Nils Sakss-Konstantinovs: Vecāku uzdevums primāri ir būt nevis draugam, bet gan vecākam

Aptuveni 14 gadu vecumā bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs pats piedzīvojis sliktu pieredzi pie vairākiem terapeitiem, tolaik apsolot sev, ka vairs nekad dzīvē, taču aptuveni 25 gadu vecumā viņš piedzīvojis pozitīvu pieredzi, kas arī licis mainīt domas un ieinteresējis.

Pats Nils Sakss-Konstantinovs savulaik bijis pusaudzis ar uzvedības problēmām un, vadoties no savas pieredzes, saka, ka pusaudža gados apmeklētie terapeiti radījuši iespaidu, ka viņi neizprot pusaudžu vecuma posmu, zēnu psihi un uzvedību.

Nils Sakss-Konstantinovs šo savu pieredzi nesis sev līdzi ar nelielu rūgtumu, tāpēc šobrīd kā vienu no svarīgākajām lietām sev izvirzījis mērķi izveidot tādu terapeitisko pakalpojumu pusaudžiem, kas neatkārtotu viņa paša piedzīvoto pieredzi, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar pusaudžu zēniem, jo, viņaprāt, šis jautājums ir pamests novārtā.

Pubertāte ir autombumbas sprādziens ķermenī

Vaicāts, ko nozīmē pusaudžu vecums, Nils Sakss-Konstantinovs uzsver, ka tas saistīts ar pubertāti: “To nav iespējams saprast, ja nesaprot pubertāti. Tā ir kā autombumbas sprādziens ķermenī, kam nav citas līdzīgas pieredzes!” Viņš norāda, ka pubertāte fundamentāli maina to, kā pusaudzis, kurš līdz šim bija bērns, par sevi domā, kā viņš jūtas, kā mainās viņa ķermenis, jo parādās seksualitāte, daudzas lietas dzīvē kļūst citādas. Tieši pubertāte aizsāk šo augšanas procesu.

Šajā vecuma posmā smadzenēs nobriest sarežģītākie centri, līdz ar to pusaudzim parādās jauni dzīves uzdevumi, jo viņam ir jāsaprot, kā dzīvot bez ģimenes, kā atrast savu identitāti un ko darīt dzīvē tālāk. “Tie ir sarežģīti jautājumi, uz kuriem nav viegli atbildēt, tāpēc pusaudzība ir diezgan gara. Tā sākas ap 10 –12 gadu vecumu un var iestiepties pat agrajos 20 gados,” skaidro bērnu un pusaudžu psihoterapeits, piebilstot, ka tas ir brīdis, kurā no bērna pārtop par cilvēku. “Tas ir izšķirīgs moments dzīvē,” uzsver Nils Sakss-Konstantinovs.

Atdalīšanās periods no vecākiem

Psiholoģijā atdalīšanās posmu dzīvē sauc par seperāciju. Daži pusaudži šo seperācijas posmu no vecākiem var izdzīvot mierīgāk, bet citiem tas ir aktīvāks. “Piemēram, durvju ciršana ir veids, kā viņi seperējas un to parāda demonstratīvā veidā,” skaidro bērnu un pusaudžu psihoterapeits. Viņš norāda, ka pusaudža vecumā ir arī otrs uzdevums, ko psiholoģijā sauc par identifikāciju. Tās uzdevums ir atrast savu “es”, jo līdz šim pusaudzis bijis bērns, kas ir daļa no ģimenes. “Pusaudzis to sākotnēji dara caur saviem draugiem, tāpēc pusaudža vecumā draugiem ir tik liela nozīme. Tas, kas es esmu, ir tas, kas ir mani draugi, tāpēc pusaudžiem ļoti nepatīk, ja saka kaut ko sliktu par viņa draugiem. Tas tiek uztverts tā, it kā tiktu teikts kaut kas slikts arī par viņu pašu,” skaidro Nils Sakss-Konstantinovs.

Pusaudžiem ir svarīgi kustēties, jo tādējādi tiek pārvarēts stress. Tomēr mūsdienu tehnoloģiju iespaidā pusaudži kustās daudz mazāk, līdz ar to ir arī vairāk trauksmes. Tas, savukārt, nozīmē, ka pusaudžiem ir paaugstināts trauksmes līmenis, viņi var kļūt depresīvi, nemotivēti un apātiski. 

Jābūt stingrām robežām

Vaicāts, kā rīkoties, ja vecāki pieķer pusaudzi lietojam alkoholu vai arī smēķējam, Nils Sakss-Konstantinovs norāda, ka nav zelta vidusceļa. “Pusaudži ir ļoti dažādi, dažādi ir arī iemesli, kāpēc viņi sāk kaut ko lietot. Piemēram, būs pusaudži, kuri to dara eksperimentālā veidā,” teic psihoterapeits. Viņš norāda, ka vecākiem ir svarīgi nospraust robežas, būt konsekventiem un jau iepriekš pusaudzim ļaut saprast, kas no viņa uzvedības tiek akceptēts, bet kas nē, kā arī to, kādas būs sekas. “Lai pusaudzis zinātu, kas no viņa tiek gaidīts un kas notiks, ja tas tiks pārkāpts,” skaidro speciālists. 

Mūsdienās vecāki ļoti uzmanās no pusaudžu sodīšanas, lai nesabojātu attiecības, taču ilgtermiņā tā nav laba stratēģija. “Vecāku uzdevums primāri ir būt nevis draugam, bet gan vecākam. Būt par vecāku nozīmē arī reizēm uzlikt stingras robežas,” uzsver bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.

Pusaudža saikne ar vecākiem

Nils Sakss-Konstantinovs skaidro, ka situācijās, kad bērnam ir labāka un noturīgāka saikne ar vecākiem, viņam arī labāk sokas pusaudža vecuma posmā. Tas lielākoties praktisku iemeslu dēļ, jo pusaudzis apzinās, ka uz vecākiem var paļauties un saņemt no viņiem palīdzību. “Uzturēt labas attiecības ir labākais, ko pusaudžu vecumā vecāki var darīt,” atgādina viņš, piebilstot, ka vecākiem ir jābūt pragmatiskiem un jānodrošina pusaudzim labvēlīgi apstākļi, lai viņš varētu augt un attīstīties. “Tas nav nekas sarežģīts! Lai viņam ir laba vieta, kur mācīties, kur izkustēties un labi cilvēki apkārt, ar kuriem draudzēties,” saka Nils Sakss-Konstantinovs.