Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vai arī tev mājās aug skolēns vai varbūt jau pusaudzis? Pastāsti mums par viņa hobijiem! Mūsu bērnībā nebija lielu izvēles iespēju, visbiežāk mammas un tēti mūs sūtīja uz dejošanas vai dziedāšanas pulciņiem, retāk kādam palaimējās tikt uz kādu no sporta pulciņiem. Ak jā, un vēl taču arī mūzikas skolas, kurās apgūt varēja kā toreiz, tā arī tagad - dažādus mūzikas instrumentus.
Gaidām tavu stāstu!
Vai tev pašai ir kāds nerealizēts bērnības sapnis saistībā ar hobijiem? Varbūt gribēji kļūt par dziedātāju, bet kādu iemeslu dēļ tas neizdevās? Pastāsti arī par sevi, dalies pieredzē, jo dažkārt tomēr dzīvē gadās, ka caur bērnu hobijiem mēs īstenojam paši savus nepiepildītos sapņus.
Pastāsti par savu lielo bērnu:
- ar ko viņš nodarbojas brīvajā laikā
- kādi ir viņa hobiji, un kā pie tiem nonācāt, kas palīdzēja pulciņu, nodarbību izvēlē
- kādi ir bērna panākumi tajā visā, un cik priecīgu viņu pašu dara šie pulciņi
Dalies pieredzē un iedvesmo arī citus vecākus!
Balva
Grāmata no izdevniecības "Jumava"
Apgādā „Jumava” klajā nākusi pasaulē par bestselleru kļuvusī Deivida Hofmeira grāmata „Stounraiders”
“Ādama sirds krūtīs salecas. Viņš ievelk plaušās gaisu un pie sevis skaita sekundes. Ir karsts, šaurais kanjons pildās ar putekļiem. Valda kapa klusums.
Ādams noregulē motocikla panelī iestrādāto taimeri uz nulli.
Pulkvedis Blads nomērķē pistoli pret šauro debesu strēli...”
Ādams Stouns vēlas brīvību un mieru — kaut kur tālu no putekļainās, viņam līdzīgu nabagu pilnās Melndūkstes, kurā viņš zaudējis tuviniekus. Ādams kopā ar skaisto Seidiju un bīstamo Keinu nolemj piedalīties brutālajās Melndūkstes sacīkstēs. Uzvarētājs iegūs biļeti uz leģendām apvīto Debesu Bāzi, kur gaida viegla dzīve — svaigs gaiss, veselīgs ēdiens un neiedomājama greznība...
“Stounraiders. Nāvīgās sacīkstes” ir Deivida Hofmeira debijas romāns un pirmā grāmata adrenalīna piestrāvotajā “Nāvīgo sacīkšu” sērijā.
Grāmatas informatīvais atbalstītājs — Ghetto Games.
Grāmatu var iegādāties visās Latvijas grāmatnīcās
Gaidām atbildes tepat komentāros līdz 25.augustam!
Māmiņu Klubs
Mans nerealizēts bērnības sapnis bija mācīties mākslas skolā un dejot, bet tā kā skola bija patālu no mājām un bijām 3 bērni ģimenē, vecākiem bija grūti izvadāt katru uz pulciņiem..☹ Zīmēšanu, gleznošana tagad ir mans hobijs, kad atliek tam laiks😀 biežāk, gan neatliek..
Vecākais dēls (pirmklasnieks) 2 gadus dejoja tautas dejas, ārpus bērnudārza. Bērnudārzā apmeklēja maksas pulciņus: dejošanu un angļu valodu. Patika un laikam uzsākot skolas gaitas turpinās dejot. Brīvajā laikā viņam patīk spēlēt ar lego, braukt ar divriteni un apmeklēt ar tēti spidveja sacensības. Par jautākās meitas (2 gadi) hobijiem vēl pāragri spriest.
Man pašlaik ir divi mīļumi, meitiņai 4gadi un puikam 2gadi. Abi savas intreses, manuprat, diezgan spēcīgi ir parādijuši divu gadu vecumā.
Meita, man ir liels dejotajs, pamanijām šo aizraušanos, jo katru reizi skanot mūzikai tika dejots līdz, kā jau visiem bērniem šai vecumā. Tika izdomāja pati soļu un mums vecākiem lika atkārtot. Arī divos ar pusi gados palaidām pirmajā dejošanā. Kur ātri tika lielajiem līdz. Pāgājušo gad meitas iniciatīve bija pieteikties vēl divās dejošanā, par kurām mēs kā vecāki slodzes dēļ baidijāmies, bet nē tika galā. Šogad jau jautā vai varēs klāt paņemt vēl kādus dančus 😀
Dēlēns, mums ir kā traks uz močiem, lai gan mazs - bet pa gabalu jau dzirdot sāk trīcēt - un saka MOCĪTIS. Pavasarī saka braukt ar dipdap ritenīti, ko ātri apguva. Kā arī pirms pāris nedēļām arī 2,5 gados sāka braut ar divriteni. Un sapņo, ka vecāki uzdāvinās viņam mocīti. Šobrīd vēl neiet pulciņā, bet nav jau ilgi jādomā, kur būs jāsūta.
