25.04 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atklājusi, ka otrgadniekos ieskaitīti arī uz ārzemēm izbraukušie skolēni, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.
Izpēte apliecina, ka otrgadnieku skaits ir mazāks
Rudens brīvlaikā IZM aptaujājusi vispārizglītojošās skolas. Informāciju sniegušas astoņas republikas pilsētas, izņemot Jūrmalu, un 78 novadi. Pašvaldības sniedza datus par otrgadniekiem un trešgadniekiem, turklāt dažas skolas un novadi arī dalījās pieredzē un pārdomās par to, kā novērst skolēnu atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē vai kā iespējams iztikt bez šādas metodes.
IZM veiktā skolu aptauja parādījusi, ka patiesais otrgadnieku skaits ir mazāks.
Apmēram puse no viņiem nemaz skolā nav gājuši, jo visbiežāk Valsts izglītības informatizācijas sistēmā (VIIS) ir ieraksts "izbraucis uz ārzemēm". Ja vecāki nav godprātīgi uzrakstījuši skolai iesniegumu par aizbraukšanu, skolēnu obligātajā izglītības vecumā no skolas izslēgt nedrīkst un viņš nonāk otrgadnieka statusā, kaut gan skolā nemaz nav un nepietiekamus vērtējumus nav saņēmis, jo nav saņēmis nekādus vērtējumus.
Vecāki pārsteigušies, aizvedot pārāk mazus bērnus uz skolu
IZM uzsver, ka otrgadnieku skaits pēdējos piecos gados ir palicis vidēji 2,4% līmenī no kopējā skolēnu skaita. Taču, izrēķinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus par skolēnu skaitu mācību gada sākumā un otrgadnieku un trešgadnieku skaitu mācību gada sākumā, 2010./2011.mācību gada sākumā otrgadnieku un trešgadnieku īpatsvars kopējā skolēnu skaitā bija 3,55%.
"Ja 2009./2010. mācību gadā otrgadnieku skaits būtiski samazinājās, tad pagājušajā gadā tas atkal ir pieaudzis, īpaši 1.klasē un 9.klasē. Otrgadnieku skaita pieaugums par 260 bērniem 1.klasē 830 skolās daļēji skaidrojams ar to, ka Saeima 2009.gada krīzes vasarā izslēdza no likuma 5-6 gadus veco bērnu obligāto sagatavošanu, vienlaikus klīstot baumām, ka skolā būs jāiet no sešiem gadiem. Daži vecāki pārsteidzās un aizveda uz skolu pārāk mazus bērnus. Kad Saeima 2009.gada decembrī atjaunoja obligāto sagatavošanu skolai, vecāki paši lūdza saviem bērniem "otru iespēju"," skaidroja IZM Komunikācijas nodaļā.
Tomēr, neraugoties uz minēto, otrgadnieku skaits kopumā nav apmierinošs, atzīst IZM ierēdņi. Lai situāciju uzlabotu, IZM sadarbībā ar pedagogiem meklēs citas pedagoģiskā darba metodes.
Ir veikta skolu aptauja, kas rāda, ka bērnu atstāšana uz otru gadu 1.klasē nav efektīva, jo trešā daļa no šiem bērniem līdz 6.klasei uz otru gadu ir palikuši atkārtoti.
Nepieciešama ātrāka reakcija uz skolēna problēmām mācību procesā, kā arī mērķtiecīgi atbalsta pasākumi ilgākā periodā, Tā kā vidēji skolā ir neliels skaits otrgadnieku, tas neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus, drīzāk skolēnu, vecāku un pedagogu attieksmes maiņu, uzsver IZM speciālisti.
Izmaksas nav rēķinātas
Uz jautājumu, vai IZM ir aprēķinājusi, cik lieli valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti atkārtotai skolēna mācīšanai, tā atbildēja, ka to nav darījusi, piebilstot, ka saistībā ar pedagogu darba samaksu šādus aprēķinus veikt ir vienkārši, zinot naudas summu, kas gadā "seko vienam skolēnam". 2010./2011. mācību gadā vienam skolēnam sekoja 678 lati. Pēc CSP datiem 2010./2011.mācību gada sākumā valstī bija 8133 otrgadnieku un trešgadnieku.
Tas nozīmē, ka no valsts budžeta skolotāju algām vienu skolēnu atkārtotai mācīšanai tika tērēti 5,5 miljoni latu.
Taču jāņem vērā pašvaldību finansējums skolas uzturēšanai, kā arī vecāku finansējums.
www.tvnet.lv
nu jā, ja ar vecāku attieksmes maiņu gan jau nebūtu problēmu, tad atsevišķiem pedagogiem gan. bet cilvēcīgi es viņus saprotu, jo tas finansiālais ieguvums no darba rezultātiem, protams, nestimulē tik lielā mērā. domāju, ka šis viss ir kārtējo reizi saistīts tikai un vienīgi ar reālajiem nodokļu maksātājiem - jo godprātīgāk maksās nodokļus, jo augs iespējas palielināt finansējumu nozarēm, jo elastīgāka attieksme būs no nozarēs strādājošajiem. lai arī praktiski visiem tas ir aicinājums - izglītot bērnus - tomēr jebkurš vienā brīdī nolaiž rokas, kad aicinājums liedz pabarot savu ģimeni.