Mazulim jau gadiņš. Vai sēdināt pie viena galda kopā ar lielajiem?

Kad mazulis ir sasniedzis gada vecumu, māmiņai jau šķiet, ka mazulis ir tik liels, lai sēstos pie viena pusdienu galda kopā ar pieaugušajiem. Māmiņas lepnums par savu ‘lielo’ bērnu ir saprotams, jo gadu vecs mazulis ir aktīvs un kustīgs, viņš ātri uztver visu jauno sev apkārt, ir zinātkārs un komunikabls.

Latvijas māmiņu lepnums ir jūtams viedokļos, kas izskan dažādos interneta portālos, kur māmiņas lepojas, ka „mazajam tikai 11 mēneši, bet ēd jau visu to pašu, ko mēs, lielie”. Māmiņas atzīmē, ka tagad visai ģimenei gatavo ēdienu bez sāls, ar nedaudz garšvielām, cita priecājas, ka tikko gadu vecajam puikam ļoti garšojot kotletes, neskatoties uz to, ka dakteri iesakot jaunus produktus tik maza bērna ēdienkartē iekļaut ļoti uzmanīgi. Māmiņas aicina viena otru neklausīties dakteros, kas „runā, ko samācījušies”.

Saprotams, māmiņu lepnums par mazuli stiprina arī pašu pārliecību, ka viņas zīdaiņu vecumā devušas mazajiem visu labāko. Pēc gada vecuma mazuļi jau ēd, ne tikai ievērojot režīmu, bet arī pievienojas citiem ģimenes locekļiem maltītes laikā. Populāras tēmas māmiņu diskusijām ir daudz, bet uzkrītošs ir fakts, ka jautājumā par to, vai bērns pēc gada vecuma ir jau gana ‘liels’, lai ēstu ‘pieaugušo ēdienu’, novērojama vienprātība. Toties viedokļu apmaiņas par to, kādu pienu izvēlēties bērnam, kad tas ir pārtraucis saņemt mātes pienu, iztrūkst.

Bērns pēc 1 gada turpina intensīvi augt un attīstīties, un pilnvērtīgam uzturam ir liela nozīme tajās pārmaiņās, kuras notiek viņa organismā. Pēc gada vecuma mazulim jau ir zobiņi, palielinās gremošanas fermentu aktivitāte, uzlabojas garšas maņas. Vēl viena īpatnība - bērni var neapēst ēdienu, sēžot pie galda, viņi to labprāt ēd kustoties. Šie apstākļi ietekmē arī bērna maltīti.

Ja līdz gada vecumam ēdiens lielākoties ir bijis šķidrs vai pusšķidrs, tad tagad ir jāpiedāvā cietāks ēdiens, lai mazulis iemācītos labi košļāt. No 1 līdz 3 gadus vecs bērns ēd 4-5 reizes dienā vienā ēdienreizē apēdot ap 250ml ēdiena.

2-3 gadus veciem bērniem nepieciešamais enerģijas daudzums dienā (neskaitot olbaltumvielas) ir 82-84 kcal/kg zēniem un 80-81 kcal/kg meitenēm. Daudzi ēšanas paradumi, kas veidojas pirmajā dzīves gadā, turpinās arī tālākajā dzīvē (piem., cukura un sāls lietošana). Pilnvērtīgs uzturs dzīves sākumā rada labus priekšnosacījumus turpmākajai cilvēka veselībai un labklājībai.

Bērnam sasniedzot gada vecumu, daudzas māmiņas vai nu pārtrauc vai ierobežo mazuļa zīdīšanu, vai arī viņa barošanu ar piena maisījumiem, uzskatot, ka ir pienācis laiks mazuļa ēdienkartē iekļaut parasto govs pienu. Tomēr govs piens bērniem līdz aptuveni trīs gadu vecumam nav piemērots, jo satur pārāk daudz olbaltumvielu un nātrija, kas lieki noslogo bērna nieres.

Tāpat govs piens satur pārāk maz dzelzs, pārāk maz vitamīnu A, D, C un F, nepietiekamu nepiesātināto taukskābju un pārāk lielu piesātināto taukskābju saturu. Ar dzelzi bagātinātiem produktiem, tostarp, piena maisījumam ir būtiska nozīme anēmijas un citu dzelzs trūkuma izraisītu slimību novēršanā. Govs piena vietā mazulim no gada līdz trīs gadu vecumam ir jādod piena maisījumi, kas speciāli piemēroti bērna organisma vajadzībām.

Laba uztura principi regulē ne tikai nepieciešamo maltīšu enerģētisko vērtību, bet arī to daudzumu un biežumu, kā arī pārtikas produktu izvēli. Bērni jūtas labāk, ja vecāki viņiem nodrošina stabilu dienas režīmu, tāpēc arī bērna ēdienreizēm būtu jābūt vienā un tajā pašā laikā. Ieteicams nedot pirms tam mazulim saldumus vai kādus citus našķus, kas var mazināt apetīti un radīt sāta sajūtu, nesniedzot mazulim nepieciešamās barības vielas.

Pie galda vēlams uzvesties mierīgi, nerāt mazuli un censties radīt patīkamu gaisotni. Liela nozīme ir arī tam, kā tiek servēts pusdienu galds, jo skaisti ēdieni rosina bērna apetīti. Interesantas sviestmaizes, krāsaini salāti, zupas, kurās pievienoti dažādu formu dārzeņu gabaliņi un makaroni, neapšaubāmi radīs bērnā interesi. Bērniem no 1 līdz 3 gadu vecumam katru dienu jāēd dažādi produkti, kas pārstāv piecas pārtikas piramīdas grupas: 1) graudaugi, 2) augļi un dārzeņi, 3) gaļa, zivis, olas, 4) bērna organismam piemērots piens un piena produkti, 5) augu eļļas un sviests.

Dace Kārkliņa, speciāliste bērnu uztura jautājumos