Māmiņas apjukums pēc dzemdībām: ko nu?

Pārsvarā vecāku sava mazuļa vajadzības spēj saprast pilnīgi perfekti. Protams, tas nenotiek uzreiz. Tomēr, līdz laikam, kad mazulītis ir iemācījiues pirmo reizi pateikt “mamma” vai “tētis”, viņš gan ar mīmiku, gan žestiem parāda, vai viņš jūtas labi, vai viņu nomoka izsalkums vai arī viņš ir noguris. Tieši tāpat arī vecākiem ir izstrādājušās spējas uztvert mazuļa garastāvokļa maiņas un raidītos signālus.

Iesākumā, pirmās dienas un nedēļas pēc tam, kad bēbītis ir nācis pasaulē, daudzi vecāki ir nedroši. Viņiem ir grūti uztvert mazā mīmikas un ķermeņa valodas raisītos signālus un tos izprast. “Ko gan viņš atkal vēlas?”, vecāki jautā sev, kad mazulis kārtējo reizi, šķietami nenomierināmi raud. Šāda situācija ir pilnīgi normāla. Jaundzimušā mīmika pirmajās nedēļās nav tik ļoti izteikta, lai nolasītu visas viņa vajadzības “pēc acīm”, kā arī vecākiem savs mazulītis ir vienkāršī kārtīgi jāiepazīst!

Bez tam, aiz raudāšanas var slēpties visas iespējamās vajadzības un jūtas. Tieši tādēļ ir tik grūti sākumā izprast, ko tad bēbītis īsti vēlas. Nesatraucieties: ja jūs rūpīgi ieskatīsieties, jūs drīz vien atpazīsiet pirmos izsalkuma, noguruma, baiļu vai vilšanās signālus, un varēsiet attiecīgi reaģēt

Pirmais, svarīgais mērķis bērna un vecāku attiecībās tiek sasniegts pēc trim, četriem mēnešiem. Sākot ar šo laiku vecāki un bērni svarīgākās vajadzības ir iemācījušies izteikt vienā “viļņu garumā”. Ceļā uz to viņi ir soli pa solim pielāgojušies viens otram. Veiksmes receptes nosaukums ir “atspoguļošana”. Nemaz neaizdomājoties, bieži pat to nemanot,vecāki atdarina bērna mīmiku - viņi smejās, atver muti, sarauc pieri. Atspoguļošana sniedz gan vecākiem, gan bērniem iespēju mācīties. Tādēļ ar laiku vecāki aizvien labāk un aizvien retāk mierinā raudošu mazuli.

Arī bēbītis ar katru dienu mācās labāk sevi izprast. Uzvedības pētnieki ir pierādījuši, ka tie bērniņi, kuri jau bēbīša vecumā, ar vecāku palīdzību, ir iemācījušies labāk izprast savas sajūtas, arī spītnieku vecumā ( 3. gados), spēj labāk tikt galā ar emocijām.

 

Skaidrs ir viens, ja vecāki nedalās emocijās ar bērnu, neizrāda tikpat lielu sajūsmu par mantiņas grabēšanu, kā viņš, smejās, ja bērniņš saviebjās, ēdot kaut ko negaršīgu, viņi tādejādi var padarīt bērna mīmiku un jūtu dzīvi nabadzīgu. Pretstati savās emocijās, un tajās, ko izrāda bēbīša vecāki, mazulīti samulsina. Tieši tāpat vecāki nedrīkst atstāt bez uzmanības bērniņa bailes vai bēdas. Tas bērniņā tikai palielina šīs emocijas.

 

Pamatvajadzības, ko mazuļi jau pēc vairākām nedēļām nepārprotami izpauž, sakuplo un kļūst tikai izteiktākas. Ik pa mirklim vecāki pēc bērna mīmikas var nolasīt tādas emocijas, kuras viņi iepriekš nepazina, piemēram, garlaicību vai bozšanos. Neilgi pēc gada sasnigšanas, mazulis sāk izmantot savas jūtas un sejas izteiksmi, lai “tītu”vecākus ap pirkstu, bet zīdainītis to vēl nemāk.