Karjeras izvēlē no kļūdām nav jābaidās

Baiba Prauliņa, Rīgas Stradiņa universitātes karjeras konsultante

Dzīvojam informācijas laikmetā, taču brīžos, kad jāpieņem svarīgi lēmumi, tostarp arī karjeras jomā, joprojām mēdzam izmantot novecojušu, stereotipos balstītu informāciju. Kādas ir jauniešu izplatītākās kļūdas, domājot par karjeru, un kā izvēli izdarīt gudri? Par to ar saukli “Klau! Sadzirdi un liec aiz auss!” plaši tika diskutēts arī ikgadējā Karjeras nedēļā. Kā jauniešiem ieklausīties sevī, citos un saņemt atbalstu no skolotājiem, karjeras konsultantiem un vecākiem, kā arī pieņemt izsvērtu lēmumu par savu karjeru?

Jāpielāgojas mainīgajai profesiju pasaulei

Kā gadu gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret karjeras veidošanu? Mūsdienās cilvēce, tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka arī karjeras veidošanu skar būtiskas pārmaiņas. Dažas profesijas “izmirst”, citas, apstākļu nepieciešamības dēļ, “dzimst” no jauna.  Mainās arī pastāvīgo profesiju saturs un nepieciešamās prasmes. Mūsdienu galvenā iezīme karjeras jomā ir tā, ka cilvēkiem ir jāmāk pielāgoties mainīgajai profesiju pasaulei un, iespējams, jāizglītojas vairākās profesijās. Agrāk jauns cilvēks izvēlējās profesionālu arodskolu, kuru pabeidzot, tika iegūta reāla profesija, jaunietis nepilnos 20 gados jau bija izvēlētās jomas speciālists. Šobrīd profesionālās vidusskolas jaunieši izvēlas salīdzinoši maz. Sabiedrībā valda mīts, ka uz profesionālajām skolām iet tie, kuri citur netiek, aizmirstot, ka profesionālajās skolās var apgūt tādas specialitātes, ko augstākajās izglītības iestādēs nemāca, piemēram, apģērbu šuvējs, galdnieks, flīzētājs u.c. Sabiedrībā valda mīts, ka profesionālajās vidusskolās apgūst zemākas kvalifikācijas specialitātes un pēc absolvēšanas būs jāstrādā zemāk atalgotos amatos. Taču tā nebūt nav! Arī pēc profesionālās vidusskolas absolvēšanas jauniešiem ir iespējas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs tāpat kā jebkuram vispārējās vidējās izglītības iestādes absolventam.  Labam sava aroda pratējam bieži atalgojums ir ļoti labs.

Pakļaujas svešām ietekmēm, dreifē piedāvājumu jūrā

Kādas kļūdas jaunieši karjeras izvēlē pieļauj visbiežāk? Karjeras konsultantu skatījumā jaunieši šobrīd ir mazāk patstāvīgi kā agrāk, biežāk ietekmējas no sabiedrības viedokļa. Sabiedrībā joprojām valda mīti par dažādu profesiju izvēli, kam nav pamata. Paaudzes ir nomainījušās, profesiju saturs un atalgojums ir mainījies.

Tāpat jaunieši bieži ietekmējas no vecāku, radinieku, skolotāju ieteiktā. Nereti, neizvērtējot savas spējas, prasmes, pakļaujas draugu, skolas biedru viedoklim un dodas mācīties sev nepiemērotas profesijas. Daļa jauniešu  “dreifē’’ piedāvājumu jūrā, nezinot, kur apstāties, kas viņiem piemērots.

