Ko darīt, ja ir pēcdzemdību depresija?

Ko darīt, ja ir pēcdzemdību depresija?

29. Oct 2015, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Protams, katrs gadījums ir individuāls un prasa individuālu pieeju. Bet tomēr, ir arī dažas rekomendācijas, kas var noderēt, lai uzlabotu stāvokli.

1. Pieņemt savu stāvokli un apzināties, ka tas ir tāds, kāds ir, lai cik skumji arī tas nebūtu. Tas, ko mēs pārdzīvojam, nav ne labs, ne slikts - tas vienkārši tā ir. Un viss, kas notiek, nenotiek bez iemesla. Visam ir savs sākums un savas beigas. Pēcdzemdību depresija ir dabīgs stāvoklis, lai arī tas nav pilnīgi visām sievietēm, tomēr, ar to ir iespējams tikt galā.

2. Neturēt visu sevī. Tā tikai šķiet, ka pēc dzemdībām sievietei jābūt laimīgai māmiņai, pietam - tam jānotiek automātiski. Parunājies ar tām, kam bērniņš dzimis pavisam nesen. Redzēsi, ka neesi viena tādā situācijā. Vairums sieviešu uz savas ādas izjutušas šo nepatīkamo stāvokli. Padalīties šajā problēmā vajadzētu ar sievietēm, kuras patiešām spētu tevi saprast un spētu pieņemt tavu stāvokli, nenosodot un nevainojot tevi.

3. Pēcdzemdību depresijas gadījumā nepieciešams atbalsts un uzmanīga attieksme no ģimenes locekļiem. Ja jūti, ka tāda attieksme pati no sevis nav sagaidāma, ir divas izejas:

а) Var mēģināt situāciju vērst uz labo pusi. Iespējams, vienkārša izrunāšanās no sirds ar kādu ģimenes locekli vai pat visiem, parādīs tev, ka neesi viena, un, ka nav sevi jāvaino visos grēkos. Ja šaubies, vai tevi sapratīs un atbalstīs, izvēlies vismaz vienu cilvēku ģimenē, kas nostātos tavā pusē. Ar šī cilvēka palīdzību tev būs vieglāk mainīt situāciju ne tikai ģimenē, bet arī sevī.

б) Ja pašai situāciju ģimenē neizdodas izmainīt, var atrast ārēju atbalstu, piemēram, kādu draudzeni. Bet ideālā gadījumā - psihologu. Šis solis palīdzēs tev apjaust laimīgas un saticīgas ģimenes perspektīvas tavā darba laukā, arī tad, ja tev smaga depresija.

4. Bērniņš nedrīkst būt pēcdzemdību depresijas upuris. Tā kā tas ir ļoti svarīgi bērniņam, te nebūtu nekādi skaidrojami nepieciešami. Un tomēr, diemžēl, dzīvē tas viss mēdz notikt citādāk. Kamēr viss it kā ir kārtībā: ēd, guļ, neslimo, tikmēr mamma mokās sirdsapziņas pārmetumos par to, ka nesniedz bērniņam to, kas viņam nepieciešams, vaino sevi pat lietās, ar ko viņai, visdrīzāk, nav sakara. Un tas visu tikai pasliktina. Labāk netēlot laimīgu māmiņu, bet gan vajadzīgā brīdī lūgt palīdzību bērniņa pieskatīšanas jautājumos sev tuvajiem cilvēkiem, kam ir vēlēšanās un iespēja mazuli pieskatīt. Un nevajag kautrēties darīt to bieži. Tas neparāda, ka esi slikta mamma, jo atceries - tu esi vienīgā, neaizvietojamā un pati mīļākā un jaukākā savam bērniņam. Un tāda viņam tu būsi vienmēr, neskatoties ne uz ko.

5. No depresijas izkļūt palīdzēt var apmierinātības sajūta, gandarījums un aktivitāte. Lai cik dīvaini neliktos, šis ir pats sarežģītākais ieteikums. Kur te loģika? Mamma mīlestības vietā pret mazuli šķietami jūt ko citu - skumjas, ilgas. Bet mēs kā viņai par sodu iesakām vairāk iet ārā pastaigās, iet ciemos, atrast kādu nodarbi un sagādāt sev prieku. Jo depresija, tā nav mammas vaina, tā ir viņas nelaime, kas prasa intensīvu un neatliekamu palīdzību. Svarīgi ir pacelt kopējo fizisko un emocionālo tonusu. Ja tas notiek, sieviete tiek galā ar depresiju pati, bez citu palīdzības, turklāt - samērā ātri. Ģimenei ir jāatbalsta sievieti, jāpalīdz kaut vai ar bērniņa pieskatīšanu.

Vēl daži ieteikumi:

  1. Pacenties atrast draugus, kam ir intereses tādas pašas, kā tev. Neiespringsti uz mājas pienākumu precīzu izpildi.
  2. Biežāk iesaisti bērniņa tēti aprūpē, paskaidro, cik ļoti bērniņam ir vajadzīgs tēvs.
  3. Parūpējies par savu ķermeni, pieraksties uz fitnesa vai jogas nodarbībām, dodies pie kosmetologa un citiem speciālistiem, kas palīdzēs saglabāt tev skaistumu un veselību.
  4. Ja iespējams, nolīgsti auklīti un iesaisti bērniņa audzināšanā vecmāmiņas.
  5. Mīli un pieņem sevi tādu, kāda tu esi.
  6. Iemācies pateikt NĒ, tu nevienam neesi neko parādā. Ja kaut ko negribas darīt, tev ir tiesības to nedarīt.
  7. Neļauj vīram vai radiem izdarīt spiedienu uz tevi.
  8. Nekautrējies lūgt citiem palīdzību. Saki saviem mīļajiem, ka tev ir grūti, lūdz viņiem palīdzību.

Ja šķiet, ka notiek lietas, ar kurām tikt galā nav tavos spēkos, jebkuri mēģinājumi uzlabot situāciju cietīs sakāvi, vērsies pēc palīdzības pie profesionāla psihologa. Ar viņa palīdzību būs vieglāk atrast problēmas cēloni, tātad - varēs ātrāk atgriezties normālā dzīvē.

Māmiņu Klubs

Psiholoģiskā sagatavošanās dzemdībām ar Diānu Zandi

Kā kļūt par labu mammu. Psiholoģes Diānas Zandes lekcija