26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 15
Par to pašu – demogrāfiju un pabalstiem
Nenoliedzami, šī brīža aktuālākā tēma – demogrāfija un pabalsti. Zem vairākām diskusijām esmu atstājusi arī savu komentāru, bet nolēmu, ka uzrakstīšu arī savu skatījumu uz šo jautājumu.
Arī es pārstāvu to viedokli, ka pabalstu palielināšana situāciju neuzlabos, problēmas neatrisinās. Palielinot vienreizējo piedzimšanas pabalstu, tas sievietei neradīs vēlmi laist pasaulē bērniņu. Ok, varbūt būs kategorija, kurus lielais pabalsts uzrunās. Arī brīvpusdienu piešķiršana pamatskolas bērniem dzimstību nepalielinās. Un atkal, ir, protams, ģimeņu kategorija, kurām šis pabalsts ir būtisks.
Bērnu un ģimeņu lietu nozare ir jāsakārto no pašiem pamatiem, tā sakot no A līdz Z. Lai brīdī, kad ģimene izšķiras par labu bērniņam, un nav svarīgi pirmajam, otrajam vai piektajam, ģimenei ir drošības un stabilitātes sajūta.
Esmu vientuļā māmiņa un jau brīdī, kad nolēmu bērniņu laist pasaulē apzinājos, ka tas nebūs viegli. Neiedziļināšos šobrīd kāpēc ir noticis tā, kā noticis. Katrā ziņā, savu lēmumu nenožēloju, jo man ir fantastisks dēls. Un skaidrs, ka tajā brīdī man pat prātā neienāca cik nesakārtota ir šī sfēra, jo, kamēr tevi personīgi kāda lieta neskar, tu tajā īpaši neiedziļinies.
Skaidrs, ka bērniņa laišana pasaulē ir mūsu lēmums, ne valsts un līdz ar to, cerēt tikai uz valsts atbalstu ir muļķīgi. Bet ...
Jau dodoties dekrētā valsts mani „nosodīja” par 300Ls. Saņēmu skaistu vēstuli, ka aprēķinot manus nodokļus man pienāktos xxLs, bet tā kā likums tāds un tāds nosaka to un to, tad jums pienākas tikai xxLs. Nu labi. Tikai žēl, ka valsts šādu politiku nepiekopj pret mani, kad jāiekasē no manis nodokļi.
Nākošais, ko savas nezināšanas dēļ nebiju līdz galam sapratusi, bija par atgriešanos darbā. Oficiāli darbā varu atgriezties tikai nākošā gada martā, jo tikai tad beidzas mans dekrēta atvaļinājums. Atzīšos godīgi, nezināju, ka tas sākas tikai brīdī, kad beidzas slimības lapa. Kas nozīmē, ka māmiņas algu saņemu līdz bērna viena gada vecumam, bet oficiāli mājās vēl drīkstu sēdēt 2 mēnešus, tiesa tikai par 100Ls. Labi, nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Un te sākas tas, kas mani jau kādu laiku uztrauc, īpaši tāpēc, ka tuvojas dēla viena gada dzimšanas diena un es saprotu, ka neatgriezeniski tuvojas laiks, kad man būs jāatsāk darba gaitas, jo ar 100Ls izdzīvot nevar. Un es pat nerunāju par dzīvošanu.
Mums viss, vairāk vai mazāk ir sakārtots līdz bērna gada vecumam un tad no 1.5 gadu vecuma. Bez īpašiem kreņķiem varam būt kopā ar mazo līdz viņa gadu vecumam, no 1.5 gadu vecuma saņemt valsts un pašvaldības pabalstu auklītei vai privātajam dārziņam, ja mazais nav sagaidījis savu vietu valsts dārziņā. Bet ko darīt ar mazo cilvēku laikā no šī 1 gada līdz 1.5?
Privātais dārziņš maksā aptuveni 250Ls mēnesī un man nav ne jausmas, kur ir ņemti dati par to, ka maksa ir 150Ls. Varbūt kādā mazā Latvijas ciematiņā, bet noteikti ne Rīgā. Auklītes izmaksas aptuveni 250 – 300Ls mēnesī, kas ir saprotami, jo tas taču ir viņas vienīgais darbs, par kuru gribas saņemt adekvātu samaksu. Un te nu es esmu sapratusi, ka visu atļauties nevarēšu. Ka man būs jāizvēlas maksāt rēķinus, pabarot un apģērbt bērnu un sevi vai samaksāt auklītei. Man kā vientuļajai mammai šī situācija ir katastrofāla. Bet arī ģimenēm, kur ir abi vecāki šāda situācija ir absurda. Tas nozīmē, ka mamma dodas strādāt, lai nopelnītu naudu svešam cilvēkam, kurš tajā laikā pieskata tavu bērnu.
