Pieaug uz elektroskrejriteņiem gūtu smagu traumu skaits pusaudžiem

Pieaug uz elektroskrejriteņiem gūtu smagu traumu skaits pusaudžiem

16. Aug 19:34 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērnu slimnīcas speciālisti vērš uzmanību – pēdējās nedēļās Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonāk arvien vairāk pusaudžu ar smagām traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteņiem. Šīs traumas bērniem mēdz būt tādas, kuru sekas var saglabāties visu mūžu.

Katru dienu Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonāk bērni, kuri guvuši traumas, braucot ar skrejriteņiem. Ja mazākiem bērniem, kuri braukā ar skrejriteņiem bez motora, traumas mēdz būt salīdzinošai vieglas, tad pusaudžiem, kuri kļūst arvien pārdrošāki, pārvietojoties ar elektroskrejriteņiem, kritienu un sadursmju sekas mēdz būt tik smagas, ka nākas vairākus mēnešus ārstēties un visu dzīvi rēķināties ar invaliditāti.

“Pēdējās dežūrās man ir bijis jāpalīdz pusaudžiem, kuriem ir galvaskausa pamatnes lūzumi, asinsizplūdumi smadzenēs, kakla skriemeļu lūzumi, arī – vairākas smagas traumas vienlaikus. Mēdz būt tik nopietni kāju lūzumi, ka nākas pielietot ārējās fiksācijas aparātus. Ir ļoti smagi noskatīties, kā pusaudži pārgalvības un neuzmanības dēļ sabojā savu dzīvi. Bieži ir jāpalīdz bērniem, kurus notriekuši tie, kuri braukā ar elektroskrejriteņiem. Vēl skumjāk ir, kad atved mazuļus, kurus vecāki vizinājuši ar elektroskrejriteni, kaut arī šāda pārvietošanās nav atļauta,” stāsta Elīna Lipska, ārsta palīgs Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā.

Kaut arī elektroskrejriteņus drīkst izmantot tikai no 14 gadu vecuma, ar tiem reizēm pārvietojas jaunāki bērni. Taču arī 14 gadu vecumā pusaudži ceļu satiksmē mēdz uzvesties ļoti neuzmanīgi. Visbiežāk traumas tiek gūtas krītot, tad tipiskākie ir apakšdelma kaulu lūzumi. Jūtot, ka var sekot kritiens, braucēji arī mēģina nolēkt no skrejriteņa, salaužot potīti vai sastiepjot pēdas locītavas saites, salaužot pleznu kaulus, satraumējot ceļgalus. Bet tas negarantē, ka kritienā necietīs galva, kakls vai mugurkauls, kas nereti ir invalidizējošas traumas. Turklāt, piedaloties ceļu satiksmē, notiek arī sadursmes ar automašīnām vai citiem braukšanas līdzekļiem.

Par traumām, kuras gūst bērni, tostarp krītot no skrejriteņiem, tiek runāts arī informatīvajā kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!”, kas tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas. Kampaņas mērķis ir izglītot dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā.

“Mobilo pārvietošanās līdzekļu popularitātei arvien palielinoties, arī braucēju prasmēm un zināšanām jāpieaug. Vecāki nevar kontrolēt katru bērna soli, bet var turpināt skaidrot un rādīt drošas rīcības piemēru – paši lietot ķiveres, pārvietoties uzmanīgi un atļautajā ātrumā, ievērot drošības noteikumus un cienīt citus satiksmes dalībniekus,” aicina kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” organizatori.

“Arī tad, ja pusaudzis sastiepj saites, gūst mežģījumus vai nekomplicētus lūzumus, viņam vismaz vairākas nedēļas nākas ievērot miera režīmu un ciest sāpes. Pēc tam vajadzīga rehabilitācija un var saglabāties kādi kustību ierobežojumi. Lai tas nebūtu jāpiedzīvo, ir vērtīgi apsvērt visus par un pret pirms sākt pārvietoties ar elektroskrejriteni. Ir pieejami pieredzē balstīti vērtīgi speciālistu padomi par drošu braukšanu, kurus ir jāievēro. Bērnu slimnīcā mēs varam tikai atgādināt, ka pārgalvība uz elektroskrejriteņa nav pieļaujama, jo ik dienas redzam, cik bēdīgas ir sekas, pārvietojoties ar šo tik iecienīto braucamrīku, kura izmantošana vairākās valstīs tiek arvien striktāk ierobežota,” stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas virsārste.