Tā vietā, lai rādītu labo piemēru, influenceri ar savām ceļojumu bildēm mudina arī pārējos doties ceļā?

Valsts iestādes jau mēnešiem lūdz iedzīvotājus atlikt ceļošanas plānus ārpus valsts robežām, sakot, ka šajos pandēmijas apstākļos nebūtisku iemeslu vadīta ceļošana nav ieteicama. Protams, ja vien robežas nav aizslēgtas un lidmašīnas tomēr lido, ir cilvēku bariņš, kuram uz visu nospļauties.

Tā teikt, mēs esam tik ļoti nocietušies, ka mums jau viss ir po… mēs taču esam pelnījuši ceļot! Mums pienākas atpūta!

Vakar, ieejot savā Instagram, sociālais tīkls pēc sev vien zināmiem algoritmiem man uzrādīja te vienu influenceri, kurš ar savu dzīvesbiedri aizlaidis uz siltajām zemēm, te vēl vienu, kura ar savu ģimeni aizceļojusi uz Eiropas dienvidu galu. It kā jau normāli – dzīve nav apstājusies, cilvēki turpina ceļot – tomēr mans sašutums šajā reizē par to, ka mēs jau tik ilgu laiku turpinām cīnīties ar pandēmijas apkarošanu, ir vēl tik daudzi cilvēki, kuriem nav atļauts strādāt, kuri labākajā gadījumā pārtiek no dīkstāves pabalstiem, bet sliktākajā – no knapa bezdarbnieku pabalsta, ja tāds vēl pienākas. Es tiešām būtu sagaidījusi, ka tā vietā, lai dalītos ar savām saulainajām ceļojumu bildēm, tās sabiedrības daļai, kas neizceļas ar augstāko IQ līmeni un informācijas analīzes spējām, tā dēvētie influenceri drīzāk stāstītu, cik svarīgi ir ievērot valdības noteiktos ierobežojumus. Bļāviens! Loģiski, ka es arī gribu ceļot, es arī gribu normālu dzīvi, bet es jau teju gadu strādāju no mājām, vienlaikus es esmu skolotāja savam skolēnam un audzinātāja Fejiņai, jo pandēmijas dēļ, kad riski ir ļoti augsti, mēs bērnu uz dārziņu nelaižam. Mēs esam izvēlējušies patiesi ievērot visus nosacījumus, lai ātrāk atgrieztos normālākā dzīvē, kad atkal varēsim satikt savas omas, radus un draugus.

Es no visas sirds ceru, ka, ieraugot saulainās influenceru bildes, tautai tomēr būs pietiekami daudz smadzeņu, lai nesekotu šo cilvēku piemēram, bet paliktu mājās un turpinātu ievērot ierobežojumus, lai vasara mums nebūtu jāpavada 4 sienās.

Es ļoti labi apzinos, ka tagad lielākā daļa lasītāju mani nomētās ar akmeņiem:

• nav ko līst tur, kur nevajag;
• tev noteikti skauž;
• pati vainīga, ka esi tāda muļķe un tupi mājās, jo vajag baudīt dzīvi.

Lai jau! Saprotu, ka tad, ja visi tagad mestos apkārt pasaulei, sekojot šo cilvēku piemēram, mēs noteikti vēl ilgi sēdētu pandēmijas ēnā. Kādam tomēr vajag būt arī tam apzinīgajam, par kuru iesmej citi, sakot, ka pats jau vainīgs, ka neprot baudīt dzīvi. Ja nebūtu šo apzinīgo, tad, domājams, pandēmijas apmērs būtu daudzkārt iespaidīgāks.