Lieliska vieta pastaigai: Taka gar Braslas upi

Lieliska vieta pastaigai: Taka gar Braslas upi

06. May 00:00 Banija_lv Banija_lv

Kamēr citi žēlojas par slēgtajām sporta zālēm, kas atņēmis iespēju uzturēt sevi formā, mūsu ģimenei sava veida sporta zāle ir došanās dabā. Protams, var staigāt pa pilsētas ielām un ieliņām, vērot arhitektūru, vai arī doties uz kādu botānisko dārzu, lai vērotu augus, taču mūsu diviem mazākajiem aktīvistiem tas ir par garlaicīgi. Tāpat kā pieaugušajiem.

Tāpēc izmantojam katru brīvo brīdi, lai dodos ārpus lielpilsētas un atklātu jaunas vietas.

Šajās brīvdienās viens no mūsu galamērķiem bija Braslas upe. Novietojām mašīnu netālu no Braslas zivjaudzētavas un devāmies atklāt jaunas vietas. Veicās mums ļoti labi, jo bērni bija nokausēti tik ļoti, ka pēc nostaigātajiem 11km mašīnā uzreiz aizmiga. Kā smejamies ar vīru - ja pēc pastaigas bērni mājupceļā mašīnā neaizmieg, tad pastaiga bijusi par īsu un vienmuļu.

Pie Braslas upes vismaz šajā vietā, no kuras pastaigā devāmies mēs, nav marķētu taku, tāpēc atliek vien vadīties pēc sajūtām un doties uz priekšu. Mēs visu ceļu turējāmies upes kreisajā pusē. Esmu pārliecināta, ka takas noteikti var atrast arī labajā pusē, bet tas lai paliek kādam nākamās reizes piedzīvojumam.

Jau pie pirmajiem soļiem aizraujas elpa, jo Brasla mūsu ģimenei ir kā vēl neatklāts dārgakmens ar vienu krasta atsegumu pēc otra. Vien pavērtu muti skaties un brīnies par dabas varenību.

Pa upi viena pēc otras aizpeld laivas, jo laivotāju šeit ir daudz, tomēr ne tik daudz kā Gaujā, kā arī laivotāji pilnīgi un galīgi netraucē mierīgai un klusai pastaigai. Kā saka dēls, šī bija superīga pastaiga ar piedzīvojumiem, jo vajadzēja rāpties te augšā, te atkal lejā. Te vajadzēja šķērsot mazus strautiņus, grāvīšus. Kārtīga kardio slodzīte. Beigu beigās pulsometrs rāda, ka pastaigas laikā esmu uzkāpusi vairāk nekā 80 stāvus. Sakiet vēl, ka tas nav ideāls sportiņš.

Taka gar Braslas upi ir vienvirziena. Rāpjoties, lecot, ejot, pūšot un reizēm arī elšot pēc aptuveni 10 - 11 kilometriem tiksiet līdz Braslas ietekai Gaujā. Mēs vienā virzienā nogājām 6 kilometrus, tāpēc pilnais maršruts mums būs kā izaicinājums kādai no nākamajām pastaigām.

Ceļš gar upi nav garlaicīgs ne mirkli. Papildus dažādiem šķēršļiem un upes skaistumam, te aug jaunā zaķkāpostu raža, te ir īsta tauriņu parāde, putni dzied no visas sirds un, ja rūpīgi ieskatās uz takas, var redzēt, ka pirms mums pa šo pašu taku gājuši meža zvēri.

Ja taka jāvērtē pēc sarežģītības, tad teiktu, ka mūsu ģimene dotu tai divus punktus no trim. Ar ratiem šeit nav ko darīt, tāpat kā es neriskētu pa taku doties ar bērnu slingā. Savukārt, tā kā tā nav populārākais galamērķis, kādi, piemēram, ir Līču - Laņģu, Kubeseles u.c.takas, tad cilvēku šeit nav daudz. Turpceļā nesatikām pilnīgi nevienu cilvēku (neskaitot laivotājus), savkārt atpakaļceļā vien pēdējā kilometrā pretī nāca pirmie sastaptie gājēji. Ideāla vieta, kur distancēties un ievērot visus pandēmijas ierobežošanas priekšrakstus.

Starts - pie Braslas zivju audzētavas.