Pirms Līgo vakara pēršanās pirtiņā: Viss, kas par to ir jāzina

Pirts ir Māras svētnīca jeb latviešu baznīca! Lai sevī saglabātu un atjaunotu stiprumu, tīrību un veselību, kārtīgi nopērties vajadzētu jau pirmssvētku vakarā! Kā Jāņu laikā pērties pēc latviešu tradīcijām, jautājām Ventspils muzeja pedagoģei – zāļu sievai Līgai Reiterei. 

Latviešu pirts pasaulē atšķiras ar to, ka mēs tajā ienesam visvairāk zaļumu. Tik daudz kā pie mums, ar slotām nekur citur pasaulē neperas. Cilvēki klāj zaļās lāviņas un pirts slotām liek klāt arī ārstniecības augus. Ar pirts slotām saistītie, īpašie rituāli, tā ir īpaša vērtība, ar ko mums lepoties! 

Runā labu!

„Uzmetot gariņu, man tīk piedomāt pie tā, ka pirts ir tā vieta, kur es runāju klusāk nekā ikdienā, jo te elpo visa āda. „Ko pa muti izrunā, to pār pa visu ādu pārklāj un ar to tad arī beigās dzīvo.” Tādēļ pirtī jārunā labas lietas: „Redz, kur laba pirtiņa” vai arī: „Cik labi, ka mēs te esam satikušies!” Pasakiet kaut ko labu, bet, ja nekā tāda nav, labāk neteikt neko! Jo pa muti izrunāts, vārds enerģētiski piepilda visu gaisu! Mitrums vada enerģiju un pirtī gaiss ir mitrs,” skaidro Līga Reitere.  

Uzsilt pamazām un vienmērīgi

Pirtī svarīgi ir uzsvīst jeb sasilt, lai atveras ādas poras un caur svīšanu sāktos attīrīšanās. Būtiski, lai nepārkarstu galva, tāpēc labāk uzsilt guļus, vai arī iemērkt kājas karstā ūdenī, lai tās uzsiltu un neatpaliktu no galvas. Galvenais, lai galva nav pārkarsusi, kamēr kājas vēl joprojām nav uzsilušas!

Arī dziednieciskajā pērienā vislabāk uzsilt guļus. Kad ķermenis uzsilis, labi, ka no pirts nedaudz iziet atpūsties. Pēc laika nāk pasvīst vēlreiz un tikai tad, kad otrajā, trešajā reizē ķermenis uzsvīdis, cilvēks tiek pērts.

Sagatavošanās pēršanai

Pēršanu nesāk uzreiz ar lielo pērienu. Iesākumā var veikt vieglo iepēršanos kā masāžiņu vai arī uztaisīt kārtīgu masāžu. Var veikt arī masāžu ar skurbi, kurā sāls sajaukta ar sodu un, kam vēl pievienoti ārstniecības augi ar labu aromātu. Tie var būt pelašķis vai raudene, vai arī kādi ārzemju augi, piemēram, lavanda vai rozmarīns.

Visu ķermeni nokaisa ar sāli un izmasē. Kārtīgi noskrubē papēdi, pēdu un visas pirkstu starpas un potītes. Tad masējot, lēnām virzās pa ķermeni augšup, izmasējot visas maliņas.

Pēc noskrubēšanās, ķermeni un arī pirts lāvu vajadzētu noskalot ar siltu ūdeni. Pēc tam var aiziet izpeldēties dīķī vai upē un nākt uzsilt pirtī no jauna. Jāuzsilst, līdz sākas svīšana un miesa izdala liekos sāļus.

Kad tiek uzmests gars, pirts slotas nevajadzētu turēt virs akmeņiem, no kuriem nāk spēcīgais gars – tas slotiņas samoka.

Garu var mest ar kādu vēlējumu, izsakot pašas sarindotus vārdus, izmantojot tautasdziesmu gudrības. Piemēram, Līga Reitere izveidojusi šādu vārdu virknējumu: „Še tev pirts akmentiņ, skaidravota ūdentiņš, dod manim skaidru prātu, skaidri manim augumiņ!” Mūsu tautasdziesmās ir iekodēta informācija par latvju vērtībām, tad kamdēļ gan šīs tradīcijas neizmantot?!

Ir ritms, ir vēlējums un vārds, un tad, ja šo tautasdziesmas jēgu izprot, tad tās garā pateikti vārdi ir stipri, ar zemtekstu un maģisku domu klāt!

Dziednieciskā pēršana

Pirms pēršanas, slotas paceļ gaisā un karsto garu ar tām, nepieskaroties pie miesas, pārdzen pāri visam augumam kā milzīgu karstu vilni, sākot no pēdām līdz pleciem. Šis lielais karstuma iepēriens, ir visvērtīgākais! Pēc tam tikai ar lapiņām, ziediņiem izmasē ķermeni.

Var pērt arī krustiskajā – vārdotajā pērienā. Krustiski pār locītavām liek ārstniecības augu slotas, izsildot muguras krustus vai locītavas, „lai viegli dancot, lai viegli staigāt, lai cilvēks savu pamatu zem kājām nezaudē un svešiem kungiem priekšā savus ceļus neloka, lai uz saviem pleciem, savu tiesu spēj izvilkt, ar savu galvu būt saimniekam pāri visam un savā azotē savējos turēt, gādāt un mīlēt.”

Tie ir vienkārši vārdi, bet perot ir svarīgi tos pateikt pie īstās vietas un cilvēku stiprināt!

Dziedniecisks vārds ir tas, kas pa muti izteikts, pa ausi dzirdēts, atgriežas atpakaļ pie domas, no kuras tika nošķelts! Tad tas pieaug un ir spēcīgs. Savukārt, ja runājot dziedniecisku vārdu, kaut uz mirkli iedomājies par kaut ko citu, tad vārdam vairs nav, kur atgriezties. Tas nozīmē, ka nav šis veselums, šis aplis un vārds nedziedina. Turpretī, ja šis aplis ir noslēdzies, vārda spēks pieaug! Rezonanse, kas rodas, pieaugot enerģijai, ir tāda, ka var pat apgāzt.

Domām un to enerģijai ir viļņveida kustība. Ja tas pieaugs, kļūs tik milzīgs, ka visam augumam pārvelsies pāri kā devītais vilnis.

Lūk, kāpēc pie dziednieciska vārda ir jābūt tik stipram cilvēkam, kurš ļoti domā, ko runā: lai pa muti izteiktais vārds, pa ausi dzirdēts, atgrieztos atpakaļ pie domas. Un pie tās atgriezdamies, domu vēl vairāk pieaudzē, kļūst vēl stiprāks!

„Esiet ar tik noturīgu labu domu, ka labs vārds, spēj labas lietas nostrādāt,” šajos Līgo svētkos novēl Līga Reitere.

Māmiņu klubs, 2018