Kā sakaka, kas ir asinīs, tas ir asinīs 😀
Man pašlaik ir divi pusaudži, kuriem ir ļoti aktuāli pulciņi un nodarbības, manuprāt, jo vairāk, jo daudzveidīgāk, jo labāk, taču ir ārsti un vecāmiņas no malas, kuri uzskata, ka par daudz tie kaitē bērnam. Puika nekad nav izteicis vēlmi dziedāt, zīmēt, vai dejot, viņam ļoti tuvs un interesējošs vienmēr ir bijis sports. Sākām ar futbolu, tad paralēli futbolam trenējāmies motokrosā kvadracikliem, viņam toreiz bija tikai 3-4 gadi. Komandā futbolā spēlēja pirmajā maiņā, motokrosā bija godalgas un kausi par pirmo trijnieku ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas mērogā. Finansiālā puse liedza turpmāk nodarboties ar šo sporta veidu, bet teikšu godīgi, esmu par to priecīga, jo šie daži kritieni, kuri viņam bija, tagad ir atstājuši pēdas veselībā. Pēc aiziešanas no motokrosa viņš ļoti dusmojās, pameta futbolu un kādu brīdi nedarīja neko, bet tagad jau vairākus gadus spēlē florbolu, arī ir viens no labakajiem savā komandā. Viņam tas patīk, viņš trenējas, lai arī ne vienmēr viņam sakrīt domas ar treneriem un uzskata, ka vienmēr būs gudrāks un visu labāk zinās viņš pats. Viņš ļoti daudz seko līdzi sporta aktualitātēm kopumā, zina visu par visiem, bieži vien iesmejamies, ka viņš būs Kreipāna jaunā maiņa. Arī mājās pagalmā liek lielāko māsu vārtos un spēlē florbolu, futbolu. Viņam ļoti patīk peldēt, bet hobija līmenī, profesionāli viņš to nevēlētos darīt. Bieži vien skolu pārstāv dažādās sporta disciplīnās. Vēl viņam ļoti patīk makšķerēt un tagad, kad dzīvojam pie upes, viņam tā ir paradīze. Ar vecvecākiem, tēti viņš bieži vien brauc nakts copēs, brauc pa lietu, sniegu un viņam tas patīk, lai arī man tas liekas pa galam garlaicīgi. Mājās ir vesela makšķeru un spiningu kolekcija. Viņam ir tikai 14 un esmu priecīga, ka viņam ir, ar ko nodarboties, ir, kas interesē, nevis klīst pa ielām, sēž i-netā un spaida telefonu. Meitai atkal ir otrādi, ļoti izteikti pēdējā laikā viņa interesējas par mūziku, pati pašmācības ceļā apgūst notis, tās spēlē, jo laukos mums ir klavieres, saglabājušās vēl no maniem laikiem, kad mācījos mūzikas skolā. Viņai ļoti patīk dziedāt, apmeklē ansambļa nodarbības skolā gan savā, gan vecākā grupā. Kādu brīdi atpakaļ viņa dejoja sporta dejas, bet tad pēkšņi paziņoja, ka vairs nevēlas. Uzskatu, ka bērnu piespiest nevar, ja pārrunājot par grūtībam un sarežģījumiem, kā tos pārvarēt, bērns vēl joprojām, uzskata, ka nevēlas, nevajag piespiest. Brāļa ietekmē viņa vēlas trenēties arī florbolā, taču ne visur ir atsevišķas meiteņu komandas vecumam līdz 8 gadiem. Pašlaik esam nonākušas pie secinājuma, ka arī angļuvalodu viņa ir nolēmusi atmest, to mācījāmies padziļināti, un no septembra apmeklēsim privātās vokālās un aktiermeistarības nodarības, bet pašmācības ceļā kopā ar mani pamēģināsim mācīties klavierspēli, ja patiks arī solfedžo un gammas, tad domāsim tālāk par mūzikas skolu, jo atceros, ka man ļoti nepatika mācīties mūzikas skolā, sekmes bija labas, to pabeidzu ar izcilību, bet man bija riebums pret klavierēm, gammām un solfedžo. Mācījos tikai tādēļ, ka vecāki man to spieda, man nebija gandarījuma arī izlaidumā. Es labprātāk vēlējos dejot, sportot. Vēlāk arī dejoju. Bet par mūzikas skolu man tiešām ir rūgtums, jo tas viss man tika uzspiests, vēlējos spēlēt flautu, mamma teica, ka vajag klavieres, ja mamma teica, tad es tā arī darīju un neuzdrošinājos pīkstēt pretī. Tādēļ savā ģimenē ļoti ņemu vēra to, ko man saka bērni, ja nevēlas, nav vērts, bet, ja vēlas,tad darām to ar 100% atdevi un ieguldām tur līdzekļus, enerģiju.
