Tikpat labs kā mātes piens? Eksperti spriež, ko darīt māmiņām, kas nespēj ēdināt bērnus ar krūti

Pasaules Veselības organizācija vienmēr ir popularizējusi mātes pienu kā labāko ēdienu bērnam pirmajā dzīves gadā, tomēr nākas domāt arī par tām mātēm, kas darba dzīves un citu apstākļu dēļ nevar nodrošināt krūts pienu saviem bērniem.

Ko darīt šīm māmiņām? Kādas ir iespējamās labākās alternatīvas krūts pienam?

{pic:1}

Diskusija aizsākās ASV, kur ar viedokļiem dalījās divas ekspertu grupas – zinātnieki no Viskonsinas-Medisonas Universitātes un neatkarīgās organizācijas.

Kas ir labākais bērnam, ja viņš nesaņem savas mātes pienu – adaptētie piena maisījumi uz sojas vai govs piena bāzes vai “donoru” piens, ko ziedo citas barojošās māmiņas?

Ģimenes ārste Anne Eglaša (Anne Eglash, Viskonsinas- Medisonas Universitāte) uzskata, ka dabīgajam mātes pienam no donoriem ir lielākas priekšrocības pār adaptētajiem maisījumiem, jo tas spēj nodrošināt bērna attīstībai nepieciešamās taukskābes, mazina alerģijas risku un samazina iespējas tālākā dzīvē saskarties ar tādām veselības problēmām kā aptaukošanās, augsts asinsspiediens un artrīts.

Ārste Anne Eglaša kopā ar citiem medicīnas speciālistiem nodibinājusi arī Viskonsinas Mātes piena asociāciju, aicinot sievietes –barojošās māmiņas ziedot savu pienu tiem bērniem, kuru mātes kādu iemeslu dēļ nespēj ēdināt ar krūti.

Izrādās, ASV ir Cilvēka piena banka (Human Milk Bank of North America), kuras izstrādātie mātes piena bankas veidošanas un piena uzglabāšanas standarti nosaka, kādā veidā šādas piena bankas veidojamas un kā piens savācams, testējams un pēc tam nodots tālākai lietošanai. Šī kustība aizsākta kā alternatīva adaptētajiem piena maisījumiem, kas ilgu laiku ir bijusi vienīgā iespēja ēdināt bērnu, kurš nesaņem pats savu mātes pienu.

Tas, kā mēs zinām, gan nav nekas jauns, jo ilgus gadsimtus labi darbojās “mātes –zīdītājas” , kuru uzdevums bija ēdināt ar pienu ne tikai savējos, bet arī citus bērnus. Mūsdienās gan šī parādība nav izplatīta attīstītajās valstīs , zīdaiņi tiek pamatā ēdināti ar adaptētajiem maisījumiem un milzīgs to lobijs ir arī ārstu vidū: “ASV kultūrā zīdīšana ar krūti jau vairs nav dabiska parādība – maisījumi ir norma!”, saka ārste Eglaša. “Mēs tiekam iespaidoti no tādām milzīgām  piena maisījumu kompānijām kā NESTLE, tādēļ šodien kā vienīgā alternatīva krūts barošanai tiek uzskatīts piena maisījums, bet tas tā nav , piemēram, tādās valstīs kā Brazīlija , Indija un pat Lielbritānija, kur vēl aizvien ir pieejams “donoru” piens.

Pret šo domu iebilst uztura zinātnieks Franks Grīrs, Viskonsinas-Medisonas Universitātes profesors , kurš zīdaiņu ēdināšanas jautājumus pēta jau no 70-tajiem gadiem, uzsver, ka piena maisījums tomēr ir visvieglāk pieejams, lētāks un uzticamāks nekā citu cilvēku piens!

Interesants ir fakts, ka Ziemeļamerikas piena banka  (HMBANA) , kas sponsorē “piena donoru” nevalstiskās organizācijas , piemaksā par katru ziedoto cilvēka piena unci no 3.50 $ - 4 $, kas salīdzinot ar piena maisījumu izmaksā daudz dārgāk (piena maisījums ASV maksā 15 centus par unci).

Grīrs arī uzsver, ka pētījumi nav pierādījuši milzīgas atšķirības starp bērniem, kas ēdināti ar ziedoto pienu un tiem, kas saņēmuši maisījumu. Grīrs piebilst, ka vislielākā nozīme bērna imūnsistēmas veidošanā un stiprināšanā ir tieši videi, kurā bērns un māte atrodas, tāpēc ne donoru piens, ne arīdzan maisījums nespēj aizvietot tieši konrētās bērna mātes pienu, kura sastāvs ir atkarīgs, kā un kur māte dzīvo un ko lieto uzturā.

“Tādā ziņā mēs nevaram būt pārliecināti par donoru piena priekšrocībām bērnam, kurš lieto uzturā svešas mātes pienu,” tā Grīrs.

Zīdaiņu uztura zinātnieks ir pārliecināts, ka mātes piena sastāvs ir unikāls un tieši biloģiskās mātes piens būs vispiemērotākais bērnam un tieši tā sastāvā esošās vielas arī rada imunitāti un pasargā zīdaini pirmajos četros dzīves mēnešos. Lai gan arī donoru pienam piemīt vērtīgas īpašības kā sastāvā esošās antivielas un dzīvās šūnas, kas palīdz aizsargāt bērna imunitāti, tomēr lielākā daļa to iet bojā donoru piena uzglabāšanas, sildīšanas un sterilizācijas procesos.

Pretējās domās paliek ārste Eglaša, uzsverot, ka drošāka ēdināšanas alternatīva ir tieši ziedotais piens – pieredze rāda, ka bērniem ir bijušas saslimšanas, saindēšanās un dažādas problēmas no adaptētajiem maisījumiem, kuru ražošanā tāpat ir bijušas kļūdas. No donoru piena nekas tāds nav novērots. Uz šo savukārt Grīrs liek pretī argumentu,ka mātēm vienkārši jāiemācās pareizi pagatavot piena maisījums un jādod to bērnam saskaņā ar ražotāja norādījumiem – tad tas ir drošs uzturs mazulim.

Avots: Viskonsīnas Universitāte, physorg.com

Kā domā Tu? Vai Tu izmantotu donoru piena banku, ja tāda būtu Latvijā?