Varbūt nepieciešama sistēma, kad mamma, izvērtējot savas iespējas, var izvēlēties saņemt pilnu māmiņas algu viena gada garumā, vai to pašu naudu proporcionāli sadalīt līdz bērna 1.5 gadu vecumam.
Par 8Ls piešķiršanu tikai maznodrošinātajām ģimenēm, tātad nabadzīgajām, tad piedodiet, ja mani un manu bērnu šo 8Ls dēļ pieskaita nabagiem, tad paldies, es no saviem 8Ls atsakos.
Ziņās bija sižets, kur I.Rībena teica, ka arī kara laikā dzima bērni un tad neviens neprasīja pabalstus. Nu ziniet! Ja mūsdienās, valsti ar it kā straujāk augošo ekonomiku Eiropā atļaujas salīdzināt ar kara laikiem. Un ka to vēl saka sieviete, kura pati ir māte. Tas ir briesmīgi. Vēl jau mūs varēja salīdzināt ar dziļo Āfriku.
Valdība ar lepnumu ziņo, ka par īpašumu pārdošanu apmaiņā pret atļauju uzturēties valstī ir iekasēti 460 miljoni latu. Valdībai ģimeņu vajadzībām neieciešami vien nepilni 19 miljoni. Bez minstināšanās valdība kārtējo reizi glābusi privātu uzņēmumu, ieguldot tajā n-tos desmitus miljonus, apzinoties, ka nekad tos neatgūs. Jā, kāds teiks, ka tur vairāki simti cilvēki zaudēs darbu, arī ģimenes. Bet tas ir privāts uzņēmums un ar to ir jārēķinās.
Absurda ir situācija, ka daudzbērnu ģimene tiek izlikta uz ielas, tikai tāpēc, ka mahināciju rezultātā trešā persona viņu vārdā no bankas izkrāpusi naudu, visi atzīst, ka ģimene ir krāpnieku upuri, bet .... nav mehānisks kā šādu ģimeni aizstāvēt. Absurda ir situācija, ka valsts sūta palīdzības paciņas daudzbērnu ģimenei, jo viņi nevar saņemt maznodrošināto statusu tikai tādēļ, ka kaut kad ir iegādājusies zemi ar domu reiz būvēt uz tās māju. Tās ir lietas, kas jāsāk sakārtot, lai ģimenes šajā valstī jūt atbalstu.
Cik reizes nav „celts” jautājums par atbalstu ģimenēm pirmā mājokļa iegādē. Īres cenas ir vājprātīgas, bet kaut kur dzīvot taču ir nepieciešams un kas trakākais, ne visi dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus izīrē ģimenēm ar bērniem. Varbūt ir jārod iespēja atbalstīt ģimeni ar pirmās iemaksas nosegšanu?
Bieži saka, kādreiz tā nebija. Nesen runāju ar mammu par šo situāciju kas izveidojusies un viņa tā arī teica – tās runas, ka padomju laikos bija grūtāk ir maldīgas. Tad es varēju atgriezties darbā un zināju, ka tev būs vieta dārziņā. Un uz dārziņu tiku vesta nesagaidot gada jubileju, jo tad bija silītes, zīdaiņiem. Un tas ir tas posms, kas šobrīd mums pietrūkst.
Man visu laiku gribas pajautāt Viņķeles kundzei – vai Jūs nāksiet pie manis par auklīti par 100Ls mēnesī?
Bet nobeigt gribu uz pozitīvāku noti. Mīļās, Latvija ir ļoti ekskluzīva valsts un tikai 2 miljoni iedzīvotāju no visas pasaules var atļauties šo ekstru - dzīvot Latvijā. Tāpēc būsim lepnas, ka mēs esam šo 2 miljonu skaitā. :)
Lai mums jauka diena!
Tur jau ir tā atšķirība, ka TUR strādājot tiešām smagu fizisku darbu VAR nopelnīt cilvēka dzīves cienīgus apstākļus (pat saņemot minimālo algu un mazliet virs tās), LV pa lielam to nevar ( ar minimālo algu cilvēks var varbūt eksistēt kaut kādos apstākļos, ne dzīvot!
varbūt ir pienācis veidot Sieviešu partiju? 😀 Man domāt, ka būtu ļoti daudz aktīvistes 😀 varbūt tas būtu veids kā mūs pamana?