Ja ir periods, kad vēlas atpūsties, vēlas, ko pamainīt, ok, mēģināsim, atradīsim to, kas patīk un interesē nevis mammai, vai tētim, bet pašam bērnam, jo es nevarētu iedomāties dēlu dziedam, vai zīmējam, vai veicam rokdarbus, noteikti nē, mēs pat skolai šajā jomā šmaucamies, es viņam palīdzu ar mājasdarbiem, gatavojot mūzikā referātus, šujot pogas un adot rokdarbus. Savukārt meitu profesionāli sportajam arī īsti nē, jo viņa ir no tām, kurai ir grūti un, ja ir fiziski grūti, viņa izdomās 100 iemeslus un ieganstus, kādēļ nedarīt, kādēļ neskriet, nesportot, nevingrot. Viņai arī patīk zīmēt, veidot skaistus un interesantus rokdarbus, viņai ļoti patīk gatavot ēst un eksperimentēt ar receptēm, to arī ļauju darīt. Mūsmājās bērniem hobiju ir daudz, viņi ir ļoti nodarbināti, līdz ar to vecāki arī. Vēl meitai patīk dažādas galda spēles.
Nepiepildītu ļoti lielu spaņu man bērnībā nebija, atceros, ka ļoti vēlējos piedalīies konkursos Mini mis, vai talantu konkursos, bet mamma teica, ko Tu tur iesi, ko Tu tur darīsi un tā arī ar kompleksiem sirdī paliku gaidām, kas zina, varbūt mazākā meitiņa būs modele, tad jau laiks rādīs, bet, vai es vēlētos, lai viņa tāda būtu? Grūti pateikt, jo tas, manuprāt, ir ļoti grūts darbs, bet, ja viņa vēlēsies un uz šo mērķi ies, es tikai palīdzēšu realizēt.
Ar tīni un pulciņiem ir bijis salīdzinoši viegli, jo viņai ir bijusi vēlme iet un piedalīties, izmēģināt visu ko jaunu. Pirmais pulciņš bija manis izvēlēts - kā smejies, mana bērnības trauma - es nemācēju peldēt, tāpēc vedu jau mazu mācīties peldēt. Meitai ļoti patika un padevās peldēšana un nesasniedzot pat skolas vecumu nosūtīja uz lielo baseinu. Diemžēl nevarējām izvadāt uz nodarbībām. Pa to laiku bija uzradusies cits pulciņš - Teātra pulciņš, kurā sāka iet 5 gadu vecumā, bet to pameta 14 g.v., jo nevarēja savienot ar citām savām interesēm. Šis pulciņš iemācīja ļoti, ļoti daudz, bet bija kā dzīvesveids - 3-4 nodarbības pa 2-3 stundām nedēļā, brīvdienās izrādes un pasākumi. Jā, jaunkundze ir spēlējusi uz Dailes teātra mazās skatuves, neskaitāmas reizes Vērmanes dārzā un daudzās citās vietās. (man šēl, ka puiks ne pa kam nevēlas šo pulciņu apmeklēt, jo tas dod ļoti, ļoti daudz prasmes dzīvei!).
Lai arī Teātra pulciņu bija grūti savienot ar ko citu, mērķtiecīgā jaunkundze bija noskatījusi sev sporta tūrisma un klinšu kāpšanas pulciņu. Toreiz pulciņā uzņēma no 10 g.v. jaunkundze tomēr savu panāca un šo pulciņu sāka apmeklēt 8 g.v.. Šis pulciņš un šī nodarbe joprojām nu jau 15 g.v. ir topā. Vairākas reizes jaunkundze ir izcīnījusi Latvijas čempiona titulu sporta tūrismā gada kopvērtējumā.
Pēc teātra pulciņa pamešanas jaunkundze paralēli sporta tūrismam apgūst fotogrāfēšanas mākslu. Vēl jau tikai gads kā riņķī, tāpēc sasniegumi nav daudz, bet fotogrāfēšanas prasmes ir uzlabojušās un 3 fotogrāfijas ir skatāmas Rīgas domes telpās esošajā fotoizstādē.
Brīvā laikā meita pati apgūst dažādas rokdarbu un zīmēšanas tehnikas, tā teikt atslodzei.
Priecātos, ja puikam ar pulciņu atrašanu veiktos tik pat labi, pagaidām esam īstās nodarbes meklējumos.