, 14:21 Ievas_mamma

Lai nu tā būtu!🤣

Ievas_mamma Ievas_mamma 26. Apr 2018, 14:01 Ilvija82

Es neesmu nekad. 😉

Ilvija82 Ilvija82 26. Apr 2018, 13:13

Nu beidziet, visi ir dabūjuši ar žagaru, siksnu pa dupsi! Arī es!

Misteria Misteria 19. Jan 2014, 21:12 krixis3

Ahhh, redzams, tikai tas, ka no mana komentāra neko nesaprati...
Tad tik pliķē vesela, bet neaizraujies 😉

Misteria Misteria 19. Jan 2014, 20:41 krixis3

Es nesaprotu kāds bija tava komenta mērķis..
Bet kā teica reiz kāda māmiņa - Pieņemsim, ka viena otru sapratām 😉

Misteria Misteria 19. Jan 2014, 19:38 krixis3

Vēlreiz pārlasi manus komentārus 😉
Es nesaku, ka viegla uzpliķēšana pa dupsi ir nosodāms grēks, es tur par pavisam, ko citu runāju 😉

Misteria Misteria 19. Jan 2014, 18:59 tigerpelite

Es vestu pie speciālista..

Varu tev teikt tā - bērns, kas vairākus gadus palaida nagus tika nežēlīgi dauzīts pie katras pieķeršanas, bet tam nebija pilnīgi nekādu rezultātu! Tgd jau ir pieaudzis, nospēlē automātos visu savu algu, apzagās darba vietā.. Bet ģimene laba, nav bomži, dzērāji, nauda vienmēr bija, bet vnk bērnam galvā bija problēmas, un māte nerisināja tās no pareizā gala... Cerams, ka vīrietis mainīsies, jo kā bērns un jauneklis vienmēr bija laipns, izpalīdzīgs un bērnus ļoti mīlošs.. 😥

Ar visu šo tikai gribēju teikt, ja pat gandrīz nosišana nelīdz, domā līdzēs viena reize pa pakaļu?

Misteria Misteria 19. Jan 2014, 17:27 tigerpelite

Ar sišanu nebūs līdzēts..
Šādos gadījumos palīdzēs tikai speciālists, vai augstāks spēks, kas saliks galviņā visu pareizos plauktiņos..
Ja vecāki izliksies, ka problēma nav tik liela, vai pasarg dievs sāks dauzīt, kā pelavu maisu savu meitu, iznākums būs ļoti bēdīgs..

Tikai ar runāšanu un smagu darbu, vai pēkšņu apgaismību var mainīt bērna sliktās tieksmes, tādas kā - zagšanu, klaiņošanu, vardarbību pret sevi un citiem, un daudzas citas kaites, kas atstātas novārtā pazudina bērnus!
Es neesmu nedz rakstijusi zinātniskos darbus, nedz ar grādu psiholoģijā, bet es zinu par ko runāju! Diemžēl..

lauvinja lauvinja 19. Jan 2014, 11:08

Pēršana ir savu dusmu un nespēka parādīšana.

Man ļoti patīk salīdzinājums, ka nez kā mēs reaģētu, ja vīrs savu nepatiku par kaut ko ko esam izdarījušas, piem. ne tādām vakariņām, risinātu iezveļot ar pannu? Sieviete tiešām secinātu, ka jāgatavo citādas vakariņas un samierinātos?