Doma ir laba - aktīvi darboties un ļoti priecājos, ka kāds to dara, Pati to spēju darīt tikai periodiem un reizēm nezinu kādā veidā reāli varētu kaut ko mainīt - katrs turas pie sava krēsla, balso par savu naudas devēju, traušas amatos, no kuriem nav nekādas sajēgas.....
zini, es pirmo reizi savā mūžā (35 gadi) esmu sākusi apsvērt domu par aizceļošanu. Gribu sev un bērnam normālu dzīvi. Jā, mani attur tieši tas pats - es būšu iebraucēja.
Bet kad es paskatos uz savu draudzenes ģimeni, kas tikai mēnešus 9 atpakaļ ar diviem bērniem aizbrauca uz Angliju, pie domas atgriežos. Šajā laikā viņi ir tikuši pie mājas ar dārzu, LV mitinājās īrētā divistabu dzīvoklītī. Ir nopirkuši mašīnu, lietotu bet ir. Bērni beidzot var apmeklēt pulciņus, ko vecāki nevarēja atļauties šeit. Un kad es jautāju, kad varu gaidīt viņus ciemos LVman atbildēja - uz LV biļete turp un atpakaļ mums izmaksā 800Ls, par tādu naudu es labāk uz Kanāriju salām ar ģimeni aizbraucu. 😀
Vai viņa jūtas slikti? Jā un nē. Jā, jo ir iebraucēji, svešinieki. Nē, jo viņa kā mamma ir ieraudzījusi cerības staru savu bērnu nākotnei.
Un viņi arī nebija no lūdzējiem. Gāja, strādāja, darbojās. Un kas man tā iespiedies atmiņā no mūsu pirmās sarunas, bija teikums, ka viņa savu mūžu nav tik smagi strādājusi, bet beidzot viņa saprot kā dēļ viņa to dara. 😀
Un es neteiktu, ka mēs esam slinkāki un ka mēs strādājam mazāk 😀
Līdzdarboties nozīmē visos līmeņos būt aktīvam vecākam, sākot no sava bērna izglītības iestādes, vecāku pašpārvaldes, stājoties organizācijā, izsakot savu viedokli, piedaloties viedokļu aptaujās, ziņot par netaisnībām, censties savā apkārtnē iniciēt bērniem draudzīgas atbalsta politikas, palīdzēt grūtībās nonākušiem, visu ko var darīt.
Jā, un nestāvēt malā, kad vecāku balss ir vajadzīga, lai to saklausītu.
Protams, mums nav baigās izvēles iespējas kaut kur aizbraukt. Tas nav nekāds risinājums. Ir jācīnās, visiem kopā, lai šeit būtu normāli apstākļi mūsu bērniem. Tas nozīmē aktīvi līdzdarboties visiem!
Nu vismaz man nav nekādu ilūziju, ka ar eiro cenas necelsies, tas jau notiek tagad un daudziem šis liekas labs iemesls, lai paceltu cenas.
Jā, arī tas, ka uzņēmumiem nodokļu slogs palielina, tā vietā, lai radītu uzņēmējiem labus apstākļus biznesam. Un sit jau mazos ....
Vienīgais, kas mani pietur šajā valstī ir tas, ka citur mani bērni būs imigranti, tāpat kā ......
Daudzbērnu ģimenēm "ģimenēm draudzīgais uzņēmums" Latvenergo pielāgo visaugstāko maksājumu tarifu
No šiem maksājumiem nevienu neatbrīvo - ar vai bez bērniem.
Runāt, ka kara laikā dzima bērni un "kad man dzima, nekādu pabalstu nebija" - nevajag! Tādu maksājumu arī nebija, tādas dzīves dārdzības nebija.
Kad ieviesa 8 latu pabalstu (tālajos 90-tajos), tā bija liela nauda, citos gadījumos pat ceturtā daļa no algas. Šis pabalsts nav indeksēts visus šos gadus, un "iesaldēts" līdz 2015.gadam, kad to likvidēs kā universālu un piešķirs tikai trūcīgajiem (nezinam , pēc kādiem kritērijiem).