Karjeras konsultantu redzeslokā nereti nonāk jaunieši, uz kuriem izdara spiedienu – tev padodas labāk eksaktie priekšmeti, seko šim virzienam, kaut gan jaunieša sapņi ir saistīti ar mākslu vai humanitārajiem priekšmetiem. Jo ne vienmēr tas, kas  skolā padevies vislabāk, ir īstais ceļš karjerā. Izvēlēties profesiju, kuru iespējams apgūt īsākā laikā un kurā nodarbinātie sola visaugstāko atalgojumu, arī ir kļūda. Ieteiktu jauniešiem saprast, kas ir tas, kas padodas, kas patīk tā, ka tauriņi vēderā lido, un tas arī būs īstais virziens. Ir svarīgi saprast, kas būs tas, ko iegūšu, izvēloties konkrēto karjeras virzienu, un ko es varu zaudēt, to nedarot.  Būt kritiķim par saviem iespējamajiem lēmumiem.

Viena profesija visai dzīvei nav galvenais

Kādi ir galvenie orientieri, pieņemot lēmumu par karjeras izvēli? Pēc kā jaunam cilvēkam vadīties, uz ko paļauties, lai nekļūdītos? Labs orientieris varētu būt trīsvienība – gribu, varu, vajag.

Gribu – tā ir joma, kurā jaunietis sevi redz darbojamies, kurā jūt sevi. Tie iespējams ir sapņi un vadmotīvs - pieraksti savu sapni, un tas kļūs par mērķi.

Varu – kas ir tas, kas man vislabāk padodas, ko es varu paveikt, kas ir manas stiprās vai vājās puses. Izvērtēt sevi pēc kritērijiem, ko es varu vai, tieši pretēji, noteikti nevarētu.

Vajag – izpētīt, ko pieprasa darba tirgus, kādas ir tendences, kas ir pieprasīts vai, tieši otrādi, vairs nav vajadzīgs. Ko dos izvēlētā profesija man, manai ģimenei, sabiedrībai. Ko es varēšu dot kā unikāls speciālists.

Karjeras jomā ir jāsaprot, ka nav ieteikumu par to, kā kļūdas nepieļaut. Ir labi apzināties, ka drīkst kļūdīties un iespēja mācīties no savām kļūdām novedīs pie pareizā ceļa un izvēles. Ne vienmēr ir  jāuzskata, ka šodienas izvēle būs vienīgā un pareizā  iespēja. Kādam paveicās, un tā notiek, bet ne visiem. Pētījumos pierādīts, ka cilvēki savas dzīves laikā strādā vai apgūst 4-6 profesijas. Katra nākamā ir kā papildinājums iepriekšējām prasmēm un pieredzei, līdz ar to nav jābaidās par nespēju izvēlēties vienu pareizo, īsto un vienīgo profesiju visam mūžam.

Jāmācās visu mūžu

Zīmīgi, ka jaunībā cilvēki izvēlas profesijas, kuras iespējams apgūt pēc iespējas īsākā laika posmā, par kurām ir iespējams saņemt vislabāko atalgojumu. Reti kurš jaunais cilvēks grib ko dzirdēt par brīvprātīgo darbu, par darbu sabiedrības labā, par darbu savā sapņu profesijā, kas ir maz atalgota. Šobrīd apstākļi pieprasa, lai visu jomu speciālisti apgūtu jaunas prasmes, izglītotos, iegūtu papildus specialitātes. Arvien mazāk pieprasīti ir zemas kvalifikācijas darbinieki. Jauniešiem, kuri ir izvēlējušies neturpināt mācības pēc pamata vai vidējās izglītības iegūšanas, pēc darba apstākļu pieprasījuma nākas tomēr iegūt nepieciešamās prasmes. Un tad šie lēmumi karjeras jomā ir neatkarīgāki, patstāvīgāki. Cilvēki, kuri zina, kas ir darba vide, kā tiek pelnīta nauda un kādos apstākļos ir iespēja strādāt augstāk apmaksātā darbā, lēmumus pieņem daudz atbildīgāk. Dzīves posmā, kurā cilvēkam ir pieredze, zināšanas, apkārtējo ietekme samazinās, sabiedrības mītiem nav nozīmes, izvēles netiek balstītas uz citu viedokļiem vai izvēlēm. Pieaugušie izvēlas to, par ko sapņots, ko pieprasa jau ieņemts amats, vai arī personīgas izaugsmes un intereses vadīti.