Sanda Dejus: Gribētu būt meitas draudzene, bet arī nepazaudēt mammas autoritāti

Sanda Dejus: Gribētu būt meitas draudzene, bet arī nepazaudēt mammas autoritāti

11. Jan 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Sanda Dejus ir personība, no kuras dzirksteļo humors. To mantojusi arī viņas piecgadīgā meitiņa Dārta, kuras gaitām un pērlēm daudzi seko arī Instagram platformā. Mēs, Māmiņu Klubs, 2021.gada pirmajā raidījumā uz sarunu aicinājām Sandu, lai uzzinātu, kā viņai noslēdzies aizvadītais gads un kā viņai sokas mammas lomā.

2020.gada noslēgums

Sanda atklāj, ka 2020.gada nogale viņai bijis liels jaunums, jo iepriekšējos gados kā pasākumu vadītājai un improvizācijas teātra "Spiediens" aktrisei decembris vienmēr aizvadīts ļoti skrejoši. Šoreiz viņai bijusi iespēja kopīgi ar ģimeni izbaudīt brīvdienas. “Es vienmēr esmu strādājusi, man patīk mans darbs. Es vienmēr esmu ļoti daudz ko darījusi ar domu, ka tad, ja atteikšu, tad tā demonstrēšu savu slinkumu, ko es sev nepiedotu,” stāsta Sanda, piebilstot, ka aizvadītā gada nogalē bija apstākļi, kas atteikuši strādāt, līdz ar to viņai sev nebija jāpārmet slinkums. Šo slinkošanu viņa pat izbaudījusi. Tajā pašā laikā viņa pieļauj, ka plānveidīgiem cilvēkiem, kuriem ikdiena ir ļoti strukturēta un saplānota, šajā laikā no plānošanas ir ļoti grūti atkāpties, savukārt tā kā viņai pašai piemītot netikums būt ļoti sliktai plānotājai, tas šajā laika posmā viņai pat kalpojis par labu.

Par Dārtas piedzimšanu

Runājot par meitas nākšanu pasaulē, Sanda atzīst, ka daudzi pirms tam viņa bija teikuši, ka brīdī, kad uz krūtīm uzliks bērniņu, viņa sapratīšot, kas ir beznosacījuma mīlestība un mīlestība no pirmā acu skatiena. Sanda Dejus: “Man tas bija ļoti dīvaini. Kad tāds mazs, zils, uzblīdis kunkulītis atvēra ogļu melnās acis, es pat sabijos par to, kāds gan dīvains tas bērniņš izskatās. Viņai bija arī ogļu melni mati. Tas, ko tajā brīdī sapratu, ir tas, kāda milzīga atbildība tev iedota.”

Savā humoristiskajā manierē Sanda nosmejas, ka viņa vienmēr brīnoties par to, ka tad, kad viņai dzemdību namā iedeva mazo dzīvībiņu, neviens nepārbaudīja, vai viņa ir psihiski vesela. “Nepārbaudīja, vai pati māku dzīvot, kur nu vēl mācīt dzīvot kādam citam mazam cilvēkam,” teic Sanda. Viņa atzīst, ka līdz ar Dārtas nākšanu pasaulē viņai ir milzīga atbildības sajūta, pat sakāpināta: “Dažbrīd pat līdz paranojai, absolūti muļķīga, ar nevajadzīgiem padomiem.” Tiesa, dažādās situācijās viņai meitas audzināšanā lieliski palīdz improvizācija. “Reizēs, kad jūtu, ka Dārta kaut ko dara nepareizi, tā vietā, lai viņu pamācītu, es stāstu stāstus par to, kā vienai meitenītei gadījās, ļaujot viņai pašai izdarīt secinājumus, kā stāsts beidzās. Galvenais, ka es meitenītei nekad nepārmetu,” ar savu triku dalās Sanda.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT

Lai gan Sandai vienmēr patikuši bērni un viņa pat atceras, ka savulaik gribējusi sešus dēlus, šobrīd viņa ir piebremzējusi, jo sapratusi, ka tad, ja sirds lauztos uz vēl sešām debespusēm, tas būtu traki. 

Attiecības ar meitu

Sanda ir pārliecināta, ka bērni Dārtas vecumā ir superunikāli un pērļu bagāti. “Ne velti saka, ka bērns piedzimst kā mākslinieks, un mēs pēc tam ar savām normām un mācībām viņu sagrūžam robotiņā, kurš ir pēc iespējas līdzīgāks pārējiem. Bet ir jāļauj būt un pērlītes piedzīvot,” uzskata Sanda Dejus.

Attiecībās ar Dārtu viņa gribētu būt meitas draudzene, bet tajā pašā laikā arī negribētu pazaudēt mammas autoritāti: “Es gribētu, lai viņa ciena manu viedokli un respektē to, tāpēc tā robeža ir ļoti nestabila.” Viņa atklāj, ka visu laiku uztraucoties par to, lai neaizvilktu vienā vai otrā grāvī, kad meitai no mammas ir bail, tāpēc neko nevar pastāstīt, vai arī mamma ir pārāk draudzīga, tāpēc nav vispār ņemama galvā.

Kā atklāj Sanda, Dārta piecu gadu vecumā ir ļoti patstāvīga: “Es nezinu, no kā tas viņai ir veidojies, jo jau no pašas mazotnes viņa man nekad nav aizmigusi rokās vai arī raususies klēpī mīļoties. Viņa ir tipiska rīdziniece, kas viltīgi izdomās, kā ar savu sievišķīgo šarmu iegūt to, ko vēlas.” Sanda piebilst, ka Dārta ir kā mazs riekstkodis, kurš dara savas lietas, visu izdomā, veic eksperimentus. “Tas mani arī dara nedaudz bažīgu par nākotni un pusaudžu gadiem, bet tur neko nevaru izdarīt,” saka viņa.

VISU INTERVIJU SKATIES ŠEIT