Es neesmu obligāti par šo universālo pabalstu 8 latu vērtībā. Manuprāt, šo tad varētu vienkārši pārvērst par to skolas gada sākumā izmaksājamo (8X12 mēn = vienā summā).
es strādāju igauņu uzņēmumā. Biju aizgājusi ciemos pie kolēģiem un mani personāldaļā sastapa Igaunijas kolēģis. Pirmais ko viņš man pajautāja, tūlīt aiz - sveika, prieks tevi redzēt bija tu taču nedomā vēl atgriezties darbā. Teicu, ka pēc jaunā gada domāju gan, jo nav citu variantu. Uz ko viņš, vīrietis būdams man atbildēja, ka esmu nenormāla, tik mazu bērnu atstāt likteņa varā un nākt strādāt. Igaunijā mammas mājās varot sēdēt līdz bērnu 3 adu vecumam un tas esot tikai normāli.
Nemāku iekomentēt viņa teikto, nezin. Varbūt Sandija zina ko vairāk. Bet man simpātisks likās pats fakts, par vīrieša attieksmi. 😀
Turklāt, tajā laikā, kad krīzes laikā objektīvu iemeslu dēļ samazinājās ģimeņu ienākumi (algas, bezdarbs, samazināts valsts atbalsts), PIEAUGA - nodokļu slogs, komunālie maksājumi.
👍
Jā, piekrītu. Tavuprāt, kā valsts pēdējogadu laikā ir atbalstījusi mazos un vidējos uzņēmumus, kas rada darba vietas? Kā? ar lielākiem nodokļiem un represijām.
Pirmkārt, atcerieties, ka krīzes laikā - a) samazinājās ģimeņu ienākumi (algu samazinājums, bezdarbs) b) samazinājās pabalsti (noņēma strājājošajiem nost vispār, noņēma piemaksas proporcionāli ģimenes valsts pabalstam par katru nākamo bērnu; noņēma piedzimšanas pabalstu, kas agrāk bija lielāks par katru nākamo bērnu) u.c.
Tātad, krīzes laikā ģimeņu ienākumi ievērojami samazinājās vairāku iemeslu dēļ. Tika mainīta pabalstu sistēma kā tāda. Ok, piecietām. 'dzimstība samazinājās , daudzas ģimenes izbrauca un turpina izbraukt (ne jau d'ēl pabalstiem, bet tāpēc ka darba šeit nebija).
Rezultātā mums ir divreiz lielāka mirstība nekā dzimstība, nekādas spožās prognozes nākamo 50 gadu laikā. 60% no visiem būs pensionāri. Drīzumā nebūs arī to jauno sieviešu, kas sadzima 80-to gadu dzimstības buma laikā un kurām teorētiski tagad vajadzētu dzemdēt - viņas to nedara vai dara maz, vai aizbrauc no valsts.
Pēc starptautiskiem datiem, Latvija ir vissliktākajā stāvoklī ģimenēm ar 3+ bērniem - visaugstākais nabadzības risks, vismazākais valsts atbalsts no visām ES valstīm. Ir ko lepoties?
Kas notika blakus valstī Igaunijā? Tur nesamazināja atbalstu ģimenēm ar bērniem ne krīzes laikā, ne pēc tam, bet pat strauji palielināja. Tur gan ģimenes valsts pabalsts ir 4X lielāks, un par katru nākamo bērnu proporcionāli lielāks; gan strādājošie vecāki saņem daļēju pabalstu, atgriežoties darbā. Un ir vēl virkne citu atbalsta pasākumu, piemēram, mājokļa atbalstam utt. Mums māmiņas Igaunijā stāsta,ka ir apmierinātas ar savas valsts sistēmu, izņemot, eiro ieviešana pamatīgi atkal ģimenēm iesita pa kabatai, jo cenas plaša patēriņa precēm pieauga par 30% (!!!). Mums jau tagad aug cena,s redzēsiet kas būs pēc jaunā gada, būs "jautri"! Tomēr viņiem ir augstāka dzimstība un dzimušo/mirušo skaits līdzsvarojies.
Ko es pateikšu - mūsu valstī tikai ar ultimātiem kaut ko var panākt. Jaunie vecāki ir splāviena vērtībā kā vēlētāji. Arī tagad, kas notiek par kolīzijām ap demogrāfiju - tur ir tīri politiska cīņa. Par laimi, varbūt izdosies no šīs cīņas atliekām arī kaut ko vecākiem dabūt.
Par ministriju komunikāciju vispār neizteikšos - arogance un ignorance augstākajā mērā. Starp citu, melīga, intrigu pilna informācija, kas jauc galvas, neko neizskaidro un neko ne ar vienu organizāciju nesaskaņo. Tas tāpēc, ka POLITIKA, VĒLĒŠANAS
Tas, kam es piekrītu 200% - valsts visvairāk sit un klopē tieši strādājošos un nodokļu maksājošos vecākus!!!!!!!!!!!!!!!
