Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Kad mazais ir niķīgs un māmiņa nekādi nevar tikt ar mazo galā un pacietības mērs tuvojas izsīkumam, atceries par time-out disciplinēšanas metodi! Konsultē klīniskais psihologs Sanita Aišpure.
Klīniskais psihologs Sanita Aišpure.
Kad bērns ir niķīgs, gražīgs un nespēj pats nomierināties, tad mammai vai tētim ir nevis jāpaceļ roka, lai mazajam uzšautu pa dupsi, bet gan izmantot time-out metodi. Time-out metodi kā disciplinēšanas metodi varētu sākt izmantot pēc 2 gadiem, kad bērns vairāk vai mazāk saprot, ko ar viņu dara un viņam tiek izstāstīts, kas tagad notiks.
Bērnam nav jāsaka: „Tu tagad esi slikts” vai „Tu esi nejauks”. Labāk saki: „Es redzu, ka pie Tevis ir atnākuši niķi un es gribu Tev palīdzēt tikt no tiem vaļā.”
Tad bērns tiek aizvests uz savu istabu un istabas vidū tiek nolikts krēsls, uz kura tiek nosēdināts bērns. Tad iedod rokās viņam pulksteni ar vizuāli uzskatāmu ciparnīcu un tik, cik mazajam ir gadi, tik minūtes viņam tiek lūgts pasēdēt uz šī krēsla un vienkārši mierīgi elpot, ļaujot niķiem aiziet prom. Parādi un pastāsti mazajam: „Kad šis rādītājs apstāsies šeit, Tu vari kāpt no šī krēsla nost, es Tevi samīļošu un mēs atradīsim kādu spēli, ko kopā paspēlēt.”
Tu vari arī palīdzēt mazajam, uzburot viņam fantāziju par to, kā niķi tiks laukā pa logu vai skursteni.
Bērns var mēģināt pārbaudīt robežas un celties augšā no krēsla, bet vecākiem ir jāpaliek mierīgiem. Ja vecāki ir mierīgi, arī bērns paliek mierīgs. Aizved viņu atpakaļ pie krēsla un apsēdini, pastāstot, cik laika vēl ir atlicis pasēdēt.
Kad bērns ir pabijis savas minūtes uz šī te krēsla, mamma un tētis viņu apbalvo un samīļo bērnu, paslavējot par pacietību. Šī metode nekādā veidā nav vardarbīga un tā ieraksta bērna smadzeņu failos, ka viņš spēj pats nomierināties un mamma vienmēr nerājas un nesit pa dupsi.
Ieteikums! Šajā laikā fonā nevajadzētu būt ne TV, ne mūzikai, ne datoram kas varētu novērst bērna uzmanību, jo šī time-out metode ir tāda kā „pārslēgšanās”.
Kad lieto time-out metodi:
- izskaidro bērnam, kā tā darbojas;
- pārrunājiet pieņemamu un nepieņemamu uzvedību;
- lieto time-out metodi uzreiz pēc nepieņamas uzvedības vai niķu gadījumā;
- paliec mierīga un nelokāma, neklied;
- bērnam jāpiemēro piemērots laiks tieši viņa vecumam (piemēram, 3 gadu vecumā 3 minūtes)
- pēc time-out minūtēm pārrunājiet, kā bērnam vajadzētu rīkoties citā reizē.
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
***
Personīgā pieredze
Māmiņa Kristīne:
Uzzinot no psiholoģes Sanitas Aišpures, es nedomājot zināju, ka ieviesīšu to arī savās mājās. Un tā arī darīju. Pirmo reizi to izmēģināju laukos, kur šāds te pulkstenis ar vizuālu ciparnīcu nebija pieejams. Kad viņa nebija nomierināma, es izstāstīju, kas tagad notiks- es skaitīšu līdz 120 (2 minūtes ir 120 sekundes) un pēc tam es viņu samīļošu.
Sākumā viņa, protams, īsti nesaprata, ko no viņas tagad vēlos, bet tad pacietīgi nosēžot 120 sekundes, viņa patiesi kļuva mierīga, mēs samīļojāmies un niķi bija prom.
Vīrs gan noteica, ka tā visdrīzāk ir tā kā sakritība ne īsta disciplinēšanas metode. Biju apņēmības pilna pierādīt, ka tā nebūt nav un ka tas tiešām darbojas!
Nākamo reizi šo metodi izmantoju jau mājās, kur iedevu mazajai rokās pulksteni ar ciparnīcu. Bet papildus tam, ka viņa skatījās uz pulksteni, es atkal skaitīju, lai nebūtu tā, ka viņa pārāk ilgi tur nosēž uz krēsla :) Un ziniet- atkal izdevās!
Protams, arī šī metode, tāpat kā citas nevardarbīgās metodes prasa pacietību un iekšēju mieru, lai netiktu pacelta balss, bet to ir iespējams atrast, jo tas ir tā vērts- ietaupītas mammas nervu šūnas, bērns nesabīstas no mammas bļaušanas, mammai nav sirdsapziņas pārmetumi, ja gadījies pacelt roku pret bērnu un bērns ir laimīgāks un ātrāk nomierinās!
Jā, tas arī ir viens no maniem novērojumiem- meita ātrāk nomierinās tad, ja arī es esmu mierīga un uz viņas izrādīšanos reaģēju mierīgi!
Es vēl domāju iegādāties virtuves pulksteni ar taimeri, tad ar skaņas signālu bērns varētu saprast, ka laiks iztecējis!