19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Renārs un Ieva Zeltiņi ir gatavi dalīties savās emocijās, kuras piedzīvojuši pēdējo trīs gadu laikā kopš meitiņas Emmas nākšanas pasaulē. Līdz šim, kā atzīst Ievai, viņai neesot bijusi pārliecība, ka ir atradusi īsto sajūtu un drosmi atklāti par to runāt TV priekšā.
Ieva Koha – Zeltiņa stāsta, ka šobrīd viņas dzīve ir mainījusies par 180 grādiem, jo netrūkst jaunu izaicinājumu, kas viņu trenē, tāpēc šobrīd viņa jau jūtoties mazliet drošāk un brīvāk.
Meitiņas Emmas ienākšana ģimenē bijis būtisks pagrieziena punkts gan Ievai, gan arī Renāram. Ieva saka, ka profesionālajā dzīvē par sevi bijusi daudz pārliecinātāka pirms bērna piedzimšanas, taču šeit būtisku lomu spēlē fakts, ka visu šo laiku viņa nav darbojusies savā sfērā, jo atradusies mājās. Tajā pašā laikā sievietes, mātes un sievas pārliecības ziņā viņa jūtoties daudz stabilāka nekā pirms trim gadiem.
Savukārt Renārs savas personīgās sajūtas šajā laika posmā raksturo kā šūpoles. “Vienu brīdi tu esi tik iedvesmots un pacilāts, laimīgs ar to maģiju, kas tev dota, bet jau otrā brīdī esi izsmelts un apbružāts ar ikdienas rūpēm,” saka viņš, piebilstot, ka viņa Ieva gan ir tik brīnišķīga, kādu viņš bija viņu iedomājies, jo attaisnojušās visas īpašības, par kurām viņš cerējis, ka tās būs Ievā. Renārs Zeltiņš: “Tā ir atbildība, mīlestība, vairāku īpašību kopums, kas tālāk tiek ielikts mūsu bērnā.” Brīdis, kad Ieva paziņojusi, ka viņš kļūs par tēvu, Renāram bijis viens no lielākajiem pārsteigumiem un saviļņojošākajiem brīžiem visā dzīvē. Tiesa, jau pēc neilga brīža tas mijies ar lielu haosu, apjukumu un neziņu, radot plašu kontrastu gammu, kur mijas prieks un laime ar nemitīgām bailēm un stresu.
Ieva atzīst, ka pirmie trīs gadi vecāku lomā bijuši vissatraucošākie, jo katra slimošanas pieredze, jaunās bērnu emocijas, jaunās prasmes uztvertas ļoti jutīgi. Viņa atzīst, ka šobrīd pie tā jau sākuši pierast, visu uztverot kā normālu parādību. “Es redzu, kas notiek ar tām meitenēm un draudzenēm, kurām ir jaunāki bērni. Jā, arī mums bija tāpat, jo biju panikā, bet šobrīd, uz to visu atskatoties, redzu, ka tagad šūpoles iešūpot un arī nomierināt ir daudz vieglāk,” par savām izjūtām pirmajos gados mammas lomā stāsta Ieva Koha – Zeltiņa.
SKATIES VISU INTERVIJU ŠEIT
Abi vecāki mazo Emmu raksturo kā kolosālu meiteni, kas ir abu kopīgi radītais brīnums, kurā no abiem apvienojušās gan vizuālās, gan rakstura un arī dvēseles īpašības. “Viņa ir ļoti sabiedriska, komunikabla, smaidīga, labsirdīga un mīļa. Noteikti ar tādu spilgtu eksotisku raksturu kā mammai, bet tā ārēji kliedzošā dvēsele varētu būt vairāk no manis,” savu meitiņu raksturo Renārs, piebilstot, ka ir ārkārtīgi laimīgs, ka Emma atnākusi pie viņiem un šajā dzīvē ir satikušies, lai varētu viņu atbalstīt un virzīt.
Ikdienas mazie mirkļi un svētku svinēšana
Ieva stāsta, ka kopā ar Emmu un Renāru viņai visa dzīve ir tās kopīga baudīšana, jo nav jābūt kādiem ļoti īpašiem brīžiem, lai piedzīvotu skaistus mirkļus, jo pietiek pat ar īpašo sajūtu skatoties uz it kā vienkāršām un ikdienišķām lietām un mirkļiem.
Ļoti īpašs mirklis Zeltiņu ģimenei ir tradicionālā rokās sadošanās pirms ēdienreizes, kad kopīgi tiek teikts paldies. Šo tradīciju viņi ieviesuši no brīža, kad Emma sāka sēdēt pie kopīgā pusdienu galda, un tagad arī viņai šajās pateicības reizēs tiek dots vārds. “Viņa bieži vien saka paldies par to, ka esam kopā. Tad saprotam, ka viņa mūs visus kopā uztver par vienu veselumu,” saka Renārs. Protams, Zeltiņu ģimenē neiztikt arī bez ļoti spontāniem brīžiem, kuriem visi kopīgi ļaujas, piemēram, kopīgi dejojot vai spēlējot spēles.
Savukārt, runājot par Ziemassvētkiem, tie ir arī Ievas vārda svētki. Tāpēc jau kopš bērnības dienas pirmā daļa tiek veltīta vārda dienai, kad Ievu sveic visi mīļie, bet pēc tam seko miera laiks no pēcpusdienas līdz vakaram, kura laikā tiek gatavotas vakariņas, visi sēžas pie galda un dzied dziesmas no dziesmu grāmatas. Renārs šai Ievas ģimenes Ziemassvētku tradīcijai pievienojies pirms aptuveni pieciem gadiem un, kā atklāj pats, viņam ir paveicies kļūt par vīru Ievai un pievienoties šai brīnišķīgajai ģimenei, kurai ir šādas svētku tradīcijas.
“Decembris man ir ļoti radošs posms, jo jādomā, ko dāvināt, jo Ievai decembrī ir dzimšanas un vārda dienas, un arī ir Ziemassvētki. Tāpēc ir jābūt kreatīvam,” saka viņš, atzīstot, ka līdz šim ar to ticis galā labi, taču šis gads būs vairāk ar emocionālām dāvanām.