Māmiņalgu griezti pretstatā minimālās māmiņalgas celšanai tiem, kas iemaksas nav veikuši;
Sociālais pabalsts dzīvokļu īrei, ja tev nekā nav - apmaksā gana lielus un labus dzīvokļus ar īri vairāku simtu Ls apmērā, kamēr strādājošais, iespējams dzīvo/īrē mazu miteklīti un nespēj katram bērnam nodrošināt savu dzīves telpu, jo nauda tam nepietiek.
Griesti "bērnu" slimības lapai un ierobežojumi slimības lapām;
es rakstīju konkrēti par sevi un "izlaižot" šo situāciju caur sevi.
redzi, viena lieta kas atšķir mūsdienas no tiem laikiem. Tajos laikos sievietes pensijā devās jau 52 gados. Ja tā būtu mūsdienās,tad mūsu mammas, vecmammas varētu sniegt palīdzīgu roku. šobrīd mūsu mammas strādā, jo pensijas vecums krietni palielināts. Manā gadījumā, diemžēl man nav neviena vecmāmiņa, kam mazo uzticēt.
es nesūdzos ka valsts ir slikta, ka man neko nedod. Ir lietas kuras vienkārši nav sakārtotas līdz galam. 😀
man māsa, kura dzīvo Londonā darbā atgriezās kad meitiņai bija 9 mēneši. Bet viņai ne mirkli nebija jālauza galva kur mazo likt, jo ir nodrošināts dārziņš.
un bērnam nepieciešamās lietas, konkrēti es, pērku tikai akcijās. Izpētu kurā veikalā nepieciešamais ir lētāk.
Jā, varbūt ekstra ir bēbīšu skolas apmeklēšana un šo naudu es varētu krāt nebaltām dienām, bet ... vai tādēļ manam bērnam ir jādzīvo izolācijā?
Un jūs tiešām apgalvojiet ka iepirkšanās second-hand veikalos (nenosodu to, pati turp dodos), lētāka un reizēm ne tik kvalitatīvas pārtikas pirkšana, ekonomēšana uz kultūras pasākumu, pulciņu apmeklēšanu ir tas ko Jūs vēlat sev un saviem bērniem, īpaši diendienā dodaties uz darbu un maksājiet nodokļus? Neticu.
Lauvinja, es piekrītu katram tavam vārdam. Man tiešām nav skaidrs, kādēļ daudzi gaida medusmaizi no valsts. Manuprāt, šobrīd nav iemesla sūdzēties. Nesen lasīju interviju ar kādu kundzi. Viņas jaunībā pēcdzemdību atvaļinājums bija tikai 1mēn. un dvīnīšus viņai nācās iedalīt auklēšanā katru savai omei un atgriezties darbā kolhozā.
izskatās, ka šeit daža mamma ir palaidusi garām teikumu - esmu vientuļā māmiņa. un lai kā es biju iecerējusi no ikmēneša naudas atlikt kādu summu, pusgadam man ar to nepietiktu. Ir man izdevies uzkrāt naudu mēneša izdzīvošanai, bet ne vairāk. Pat tad, ja es katru mēnesi atliktu 100Ls, man pietiktu labi ja 2-3 mēnešiem, jo ziemas laikā komunālie maksājumu vien paņems 200Ls.
Un es nebūt nesūktos par to, ka man kaut kas pienākas no valsts. Un es nebūt neko nelūdzu. Vienkārši ir nepieciešamība sakārtot lietas tā, lai ģimene no pirmās dienas jūt stabilitāti savā valstī.
Vienkārši ir necilvēcīgi visas valsts nedienas iznes uz strādājošo cilvēku pleciem, bet ja ar tevis kas notiek - tiec galā pats. Es godprātīgi veicu savu uzdevumu - maksāju nodokļus no savas algas, nodokļus iepērkoties veikalā, tāpēc ir tikai cilvēcīgi, ka man ir tiesības no valsts sagaidīt sakārtotību.
Un par 8Ls, es nebiju domājusi ka tas ir slikti, vai ka man to nevajag. bet ja ir doma, ka tie tiks piešķirti tikai nabadzīgajām ģimenēm, tad es uzskatu ka tas ir apkaunojoši, savus iedzīvotājus dalīt nabagos un nodrošinātajos.
- Lauvinja, mana mamma bija pārdevēja, tētis šoferis un tiku vesta uz pilsētas bērnudārzu. Nekādu ekstru vai lielo amatu priekšrocības.