Ādas alerģiskās reakcijas. Kā cīnīties?

Pazīstamākā ādas alerģijas forma ir nātrene. Nātrenes gadījumā uz ādas veidojas sarkani izsitumi, kas ļoti stipri niez. Izsitumi var parādīties pilnīgi jebkurā vietā uz ķermeņa, dažkārt tie ir arī ceļojoši. Nātreni visbiežāk izraisa alerģija, tomēr to var izraisīt arī saules gaisma, siltums vai spiediens. Šādos gadījumos, protams, ar alerģiju pumpām nav nekāda sakara.

Nieze un izsitumi nav nekas patīkams, bet cik tas ir bīstami?

Par laimi, tikai ļoti retos gadījumos notiek ļoti izteikta ādas reakcija uz alergēnu. Tāds gadījums ir tā sauktā Kvinksa tūska, tā ir nātrenes īpaša forma, kas gan sastopama reti, tomēr tās izraisītās sekas ir ļoti nopietnas. Pacientam piepampst visa seja, īpaši lūpas un acu plakstiņi. Dažkārt piepampst arī gļotādas un skartas ir citas ķermeņa daļas. Kvinska tūskas gadījumā cietušajam nav nieze, bet gan piepampušās vietas „deg”  un ir sāpīgas.

Vai neirodermīts ir alerģiska saslimšana?

Jā, arī neirodermītu pieskaita pie ādas alerģiskām saslimšanām. Cilvēki, kuriem ir neirodermīts bieži vien slimo arī ar siena drudzi un astmu. Neirodermīts visā visumā ir kompleksa saslimšana, kas ir ģenētiski noteikta un savās izpausmēs ir ļoti dažāda. Neirodermīta gadījumā alerģiska reakcija nenotiek tieši saskaroties ar kādu substanci.

Neirodermītu kādreiz dēvē arī par atopisko ekzēmu. Kā jau minēts, ar neirodermītu slimie cilvēki ir mantojuši ģenētiski, šādu cilvēku āda ir pārāk jūtīga. Parasti šī saslimšana sākas jau zīdaiņu vecumā, kas izpaužas kā krevele zīdaiņa galvas matainajā daļā. Vecākiem bērniem ekzēma izpaužas locītavās, tipiski – elkoņu locītavās, ceļu locītavās. 50% gadījumu saslimšana turpinās arī pieaugušo vecumā.  Pieaugušajiem neirodermīts skart seju, dekoltē, rokas un kājas.

Saslimšana norisinās lēkmjveidīgi. Ādas stāvokli var ietekmēt gan ārējie, gan iekšējie faktori, pie tiem pieder arī noteikti alergēni, ar kuriem saskaroties noteikt ādas iekaišana. Arī pārtikas nepanesības un alerģijas var pasliktināt ādas izskatu.

Cilvēkiem ,kuri slimo ar ekzēmu, nepieciešams rūpīgi kopt ādu.

Kontaktekzēma

Ja āda reaģē alerģiski uz kādu vielu, ar ko tā saskārusies, 6-48 stundu laikā rodas kontaktekzēma. Āda sārtojas, piepampst, niez un kļūst mitra. Rodas pūslīši, kas pārplīst un atstāj mitru brūcīti. Ja uz ādu nemitīgi iedarbojas konkrētais alergēns, kontaktekzēma var kļūt hroniska.

Svarīgi ir noteikt ekzēmas izraisītāju, un tad izvairīties no tā. Bieži alerģijas izraisītāji ir metāli, smaržas un konservanti.

Kas visbiežāk izraisa alerģiskas ādas reakcijas?

Izrādās, ka alerģiskai reakcijai nebūt nav jāsākas tajā vietā, kur ir noticis kontakts ar alerģijas izraisītāju. Alerģiska reakcija var sākties no iedzertiem medikamentiem, piemēram, alerģija uz penicilīnu vai pārtikas produktiem var izpausties kā izsitumi uz ādas nātrenes veidā.

Īpaša alerģijas forma ir alerģiskā kontaktekzēma. Šajā gadījumā alerģiskā reakcija parādās tieši tajā vietā, kur konkrētā viela ir pieskārusies ādai. Tādēļ šī alerģija parasti izpaužas nelielos ādas laukumos. Kontaktekzēmu parasti visbiežāk izraisa niķelis, metāls, kas atrodas, piemēram, bižutērijā, jostas sprādzēs, galda piederumos, kā arī šo alerģiju var izraisīt cements, tāpat kā gumijas sastāvdaļas un dažādi konservanti.

Kā var noskaidrot, pret ko bērns ir alerģisks?

Dažkārt tas tiešām ir sarežģīti, jo ja pašam pacientam nav ne jausmas pret ko viņš pēkšņi ir kļuvis alerģisks, ārstam ir jāizdara vesela virkne testu. Ir dažādas testēšanas metodes.  Visbiežāk tiek veikts tā saucamais dūrienu tests. Šī testa gadījumā uz apakšdelma ādas tiek dažādās vietās ievadītas substances, kuras varētu būt „vainīgās”. Šajās vietās ar adatu izdara nelielus skrāpējienus ādas virskārtā un ādā tiek ievadītas ļoti nelielas substances devas.

Tajās vietās, kur āda apsārst, tests ir pozitīvs. Līdzīgi norisinās arī aplikāciju. Substanci ar plākstera palīdzību pielīmē uz muguras, tur šis plāksteris atrodas 1-2 dienas. Pēc plākstera noņemšanas var redzēt, kāda ir bijusi ādas reakcija tajā vietā, kur tā ir saskārusies ar substanci.

Šie testi vislabāk palīdz atklāt kontaktalerģiju izraisītājus

Kā vēl tiek veiktas analīzes, lai noskaidrotu piemēram, astmu ierosinošus alergēnus?

Šādā gadījumā tiek veikts tā saucamais inhalāciju tests, ja, piemēram, ir aizdomas, ka alerģiju izraisa pelējuma sēne, tad testa laikā pacients arī ieelpo nelielu pelējuma sēnes daudzumu. Ja seko alerģiska reakcija, uzreiz var arī redzēt, cik daudz alergēna sašaurina bronhus. Ja alerģija ir ļoti stipri izteikta, šādi testējot, pacientam pat var sākties nopietnas elpošanas problēmas, tādēļ šādus testus veic tikai stingrā ārsta uzraudzībā.

Vai nav citas iespējas, kas nav tik riskantas?

Principā iesākumā testē pacientu ar šiem testiem, bet ja rezultāti nav viennozīmīgi, tad cenšas noteikt alerģiju ar asins analīžu palīdzību.  Šie asins analīžu testi ir gana „piņķerīgi’, un to rezultāti nevar tikt uzskatīti par 100% pareiziem. 

Jau pirmdien, 15.februārī, klausies radio raidījumu par pārtikas un ādas alerģijām!